Strīdi

Ieva294 Laikam piekritīšu, jo man tiešām parasti viss ir ok, bet tad pēkšni kādu dienu mani spriedumi galīgi nav racionāli un sadomāju visādas lietas, liekas , ka visa pasaule brūk un viss ir slikti. Pat neesmu spējiga objektīvi spriest un tad ar saviem spriedumiem nokaitinu savu puisi. Un viņš parasti ļoti pavelkas uz to.

Nu es arī esmu mazliet nenormāla strīdos (pat zinu, kurā fāzē), tāpēc mums abiem ir pie kā piestrādāt - es strādāju pie tā, lai maksimāli ierobežotu savu trakošanu un ļoti domāju ar galvu, bet viņa uzdevums ir neņemt par pilnu. Sākumā bija grūti - viņš ļoti personīgi tvēra dažas lietas, kas tā nebija jātver. Pēc aptuveni 3-4 lieliem kašķiem esam iemācījušies beidzot :)
Esam ieviesuši vienu nekašķēšanās metodi. Kad viņš saprot, ka man velk uz kašķi, pienāk un apskauj un tur mani apskāvis, kamēr es beidzu spirināties. Tikmēr es, kad viņš mani tur, noriju to sakāmo, ko citādi noteikti būtu izspļāvusi. Principā mums abiem tas fiziskais apskāviens baigi palīdz - mani nomierina, viņam tur savi citi argumenti. Kopš daram šo, neesam strīdējušies :)

Parasti tāds karstāks strīds gadās vienreiz mēnesī

PMS? :D

Bet jāmācās sevi savaldīt.. vai arī jādomā, vai ir tās attiecības tik foršas, ka strīds izsauc tik daudz negācijas.. :)

Sac stradat ar sevi, nemoi otru cilveku ar savu verbalo caureju, tas ir briesmigi, tici man. Un ar garantu, ja nebeigsi, vinjam peknji apniks un vinjs pazudis uz visiem laikiem. Tas, ka tagad ir pacietigs nenozime neko, tas tapat krajas un krajas. Un tam ar izrunasanos pecak nav sakara. Izrunajaties, bet jega nekada.

Man ir tas pats. Iesaku nomierinaaties un censties kaut uz laiku vnk pazust , kaut iziet araa paelpot svaigu gaisu nomierinaaties. Striida karstumaa pasakam visu ko ari ko nopietni nedomaajam.

Ja taads temparements tad to nevar izmainit. Es ar atri saaku sakaskeeties un jau sadomaat entos scenaarijus kaa no ziepeneem tjip pa kraaapsanu, skirsanos un speru visu araa!

Reali ir bijis taa ka pamatigi sakliedzu, nolamaaju cilveeku ,pasaku ka skirsos vai speciaali pararu greizsirdigu ,tgd censos taa nedarit jo taa var reali cilveeku pazaudeet.

scarllet Manuprāt, strīda laikā šķirās pārmācīšanas pēc. Strpcitu, mani tas nepārmāca. Tevi pārmāca? Nedomāju gan.
Vispār man šķiet, ka zem visas šī (šķirties strīda laikā) slēpjas ideja, ka vīrietis visu mūžu pēc pīzdas gaudos, agonijā mocīsies un nakošreiz paklusēs, palīdīs zem tupeles. Bet tā ir, mocīsies. Tikai man pretīgi, ka vīrieši tā dara un sievietes tā domā.

Es pieturos pašreiz pie šī - strīdamies , bet lai nav tā ka varam pārkāpt to robežu ,pieiet klāt un samīļot un šķirties nekad nav ienācis prātā , lai cik bieži strīdētos , labās īpašības ir vairāk ,kā sliktās ....

Vajag jau mācīties savākties ;)

Bet tā kā es nekad nestrīdos, tad man viegli teikt... :D :-P

ir nieze dzimumorgānos.

