Par daudz mīlēju

man nav dēļ kā censties. Dēļ sevis?

Tieši tā.. sevis dēļ, mīļo vecāku dēļ, lai varētu par viņiem vecumdienās pienācīgi parūpēties..

Lielākā mana kļūda, ka mīlēju par daudz, ar savu mīlestību nelavu vinam brīvi elpot, lidz vins aizgāja.

Manuprāt, mīlēt nevar par daudz. Mīlestības nekad nav par daudz. Mīlestība sevī ietver cieņu pret otru cilvēku, rūpes.. Otra smacēšana un tiranizēšana - tur jau jārunā par citām rakstura īpatnībām un problēmām.. :)

Gluži kā mazi bērni.. arī pieaugušie mēdz attiecībās niķoties un plēsties tāpēc, ka savienībā kaut kas nav kārtībā. Strīdi ir neapmierinātības izpausme.

Dantessa redz kā notiek, toreiz kašķējies man pretī, kad teicu, ka vajag savus mērķus, savas intereses, nevis visu sevi ziedot tikai viņam, bet nu tāds ir iznākums.
Runājot par emocijām, histērijām, pati esmu gājusi tam cauri, no tā vienkārši izaug. Ar laiku cilvēks iemācās to visu kontrolēt un arī daudz dod pašpārliecinātība par sevi. Agrāk, kad biju daudz mazāk pašpārliecināta, tad arī pastiprinājās visādas problēmas un bija savādāka uztvere, likās, ka man vajadzīgs tikai tas konkrētais vīrietis, ka es bez viņa nevarēšu dzīvot. Nu nevar visu savu dzīvi pakārtot vīrietim. Tici man, paies laiks, sāpes pāries, pievērsīsies citām lietām, mērķiem, sasniegsi dzīvē vairāk, paaugsies un nākošās attiecības veidosi pavisam savādāk. Galvu augšā :)

Katrai jau no jums savā ziņā ir taisnība. Ja vakar aizgaju gulet ar mierīgu sirdi un prātu, tad no rīta piecēlos ar asarām acīm. Skumstot pēc iepriekšējas dzīves. Atcerējos kā pirms divām dienām teica, cik ļoti mil mani , bet pēc divām dienām, ka negrib but kopā. tas sāp. un nespēju domāt savādāk. ka viss būs kārtībā.nebūs un ilgi nebūs. doma vien ka atradis citu un vedīs viņu uz manam mājām, musu gultu. un es tā vnk noskatīšos, jo dzīvo viņš tepat kaimiņos. gribu begt prom, bet kur gan es aizbegsu. palikt arī nevaru, jo viss pilnīgi viss man atgādina viņu. pat tāds sīkums kā aiziet uz veikalu. Aij, es atkal čīkstu un pīkstu. esmu vāja.

Tas pēdējais ieraksts tāāa atgādināja tikko lasītu grāmatu... "Girl on the Train"
Dantessa, protams, neviens neapgalvo, ka tev jau šodien jājūtas ok un sparīgai uzsākt jaunu dzīvi. NĒ! Izsāpi, pārsāpi, klausies skumjas dziesmas, paraudi.. Protams, ka uzreiz aizmirst visu bijušo un pozitīvo, pārstāt mīlēt spētu tikai robots ;)
Raksties, runājies kaut tepat cosmo, labāk tā, nekā gauduļo viņam. Un vienmēr atceries, ka divreiz vienā upē neiekāpt. Pat ja jūs saietu kopā, problēmas jau paliktu iepriekšējās, kurām turklāt vēl līdzi vilktos iepriekšējie aizvainojumi.

nevajag vnk ļauties emocijām un sprāgt gaisā, bet jāiemācās ar savu raksturu strādāt.

Nu diemžēl visi cilvēki nav copy-paste emociju savaldītājtips :D Ir arī karstasinīgie, emocionālie cilvēciņi un arī viņiem atrodas mīloši partneri. Vienkārši, jābūt šai raksturu saderībai, lai otru tādu - arī ar reizēm scēnām un muļķībām - spētu pieņemt un mīlēt. Pieļauju, ka te bija: 1) iemesli, kāpēc šīs scēnas bija pārāk biežas un tika pastrādātas lielas muļķības 2) raksturu nesaderības pēc tāds meksikāņu ziepenes dzīvesstiliņš pārim nebija pieņemams :D
Tāpat kā krista21 šaubos, ka katra sieviete, kas rīko scēnas vīrietim, dzīvē po žizņi ir histēriķe. Tur kaut kam ir jābūt apakšā par iemeslu.. nepietiekama uzmanība, sarakstīšanās ar citām, pārlieku jauni, kad interesē tikai tusiņi, tiri piri.

