Meitenēm, kas dzīvo ārvalstīs: kā valsts ietekmē bērna vārda izvēli?

Mis Take, ja nav noslēpums, tad vari atklāt savu sarežģīto vārdu?

Manā gadījuma bērnu vārdus ietekmēs 2.pusīte, ne valsts :)

Pārlasīju MAD ievietotos latviešu vārdus.. skan jau jancīgi :D :D Kaut gan man patīk tas, ka vārds ne tikai fonētiski skaists, bet arī tam ir nozīme, skaidrojums :)

Mis Take, ja nav noslēpums, tad vari atklāt savu sarežģīto vārdu?

Ne pa personai ierakstīšos, bet domāju, ka visi sarežģītie vārdi ārzemniekiem jau sākas tur, kur vārdā parādās kaut viena garumzīme (no manas pieredzes). Arī manu vārdu nespēj izrunāt neviens ārzemnieks, pat ne krievi. Latvisks vārds, nekas ekskluzīvs, tikai ar vienu garumzīmi, kas ir mocības visiem :D
Tādēļ īstenībā jau atbalstu internacionālos vārdus :) Jo apnicis, ka cilvēki mokās un pārprasa - kāds vārds tev ir (..) bet kā izrunāt..? :-/

Un kā ar garumzīmēm ārzemēs. Teorētiski neviens nevarēs uzrakstīt bērna vārdu pareizi.

diemžēl par Latviju nekur nevar atrast populārākos vārdus astoņdesmitajos, deviņdesmitajos gados, vai senāk.

Atceros, ka skolā bija ļoti daudz Edgaru, Sandu. Bet tie jau arī nav latviešu vārdi. Latviskoti, jo to pieprasa likums, bet ne latviešu.

Vārds Anna latviešiem ir bijis populārs vienmēr, bet tas arī nav latviešu vārds.

Nesaprotu, kāpēc latviešu valodā bērnu vārdi pārsvarā ir īpašības vārdi. Ja skatās senākus vārdus, kas cēlušies, piemēram, no grieķu, latīņu, indiešu vārdiem, tiem ir plašāka nozīme, ne tikai tiešs sugas vārdu veidojums. Izņēmums- Jānis, Mārtiņš...

hm, ja man būtu šāda situācija (un tīri iespējams, ka būs), dotu latvisku vārdu, bet bez J un bez mīkstinātiem patskaņiem. atkarīgs arī no tā, vai mans nākotnes vīrietis būs latvietis vai nē un cik viņam būs svarīgi savu bērnu saukt savā valodā saprotamā vārdā.

fui, mīkstinātie *līdzskaņiem

Un protams, ka cosmo nebūtu cosmo, ja netiktu piedāvāti kaut kādi pārspīlējumi.
Saulgaitis, Saulcerīte u.c. tml. vārdi protams ir ļoti latviski, bet diezgan aizvēsturiski.
Katrā ziņā es neko labu nespēju nodomāt par vecākiem, kuri savus bērnus sauc par Nikolām, Džoņiem un Raineriem. Lai cik viņiem tas šķistu stilīgi un internacionāli manī tas izraisa tikai žēlumu. Okey, tām, kuras tiešām precējušās ar angļiem, amerikāņiem, frančiem, vāciem un tur arī apmetušās uz dzīvi nevar neko pārmest. A, divi latvieši, kas strādā UK fabrikā un nosauc bērnu par Džuljetu gan ir pilnīgs cirks. Tas nekas, ka viņi pie pirmās izdevības atgriezīsies dzimtenē, bet, nē.. galvenais, ka angļiem viegli izrunāt kaut bērns tur pat dārziņā netiks laists. :D

Uzrakstīju garu tekstu, nosūtīju un ieraudzīju, ka neesmu piereģistrējusies. :D
Visumā piekrītu Undiya.
Neatkarīgi no tā, kur dzīvošu un kas būs manu bērnu tēvs, manam bērnam būs latvisks vārds. Viņš būs latvietis un zinās savas saknes.
Tās, kas liek bērniem ārzemju vārdus latviešu pasē un cer, ka tā atvieglos bērnam dzīvi ārzemēs - jūs taču saprotat, ka Ešlija ārzemju papīros rakstīsies kā Eslija un izrunāsies kā Īslaidža utml. vai Žizele - kā Zaizīlī. ;)

Atbildot uz autores jautājumu.
Man ir zināms latviešu pāris, kuri dzīvo ārvalstīs un dēlam ielikuši garu, amerikānisku vārdu (paši nedzīvo Amerikā) un plāno atgriezties Latvijā.
Man ir zināms lietuviešu pāris, kuri ilgus gadus dzīvoja UK un dēlu sauca Ben, vēlāk atgriezās Lietuvā. Puikam vārds lietuviešu pasē - Benis.
Man ir zināms pāris lieuviete-anglis, dzīvo UK. Dēlam vārds Lūkass (nezinu, kā angļu pasē rakstās).

Nu, pēdējais variants kontekstuāli man liekas atbilstošākais.

