Strīdi

Jāstrādā ar sevi :)

man tas pats, pedeja laika meginu savakties un domat ko runaju lai nav janozelo

Ari ieteiktu stradat ar sevi. Ta ir vnk nesavaktiba. Otrs cilveks no ta var nogurt. Un reizi menesi veleties skirties ir loti biezi. Skaties, ka tavs partneris tev nakoshreiz pts ko tadu nepasaka. Iemacies valdit par savam emocijam. Labak iekot sev mele, neka saki tadus vardus. Ja tu neko nemainisi, tad tevi tiesham pametis.

Laipni lugta mana dzivee! :-D abi esam diezgan kaskigi (vins mazak, es vairak) un ta nu tas notiek, ka saliekot mus abus kopa, esam ka spradziens gaishas dienas vidu! Tados stridos ari gribu vienkarsi pazust, savakt mantas, pamest, aizmirst utt. Bet kada brinumaina veida, vins vienmer galu gala mani nomierina un man pasai kauns par sevi. Bet nu, lai ari cik es vai mes pie ta nestradatu, man tapat ir loti gruti savaldities. Ja esmu laimiga, tad uz pilnu klapi, ja bediga, tad ari uz pilnu un vel pilnaku. Manuprat, pie vainas sievishkjie vai kadi citi hormoni vai pat nezinu kas. Un viegli jau domat un teikt - jastrada pie sevis. Prakse, uznakot kartejam stridam, ir daudz grutak to apzinaties;-)

Welcome to the club :D

Mvk, tieši vards vārdā kā man!! Iepriekšējās attiecibas gan tāpec izjuka, jo abi bijām muļķi. Sajās attiecibas vismaz mans pusis ir tas, kurs savacās. Bet negribu, lai šis kļūtu par ieradumu un ikdienu. Un jā, censos ar sevi strādāt un saprast, tpc te ari rakstu. Jo ari censos saprast, vai tiešām attiecībās kkas tā traucē un vai tam ir reāls iemesls vai tikai mans stulbums :-D

Tu esi viņam stāstījusi kā tu jūties, kad dusmojies? Varbūt ir vērts kādā ne-strīda situācijā par to izrunāties un izstāstīt, lai jūs varat vienoties par to, ko darīt strīda situācijā, lai tā būtu konstruktīva problēmu risināšana, nevis dusmu izgāšana un attiecību bojāšana. Varbūt ir derīgi, ja tu strīda karstumā aizej no situācijas un ļauj sev nomierināties, varbūt palīdz savu sajūtu pierakstīšana, lai izlasītu un paanalizētu mierīgākos brīžus.

NordicBelle, mēs daudz runājam. Pēc strīda arī stāstu, ka man nepaīk viņa uzbrūkošais tonis un viņš man atkal saka, ka es izsaku apgalvojumus, kas nav patiesi un tad viņam sevi jāaizstāv un tas uztracina. Tik tālu esam tikuši. Tagad arī sapratu, ka viedokļu apmaiņā labak neizteikt personiskus pieņēmumus vai apvainojumus. Vispar viemēr pēc strīdiem izrunajamies un tas ir liels pluss. Tad viss atgriežas atpakaļ, it ka strīds nemaz nebūtu bijis. Bet ceru, ka pati mācos no šīm kļūdām, jo reizēm emocijas tik ļoti pārņem pratu, ka aizmirstas visas gudrības :-D

Nu, forši, ka runājaties, bet tas nebija gluži precīzi tas, ko biju domājusi savā iepriekšējā komentārā. Drīzāk par to, ka jārunā kā jūs jūtaties, kad dusmojaties, ne tikai par to, par ko dusmojaties. Man, piemēram, vajag konfrontāciju, man iekšā viss vārās, smacē mani un man vajag pabļaut un aizcirst durvis. Mans vīrs dusmās nesaka neviena vārda, ja viņš ir spējīgs strīdēties, tad nav nemaz tik dusmīgs. Tad nu mums vajag miera laikos sarunāt kā rīkoties, kad būs strīds, kādi ir strīdēšanās noteikumi. Piemēram, nebraukt vienam prom ar mašīnu un vēlams neatstāt māju. Ka man jāļauj viņam pabūt vienam un parūgt, ka man vajag laiku, lai racionalizētu savas sajūtas... Nu, tādas lietas! :-)

Jāmācās savaldīties un nespļaut visu,kas galvā ierodas.
Ir arī cilvēki, ka strīdos otru par cūku, kuci un pidarasu saukā un saka,ka ienīst un, ka grib šķirties - tā vienkārši ir kaut kāda dusmu caureja, kad visas samazgas tiek teiktas, ar vēlmi otru sāpināt, nevis tāpēc, ka reāli gribētu, lai otrs aizvāc savas miesas no mājām....bet vienreiz kāds patiešām var aiziet un neviens vairs neklausīsies,ka tas bija tikai dusmās. Ir jākontrolē sevi pat strīdos.

Manuprat, pie vainas sievishkjie vai kadi citi hormoni vai pat nezinu kas.