Autore,

Tev ir pagājusi tikai nedēļa kopš šķiršanās. Un Tu gribi, lai tagad ir viss pārdzīvots? Tev tas smaigais posms tikai sākas. Nākamais, kas būs, ka Tu viņu gribi aprakt, jo būsi dusmīga par to, ka viņš tā vnk aizgāja.

Man ar tāpat bija, ka vīrietis aizgāja manu scēnu dēļ. Bet tagad saprotu, ka jau kādu laiku man daudz kas attiecībās nepatika. Un viņam, acīmredzot, arī.

Krista, gribu Tev paspiest roku!

Esmu jau vairākās tēmās rakstījusi-vienīgās zāles pret salauztu sirdi, ir jauni pielūdzēji, randiņi, attiecības. Nav svarīgi, ko jūti tu, svarīgi, ka tevi mīl un dievina. Ar sadziedētu sirdi vieglāk atrast to īsto, vienīgo pret kuru pašai būs jūtas.
Bet tā kā vairākums sieviešu ir ar mazohistiskām nosliecēm, tad manam padomam nesekosi un pārējās cosmo meitenes tevi mēģinās pārliecināt, ka mans padoms ir "nepareizs". :D
Tāpēc vēlu veiksmi dvēseles mokās, kaa var ilgt ne tikai mēnešiem, bet pat gadiem.

Esmu jau vairākās tēmās rakstījusi-vienīgās zāles pret salauztu sirdi, ir jauni pielūdzēji, randiņi, attiecības. Nav svarīgi, ko jūti tu, svarīgi, ka tevi mīl un dievina. Ar sadziedētu sirdi vieglāk atrast to īsto, vienīgo pret kuru pašai būs jūtas.

Vienmēr esmu uzskatījusi un rīkojusies tā, kā šeit aprakstīts. Attiecības beidzās un pat nākošajā nedēļā varēja uzsākties jau kas cits. Jo tā...ir vienkārši vieglāk pašai sev, ļoti atvieglo dzīvi. Nebija man gluži lauzto siržu gadījumi, bet vienkārši pieradums, bet būtību tas nemaina.
BET attiecības tomēr gan labāk neieteiktu uzsākt tīri tā iemesla dēļ, lai būtu aizstājējs, jo otrs var samīlēties. Tā kā es tā darīju vairākas reizes, esmu ieguvusi puišus, kas mani ienīst diezgan pamatīgi pēc attiecību beigšanās.
Pēc šīs visas pieredzes tomēr ieteiktu vairs tikai randiņus, un, ja vērtību sistēma atļauj, friends with benefits attiecības ar šiem plāksteriem, bet tā, ka tas otrs to skaidri zina un nesacerās par daudz.

pēc maniem novērojumiem sievietēm patīk palikt vainīgās lomā. draudzenei arī neiet tik labi kā gribētos attiecībās. es nevarētu pieņemt viņas drauga izdarības, bet viņa vnk sevi vaino, ka esot izlutinājusi, ka viņa ir vainīga, ka draugs izturas sūdīgi.kaut ko pa miglu atceros par vienu diskusiju, kur bija minēta vīrieša attieksme pret tevi. kur tev pašai sāpināja viņa attieksme, nebūt nebiji laimīga. jā scēnas taisīt nevajag , jo tas neko nedos, bet vainot sevi pēc tam arī neko nedos. cik viņš labs, utt. nu kaut kāda iemesla pēc bija tās scēnas, un tas, ka viņš tevi kaitināja. vienkārši nesaderējāt.
šādā situācijā, ja man nebūtu ne drauga , ne darba es tiešām censtos tikt uz Rīgu(kaut pašai nepatīk) sāktu ar mazumiņu un mēģinātu atjaunot savu dzīvi. varbūt dzīve man ir iedevusi jaunu startu - labākai dzīvei.

Man bija loti lidzigi ka tev, Dantessa! Neizsakami loti mileju savu puisi. Nav tavs gadijums, bet... Man nebija pienemamas no bijusa- flirtesana fb ar meitenem un katra 5dienas pavadisana lidz 7iem rita ar draugiem pa Vecrigas bariem, meklejot maukas. Si iemesla del es visu laiku taisiju histerijas, gribeju samierinaties, ka sada riciba ir normala no vinu puses, tadel biezi skreju atvainoties utt. Vins visas tas simtas reizes piedeva, bet neko nemainija sava riciba. Secinajums viens- manī tadu histeriju izraisija vina nepienemamas darbibas, ta ka nesatraucies, ari tu bez merka netaisiji tracus, histerijas. Vins vienkarsi to izprovoceja.
Ja vins tev saka, ka tu vinam nelauj elpot, acimredzot, vins isti sirdi negrib dalit savu laiku, dzivi ar tevi.
Sim pari tiksi, kad paies kads laiks un tu satiksi daudz labaku.