Jā, jā..un tpc,ka meitenei ir nieze dzimumorgānos vienreiz mēnesī, viņai strīda laikā gribas aizbēgt un šķirties.:D interesanti..interesanti.

Tas ir visdullākais ko izdarīt- dusmās pieņemt lēmumus un radikāli rīkoties (atriebties).

Es to saucu par PMS :-D:-D mēdz piemeklēt arī mani!

Nu ir gadijumi, kad tiešam skrien prom , lai otru pārmācītu. Mans draugs gan drīzāk palīdzēs mantas sakrāmēt, nekā gaudos pakaļ. Uz vinu tādas spēlites nedarbojas. Varbūt tas ir tpc, ka dzīvojam kopā un man gribas pabūt kādreiz vienai.. Reizēm viņš ari mani provocē un prasa , ko tad tagad darīsi? sķirsies? Un prasa atbildi tagad un tulīt.

Varbūt tas ir tpc, ka dzīvojam kopā un man gribas pabūt kādreiz vienai..

Pārrunā šo ar draugu. Mauprāt, pabūt vienai, pašai ar sevi, ir ļoti nozīmīgi katram cilvēkam.
Mans drags saprot ļoti labi manu šo velmi :)

Ja regulaari uznaak, turklaat ap vienu un to pashu laiku, jau laiciigi saplano vakaru ar draudzeneem un centies mazaak raadiities sava viiriesha aciis, lai pms iespaidaa nestriideetos.

jā man arī tas ir raksturīgi , strīdā sarunāt visādas ,, fiģņas,, un pēc tam nožēlot .... jā ir gadījies ka pasaku ka gribu šķirties ko vēlāk nožēloju...
tagad mēģinu - aizskaitīt kaut vai līdz trīs ievelkt elpu un tad atbildēt ...

Nu lieta tāda, ka pati laikam esmu pie tā vainiga, man īsti nepatīk pie draudzenēm pa nakti palikt un vecāki ari tuvumā nedzīvo.. Un tā ātrumā negribas kaut kur aizskriet. Laba ideja, būs jāmēģina ieplānot laiks ar sevi - lai gan kā lai to dara - vienā dzīvoklī esot nav tas (pat atsevišķāš istabās), pie draugiem atkal navar izbaudīt vientulību, atliek tad kkur ārā uz soliņa pasēdēt :-D

Mvk, tieši vards vārdā kā man!! Iepriekšējās attiecibas gan tāpec izjuka, jo abi bijām muļķi. Sajās attiecibas vismaz mans pusis ir tas, kurs savacās. Bet negribu, lai šis kļūtu par ieradumu un ikdienu.

Muļķi ir tie vīrieši kuri ar tādām dzīvo tā kā tavam bijušajam nav ne vainas. Iemācies normāli uzvesties un kas zin ... Moš i viss būs kārtībā. (l)

Kad draugs tevi pametīs pēc tavā histērijām, tad lieki vairs nevirināsi muti. Visam ir savs pacietības mērs.

++++ Artemzija. Var jau reizem vainot PMS, bet visi esam tikai cilveki. Kadelj draugam/viram jasaprot ikmenesa pms, bet pats par to nevar dusmoties? Ir tada lieta kaa pashsavaldiba. Un ta piemit katram. Mees neesam dzivnieki. Ja kads nespej savaldities, vinsh to vnk negrib, nevis nevar. Ja ta jau ir iegajusies ka sistema, beidzot ir jasak stradat ar sevi, nevis novelt vainu uz hormoniem...
Es saprotu,'reizem katram var uznakt, bet ne jau biezhi..manuprat, tadas lietas nav attaisnojamas...ja cilveks pats nespej tikt gala un pats par sevi ir histerisks, tad javershas pie specialista. Tadelj nav visu laiku jaciesh otram. Tas, kuras nemitigi psiho-jus esat padomajusa,s'ka jutas otrs cilveks, kuram tas japaciesh, kamer pashas skatas pec tam kucena acim un vaino visu ko citu, nevis sevi?:-O