Meitenēm, kas dzīvo ārvalstīs: kā valsts ietekmē bērna vārda izvēli?

Man problemaatiski nebuutu, jo naakotnee ir doma ja viss izdosies paarvaakties prom no LV un beernu vaardi jau sen izdomaati.

Meitenei- Reicela, Greisa vai Ketliina..vel variants Elizabete..Agraak ari patika Kassandra, bet nu tgd nezinu vairs.Kad biju tiinu gados loti patika Ruubija (no seriaala), bet nemot veeraa akadu galu vina neema domaaju nee manu meitu nesakus Ruubija.:-D

Zeeenam, Danieeels, Kristiaans, Kristers varbuut Kristofers.

Saviem bērniem gribētu likt tādus vārdus, kas puslīdz vienādi tiek izrunāti latviešu, franču un itāļu valodās, jo šajās valodās runās mazo radi. Valstij, kurā dzīvotu tajā brīdī, lielas nozīmes nebūtu. Meitenītei vārds jau ir padomā, par puikas vārdu nevaram vienoties, bet nu mums vēl daudz jo daudz laika :-) Man liekas, ka norvēģiem ir daudz smuku meiteņu vārdu, bet puišu vārdi man lielākoties nepatīk

Te nu bija latviesu patriotiskums, nevar bernam pat latviesu vardu ielikt.

Piekrītu. Piemēram, krievi visur liek savus krievu vārdus, lai kur dzīvotu, un nekaunas. Bet latviešiem ir mazās tautas kompleksi.

Es izvēlētos internacionālus vārdus, lai gan manai, gan vīra ģimenei nebūtu problēmas ar izrunu, un lai normāli kopā ar uzvārdu skan. Valsts, kurā bērns augtu, nekādu lomu vārda izvēlē nespēlētu.
Lai gan man tādi ļoti latviskie vārdi nemaz nepatīk un tādus bērnam neliktu pat ja paliktu dzīvot Latvijā ar latvieti.

Pēc tā, ka jūs lietojat vārdu "internacionāls" nevis "starptautisks" jau var secināt, cik ilgi dzīvojat ārzemēs ;)

Nerea, es joprojām Latvijā dzīvoju! :D

Internacionāls/starptautisks nenozīmē, ka nav latvisks. Latviešu vārdi nav tikai Modrīte, Pēteris vai Visvaldis. Pārmest nepatriotismu ir nevietā, manuprāt.

No latviesu vaardiem kas gan nav tiiri latviskie ir ari taadi vaardi kaa Kate, Katriina, Elizabete. Puikaam Toms, Danieels, Daavids. Ta tiri taa apr piemeeru.

Nu man ari besi visas Jautriites, Zubiites, Alfoni un Maigoni..:-D:-D:-D:-D

Es tikko pārlasījos, ko MAD uzrakstīja un izlasīju meiteņu vārdu "Zubrīte" :-D:-D:-D

Mums delam vards gan angliski gan latviski ir vienads, ar tadu domu likam , lai abas valodas ir vienadi :-)

Piekrītu. Piemēram, krievi visur liek savus krievu vārdus, lai kur dzīvotu, un nekaunas. Bet latviešiem ir mazās tautas kompleksi

Nerea, nosauc, lūdzu, dažus piemērus personvārdiem! :)

Un vispār salīdzināji Krieviju ar Latviju. Krievijas pasaules kopējā populācija ir ap 150 milj. ,nav brīnums, ka pat Āfrikā zinās populārākos slāviskos vārdus.

Piemēram, krievi visur liek savus krievu vārdus, lai kur dzīvotu, un nekaunas.

Es gan tam atljaushos nepiekrist. Man paziistamie krievu tautiibas cilveeki, kuri dziivo aarzemees un tur domaa palikt, tomeer piedomaa pie vaarda vairaak. Taapat to es varu saciit par sevi. Nevaru iedomaaties beernam ielikt piemeeram, vaardu Ljuba ko pilnajaa formaa raksta kaa Ljubovj vai vaardu Gljeb un peec tam ciiniities ar pasauli lai vinjus piespiestu tos vaardus izrunaat normaali. Turklaat krieviem ir ljoti daudzi vaardi, kuri ir sastopami gandriiz visaa Eiropaa un Ziemeljamerikaa kaa Deniss, Anna, Aleksandrs, Aleksandra utt.

Pēc tā, ka jūs lietojat vārdu "internacionāls" nevis "starptautisks" jau var secināt, cik ilgi dzīvojat ārzemēs

Latvis;u valodā vispār ir ļoti daudz aizgūtu vārdu no citām valodām. Varbūt visus pārtraukt lietot? Latviešu valoda tā jau nav tā bagātākā, ja izņems visus aizguvumus, kas paliks pāri?

http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/leksikologija/leksokografija/etimolog.htm


http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/leksikologija/leksikolog/leks14.htm

Aizguvumi bagātina leksiku, tie atspoguļo arī tautas vēsturiskos sakarus ar citām tautām.