Nedomāju, ka raven grib savu meitu saukt par Īslaižu :-D:-D:-D Te man šķiet vairāk ir tāds "Anna vs Līga" jautājums :-)

Nu jā, es par diskusiju kopumā. ;)
Bet doma kā tāda - latviešiem ir daudz skaistu vārdu. Ja plānots dzīvot ārzemēs, tad būtu saprātīgāk neizvēlēties tos, kam daudz līdzskaņu vai garus vārdus (jau minētā Skaidrīte, Jurģis, Guntra utml.).
Manuprāt, skaisti, skanīgi vārdi - Nora, Rasa, Mare, Māra, Kārlis.

jūs taču saprotat, ka Ešlija ārzemju papīros rakstīsies kā Eslija un izrunāsies kā Īslaidža utml. vai Žizele - kā Zaizīlī.

Anna, Anita, Linda, Laura, tā pati tevis minētā Nora, kautvai Katrīna (un štrunts par garo ī, to ārzemēs neizrunās gari). Kur problēma? Gan zemeņu plantācijas direktors varēs izrunāt, gan Latvijā būs pašā laikā.

Popular Female Names in Norway:
Anette, Anita, Anna, Anne, Britt, Cecilie, Eli, Elin, Else, Eva, Hanne, Heidi, Helene, Hilde, Ida, Irene, Karen, Karin, Karoline, Kirsten, Kristine, Laila, Lene, Lillian, Linda, Line, Lise, Liv, Margit, Mari, Maria, Marit, Marte, Mona, Nina, Rita, Signe, Siri, Siv, Solveig, Trine...

Popular Male Names in Norway:
Alexander, Anders, Andreas, Arne, Arvid, Christian, Daniel, Egil, Einar, Erik, Espen, Frank, Gunnar, Hans, Harald, Henrik, Ivar, Jan, Johan, Karl, Knut, Kristian, Kristoffer, Lars, Leif, Magne, Magnus, Marius, Martin, Nils, Olav, Per, Robert, Rolf, Sigurd, Stein, Stig, Thomas, Tom...

Tā pavērojot, daudzi ir arī Latvijā... (Egīls, Einārs, Ēriks, Gunārs, Haralds, Ivars, Roberts, Zigurds...)

Nedomāju, ka raven grib savu meitu saukt par Īslaižu Te man šķiet vairāk ir tāds "Anna vs Līga" jautājums

+++ Piekritīšu NordicBelle

Tās, kas liek bērniem ārzemju vārdus latviešu pasē un cer, ka tā atvieglos bērnam dzīvi ārzemēs - jūs taču saprotat, ka Ešlija ārzemju papīros rakstīsies kā Eslija un izrunāsies kā Īslaidža utml.

Vai tad ārzemju pasē šis vārds nerakstīsies kā Ashley? Bet, kā tas rakstīsies latviešu pasē, daudzām ir vienalga, jo nedzīvo Latvijā. :)

Trīne būs pašā laikā - tik ļoti liek domāt par latviešu literatūras klasiku, ka neviens meganacionālists-ūberpatriots nevarēs iebilst.

Ivars, Arvīds - arī, kur nu vēl latviskākus vārdus.

Vārdu Mare gan nevajadzētu likt, ja dzīvo kaut vai tajā pašā Anglijā. Nesmuki ar tulkojumu sanāks.

Norvēģijā Mare izrunātu kā Māre.. itāļu un spāņu valodā tas nozīmē "jūra".

Toties angļu valodā tas nozīmē ķēve, vairs bērnam nav tik skaisti kā jūra.

mare (n.1)

"female horse," Old English mere (Mercian), myre (West Saxon), fem. of mearh "horse," from Proto-Germanic *markhjon- (cognates: Old Saxon meriha, Old Norse merr, Old Frisian merrie, Dutch merrie, Old High German meriha, German Mähre "mare"), said to be of Gaulish origin (compare Irish and Gaelic marc, Welsh march, Breton marh "horse"). No known cognates beyond Germanic and Celtic. As the name of a throw in wrestling, it is attested from c. 1600. Mare's nest "illusory discovery, excitement over something which does not exist" is from 1610s.

mare (n.2)

"broad, dark areas of the moon," 1765, from Latin mare "sea" (see marine), applied to lunar features by Galileo and used thus in 17c. Latin works. They originally were thought to be actual seas.

mare (n.3)

"night-goblin, incubus," Old English mare "incubus, nightmare, monster," from mera, mære, from Proto-Germanic *maron "goblin" (cognates: Middle Low German mar, Middle Dutch mare, Old High German mara, German Mahr "incubus," Old Norse mara "nightmare, incubus"), from PIE *mora- "incubus" (cognates: first element in Old Irish Morrigain "demoness of the corpses," literally "queen of the nightmare," also Bulgarian, Serbian mora, Czech mura, Polish zmora "incubus;" French cauchemar, with first element from Old French caucher "to trample"), from root *mer- "to rub away, harm" (see morbid).

Uuuun? Mare tulkojums angļu valodā tāpat ir ķēve pat tad, ja ir arī citas nozīmes, kas, visticamāk, nav tik plaši zināmas.