Nejauc hormonus tur, kur tiem nav sakara...tā ir māka savākties un ne katrs to grib.

NordicBelle, nu mēs esam runajuši - ir reizes, kad neaizejam galējībās un esam arī lēmuši, ka strīda karstumā nekādas sķiršanās, bet diemzēl ne vienmēr darbojas, Varbūt Tev ir kādi labāki piemēri.

čupakabra, nē tik traģiski ne.. šī diskusija jau veidota ar domu, ka dusmu caurejas nav normāla lieta. Bet šeit vairāk doma par to, ka gribas notīties. Un pat ne lai sāpinātu, jo manejais parasti tad neskrien pakaļ kā suns. Vienkārsi gribas izgaist, lai nebūtu jādomā. varbūt tad ir vērtīgi aizbraukt pie draugiem vai vienai pastaigāties. Tā teikt, at - iet :-D

ļoti patīk NordicBelle strīdu "plāns"! Super, ka spēj tā visu sakārtot!

Nu, spēja savākties kaut kādā līmenī tomēr korelē ar hormonālajām svārstībām, un ir absolūti muļķīgi apgalvot, ka nav nekādas saistības. Tā ir visnormālākā sievietes fizioloģija.
Jo īpaši, ja tas notiek apmēram 1x mēnesī - ap ovulāciju? Pirms mr? Uzreiz pēc mr? Paanalizē sevi, tas palīdzēs izprast savu dusmošanos.
Ja sapratīsi un strīda laikā jutīsi, ka esi neadekvāti dusmīga dēļ kkādām hormonu svārstībām, tad mazāk sūtīsi savu otru pusīti pie velna - no pieredzes saku.

Bet tas ir vienkāršākais variants. Vēl jau var izrādīties kkādi zemūdens akmeņi kā - viņš tev apnicis, zemapziņā gribi tikt no viņa vaļā utt utjpr. Ceru, ka tev tomēr tikai pavasaris hormonos, izrunājies ar vīrieti, lai viņš saprot, kas notiek.

Ieva295
Par to zemapziņu arī domāju, bet par to zinu, ka man vispār ir tendence mukt. Nemāku strīdus risināt. Šeit jau diskusijas gaitā tiešam saportu, ka man laikam vērtīgi kaut kur vienai pabūt. Parasti atturos, jo negribu viņu satraukt. Bez ziņas nekur ilgi nepazūdu pat strīda laikā, lai gan reizēm gribas. Ir kaut kādi emocionāli brīži, uznāk kaut kāds egoisms vai negatīvisms, nezinu pagaidām kāpēc.

Tā ir visnormālākā sievietes fizioloģija.

Eu, nu ja tā būtu norma, tad mēs visas tā uzvestos.
MR vai PMS piesaukšana pēc strīdiem, manās acīs vispār neiztur kritiku. :D domāju, ka vīrieši arī uzreiz neatmaigst- o, zaķīt, tad MR ? oj, tad es nedusmojos uz tevi vairs. Šādu stereotipu dēļ arī vairums vīriešu uzskata,ka MR un PMS laikā sievietes pārvēršas par fūrijām ar ragiem un astēm, kaut ne visas tā uzvedas. :-D

Bet šeit vairāk doma par to, ka gribas notīties.

tāpēc, ka rodas sapīlējums. Oj, nu kuram patīk kasīties? Ir cilvēki, kam ir svarīgi strīdu izrunāt līdz melnai naktij un ir tādi, kas strīda karstumā aizskrien "izvēdināt galvu". Katram sava pieeja.

piekrītu meitenēm jāstrādā ar sevi. agrāk es arī bļāvu, metu mantas,cirtu durvis utt. vienu vārd sakot uzvedos stulbi. ar laiku sapratu, ka jāvaldās, jāapdomā ko saku utt. tagad māku normāli izrunāt. protams, šad tad aizsvilstos vēl un sabļauju, bet daudz mazāk. un no pieredzes tas ir tikai par labu nācis attiecībām.

Īstenībā parasti es esmu ta, kas uzvedas mierīgi, bet mani argumenti tieši viņu nokaitina tā, ka man gribas bēgt. Bļaut un terorizēt, tas ,protams, nav normāli.

Nē, tā ir norma, ka hormonu līmenis ietekmē spriestspēju, bet katram cilvēkam ir atšķirīga stipruma nervu sistēma, kāds uz tām pārmaiņām ir jutīgāks par citu un tāpēc garastāvoklis tai laikā ir labilāks.
Nav 2 vienādu nervu sistēmu uz pasaules, tāpat kā nav 2 vienādu reproduktīvās sistēmas aktivitāšu, katram ir savas nianses.

Tev tas varbūt nav arguments - apsveicu! Bet meitenei A ovulācijas laikā ir ģīboņi, meitenei B pms laikā sāp krūtis, meitenei C pasliktinās kāda psiholoģiska nestabilitāte un meitenei D mr laikā dēļ paaugstinātā progesterona līmeņa, uz ko viņai ir alerģija, ir nieze dzimumorgānos. Tu nekad nevari zināt - hormoni tāda smalka padarīšana.