Vecākais aizguvumu slānis aptver IX – XII gadsimtu, kad daļa tagadējās Latvijas teritorijas bija politiski atkarīga no senās Krievu valsts. No krievu valodas tika aizgūti šādi vārdi:

soģis, bagāts, baznīca, zābaks, cena, gads, kapeika, kāposti, kodaļa, ķīselis, nedēļa, pagasts, pagrabs, pīrāgs, dārgs, pulks, robeža, rublis, solīt, kažoks, soma, svētki, svēts, zvanīt, zvans, šinelis un citi.

Daudz aizguvumu ir no vācu valodas. No vācu valodas aizgūto vārdu salīdzinājumā ar citiem aizguvumiem latviešu valodā ir visvairāk. Tie radās sakarā ar vācu krustnešu iebrukumu Latvijā 12. gs. beigās un vācu kungu ekonomisko un politisko varu vēlākajos gadsimtos.

No vācu valodas aizgūts visvairāk tādu vārdu, kas attiecas uz mājas dzīvi un amatniecību.

Pie aizguvumiem no vācu valodas pieder tādi vārdi kā

stārķis, amats, bikses, bomis, spainis, bumbieris, zāģis, būvēt, deniņi, redeles, dienests, klucis, dīķis, etiķis, glāze, kaste, bīdelēt, krogs, krūze, ķirsis, panna, pīpe, pudele, rēķināt, sīpols, strēmele, šķūnis, tapa, dubults, telts, kurvis, vērts, ēvele, ziepes u.c.

Pavisam no somugru (galvenokārt no lībiešu un igauņu) valodām aizgūti vairāki simti vārdu. Daļa vārdu latviešu valodā ir aizgūti no lībiešu valodas. Lībieši apdzīvoja Latvijas teritoriju jau pirms baltu cilšu ierašanās. No lībiešu valodas aizgūti galvenokārt vārdi, kas apzīmē ar jūru un zvejniecību saistītas parādības, bez tam arī vēl citi vārdi.

liedags, allaž, sēne, joma, kaija, ķesele, ķīsis, launags, maksa, murds, nūja, paisums, puika, puķe, muiža, pulgot, ķepa, salaka, selga, kāls, sīga, loms, tērauds, vajadzēt, vimba, kukainis u.c.

Latviešu valodā ir aizguvumi no citām baltu valodām:

1) no lietuviešu valodas (lituānismi), piemēram, ģimene, ģērbt, ķēve, kareivis, veikals;

2) no kuršu valodas (kursismi), piemēram: dzintars, menca;

3) no senprūšu valodas ir aizgūts vārds ķermenis.

Nerea , varbū vārda "nieres"vietā sāc izmantot "īkstis", vai "kāzas" aizvietot ar "vedības"?

Norvēģijā esot, esmu ievērojusi vārdus, kas līdzinās latviešu valodai, un ne visi ir nākuši no vācu valodas (piemēram - tante). Piemērs šādam norvēģu vārdam ir "barn", kas norvēģiski nozīmē bērns.

Es būtu ar mieru, ka kāzas aizstāj ar vedības, citādi tie vedēji ne pa ķeksi! :)

Var jau vilkt ārā citātus no konteksta, bet fakts ir un paliek, ja mūsdienās no malu malām grābstīsim un lietosim aizguvumus tur, kur jau ir latviskas cilmes vārds, no latviešu valodas nekas vairs nepaliks. Šī brīža situācija nav tā pati, kas pirms gadu simtiem, nejauksim to.

Atvainojos par novirzi un tinu makšķeri :D

Diversija, bet daudzās pasaules valodās mūsdienās novērojami aizguvumu izmantošana ikdienā no citām valodām. Laiks rit uz priekšu un vienkārši veic savas korekcijas.

Es to redzu un saprotu, bet tas nenozīmē, ka tādas pārmaiņas (mazai!) valodai nāk par labu. Tad kāpēc vispār katrai tautai vajag savu valodu, ja visas tāpat ir nolemtas saplūšanai un kļūšanai par kaut kādām pidžinvalodām...

Diversija, bet tā arī ir, ka latviešu valoda pamazām izzūd. Jā, ir ļoti žēl, bet es šobrīd lepojos, ka esmu no Latvijas un zinu tās valodu. Ļoti novērtēju ārzemniekus, kuri ir iemācījušies vai mācās mūsu valodu.

Jā, vārdiņu izvēlējāmies tādu,lai 3 valodās nebūtu grūti izrunāt un arī izklausītos labi.