Meitenēm, kas dzīvo ārvalstīs: kā valsts ietekmē bērna vārda izvēli?

LaLaLa, eh, vismaz ceru, ka vēl tad, kad būšu veca un sačākstējusi, apkārt dzirdēšu latviešu valodu :)

Diversija, gan jau tik ātri neizzudīs. ;-)

Visādas Džesikas, Nikolas un Dženiferas manas simpātijas neizraisa, tāpat kā simtiem Markusi, Danieli, Kristas, Sintijas utt. Bērniem ir jāliek latviski vārdi, bet Magone nedaudz pārspīlēja ar Saulgaiti. :D

Internacionāls/starptautisks nenozīmē, ka nav latvisks. Latviešu vārdi nav tikai Modrīte, Pēteris vai Visvaldis. Pārmest nepatriotismu ir nevietā, manuprāt.

Mana bērna "internacionālais" vārds ir izvēlēts no veca latviešu katoļu kalendāra. Neko nelatvisku tur neredzu. Un jā, to, ka līdzīgs vārds ir praktiski visās Eiropas valodās, uzskatu par plusu, nevis mīnusu. Arī dzīvojot Latvijā. Statistika liecina, ka vienkāršs, ērti izrunājams un labi iegaumējams vārds ļauj bērnam vieglāk izsisties dzīvē (vot kāda dīvaina statistika).

Artemzija, kas tev pret Kristām un Sintijām? :D par pārējiem vārdiem gan piekrītu.

K, man nav nekas, vnk liekas, ka viņas ir apkārt simtiem. :D Liepājā viena māte savu dēli gribēja nosaukt par Miron, un sacepās, ka viņai neļāva. Muļķe. :D Vismaz instances saprata, ka bērnam nevajag izpostīt nākotni.

Artemzija, nu, Miron ir vecs, tradicionāls krievu vārds. Vai tu priecātos, ja tev neļautu savu bērnu nosaukt skaista latviešu vārdā, jo tas kādam francūzim vai Italim var šķist smieklīgs?

Kur var palasīt un paskatīties tos senlatviešu kalendārus un dažādus seno baznīcu kalendārus??

Nosaukt deelu par Miron?? OMG! Nu kur smadzenes. Tad jau tiesaam labaak par LuissMario nosaukt nekaaa mironi. Padomaa kaa sadziivotu ar taadu vaardu?:-D

Artemzija, kas tev pret Kristām un Sintijām? par pārējiem vārdiem gan piekrītu.

Taaa par so pasu iedomaajos:-D

14.-18. gadsimtā
Pēc senlatviešu kristīšanas vai pāriešanas katoļu ticībā lielākā daļa zemnieku saglabāja senos vārdus, bieži vien vienlaikus ar kristībās piešķirtajiem baznīcas vārdiem jeb „krustavārdiem”. Vienlaikus pastāvēja arī pavārdi jeb iesaukas, kas varēja mainīties dzīves laikā un nepārgāja uz citiem ģimenes locekļiem. Palaikam tika lietoti arī tēva vai mātes vārdi, piemēram, Teņa tēvs, Marijas Juris. Pēc Vidzemes un Kurzemes zemes kungu pāriešanas luterticībā 16.-18. gadsimtā ar lielāku dedzību tika veidotas kristīgās draudzes un luterāņu mācītāji lielāku uzmanību pievērsa zemnieku apgaismošanai. Tomēr arī šajā laikā Rubenes mācītāja Kristofa Hardera 1781.-1790. gadā izdotajā „Vidzemes kalendārā” blakus citās Eiropas valstīs izplatītajiem vārdiem bija atrodami arī apmēram 70 latviskas cilmes vārdi, piemēram, Mīliņš, Mieriņš, Laimīts, Gudriņš, Gaišuls, Glābiņš, Labdars, Taisniņš, Strāduls, Bezbailis, Lēnprātulis, Dāvātiņš, Dievbītiņš, Dievkāriņš, Dievdots, Labklājīte, Mēlvaldīte, Pastāvule, Dievklausīte, Klusīte, Žēlīte, Dārdzīte, Šķīstula, Varenīte, Skaidrīte. Domājams, ka šie vārdi raksturo vārdu došanas modi brāļu draudžu novados Vidzemē. 1789. gadā publicētajā Sunākstes mācītāja Gotharda Frīdriha Stendera izdotajā vārdnīcā „Lettisches Lexikon” minēts vairāk kā 100 latviešu personvārdu, piemēram, Balcers, Biernis, Jēcis, Kaspers, Lapiņš, Birre, Nēze, Dārta, Ķērsta, Kača, Bille, Sape, Zuze, kas galvenokārt bija kristīgo personvārdu latviskojumi.

Neliels ieskats senlatviesu vaardos... Drausmas vienkaarsh.

MAd, es gar zemi! :-D:-D:-D

MAD vārdi Dārta un Skaidrīte ir ilgdzīvotāji :-D

MADasaHATTER uzskaitījumā tiešām praktiski visi ir drausmīgi vārdi, vienīgi Kaspers man patīk :)
Lai nu kā - lielajām "patriotēm" ir kur izpausties :D

Jaaa Skaidriites un Daaartas veel dziivo.:-D

http://www.dzintarsrasnacs.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=99%3Akad-senie-latviei-endjs-vii-lietoja-dus-vrdus&catid=4%3Ajaunumi&lang=lv


Te vel buus iedvesma jauniem lamu vaardiem. Vismaz lai patriotes maacas lamaaties latviski:-D

Manā draugu un paziņu lokā vislielākā ietekme uz bērna vārdu ir vīram. Piemēram, ja satikusies latviešu tautības meitene ar krievu/angļu tautības puisi, tad bērna vārds ir izvēlēts krievisks/anglisks. Bet, ja abi ir vienas tautības un pārcēlušies uz ārzemēm, tad bērnam vārdu jau piemeklē tādu, lai ārzemniekiem ir viegli izrunāt - kaut ko internacionālu.
Protams, žēl, ka pazūd skaistie latviešu vārdi. Un taisot ciltskoku, vispār ir šausmas :D Skatos atzaru pēc atzara, daža aizprecējusies uz ārzemēm, daža pārgājusi citā ticībā un bērnu vārdi ir laika liecinieki. Ja, piemēram, pirms gadiem 100-200 normāli bieži sastopamie latviešu vārdi bija Indriķis, Ausma, Albertīne, Jānis u.c., tad tagad tie ir nomainījušies uz Stefans, Melānija, Anželika.
Bet - viss pasaulē mainās. :)

Neinteresē vai citi varēs vai nevarēs izrunāt mana bērna vārdu un ieteiktu arī tev neiespringt.

nu malacis, liec bérnam várdu Klementíne un lai mokás visu dzívi visiem skaidrojot ká izrunát un ká rakstít.

saviem bérniem likshu internacionálu vai vienkárshu várdu, kas bús viegli izrunájams árzemés. pati esmu pietiekami mocíjusies skaidrojot, ká izrunájas mans várds, vienalga neviens!!! mani nesauc pareizi, labákajá gadíjumá uzsvars ir uz nepareizo zilbi :D gribu, lai bérnam nav visiem jáatkárto savs várds pa 10 reizém :D

MAD vārdi Dārta un Skaidrīte ir ilgdzīvotāji

Tikai Dārta ietilpst kategorijā

kristīgo personvārdu latviskojumi

tātad - aizguvums.

No krievu/anglu vislabaakie varianti skiet Aleksandra vai Aleksandrs. Veel Kristiina/e Abos variantos nebutu gruti izrunaat.