Esmu jau vairākās tēmās rakstījusi-vienīgās zāles pret salauztu sirdi, ir jauni pielūdzēji, randiņi, attiecības. Nav svarīgi, ko jūti tu, svarīgi, ka tevi mīl un dievina. Ar sadziedētu sirdi vieglāk atrast to īsto, vienīgo pret kuru pašai būs jūtas.

++++++

Esmu jau vairākās tēmās rakstījusi-vienīgās zāles pret salauztu sirdi, ir jauni pielūdzēji, randiņi, attiecības. Nav svarīgi, ko jūti tu, svarīgi, ka tevi mīl un dievina. Ar sadziedētu sirdi vieglāk atrast to īsto, vienīgo pret kuru pašai būs jūtas.

Mulkibas, ja cilveks ir paspietiekams, vins izbaudis to brivibu un vismaz gadu nekadas saistibas nevelesies un velesies atpusties no attiecibam.

Mulkibas, ja cilveks ir paspietiekams, vins izbaudis to brivibu un vismaz gadu nekadas saistibas nevelesies un velesies atpusties no attiecibam.

Njā, veselu gadu savas dzīves pavadīt skumjā garastāvoklī un veltās cerībās par pagātni. Šeit meitene ir pamestā, nevis tā ka pameta, tā ka baigā brīvības baudīšana var nesanākt, ja jūtīgs cilvēks.

Artija- Vina pilnigi 100% pati bija pie ta vainiga, izlasot vinjas stastu.Godigi sakot, cepums virietim ka tik ilgi vinu iztureja, vinjai drizak psihoterapeita palidzibu vajag, nevis attiecibas.

Man jautājums dāmām, kuras bijušas tik anormāli pieķērušās puišiem, ka pataisījušas viņus par dzīves centrālo objektu, kam apkārt nekā cita nav - esat sevi analizējušas, kas tam par iemeslu? Varbūt bērnībā ģimenē trūkusi mīlestība un atbalsts?
Pārdzīvot šķiršanos ir normāli, ja, protams, attiecības bijušas tuvas, bet pārdzīvot tā, ka gandrīz dzīve apstājas, man šķiet pārspīlēti.:-|

teika_spolite un Artija, bet zinat, cik stiprs cilvēks beigās var izaugt no tā, ka spēj to gadu būt viens un spēj PATS tikt galā ar sevi, savu dzīvi un emocijām. Spēj izaugt un izkļūt no tās bedres pats. Nevis kā tāds parazīts no viena pie otra lidināties, lai šo velk ārā no sūdiem.

Nu es esmu no tiem parazītiem, kā cassandra teica, kas lidinās no viena pie otra, respektīvi, pēc attiecību beigām praktiski uzreiz iesaistos citās attiecībās. Un es to daru, jo tā jūtos labāk, man tiek uzmanība, simpātijas, rūpes, tas viss mani padara priecīgāku un skumjas pāriet daudz ātrāk, viss aizmirstas.

Un es neredzu iemeslu, kāpēc man vajadzētu teiksim gadu būt vienai, lai pierādītu nezin kam, kāda nu es stipra, pašpietiekama, lai varbūt arī citi man sistu pa plecu un teiktu:"Malacis!" Tiešām neredzu iemeslu, jo to, kāda es esmu vai neesmu, es zinu pati, mans mērķis arī nav kādam citam vai sev ko pierādīt. Šķiršanās gandrīz nekad nav patīkams process un, ja ir veids, kā par to aizmirst, tad kādēļ gan to neizmantot?

Vairāk jau sāp tas, ka viņam ir tik ļoti vienalga. Viņš neskumst, viņš ir priecīgs, ka es esmu tagad tāda nekāda. Depresīva. Uzskata mani par stulbu. Tas sāp. Cilvēks, kurš itka mani mīlēja, sauc mani par stulbu, varētu pat teikt, ka panirdz aiz muguras ar draugiem par to kā es pārdzīvoju.

Dantessa, neesi tāda histēriķe. Puisis beidzot var brīvi uzelpot, jo nav kas taisa histērijas.

marissa, es darīju līdzīgi kā tu. Un uzskatu to par labāko līdzekli un risinājumu! Galu galā, visas ir dzirdējušas viedokli, ka vīrieši novērtē vairāk tās sievietes, kuras ir aizņemtas, jo viņas neizskatās izmisušas, vientuļas, nevienam neinteresējošas. Parasts triks - ja reiz tu esi kādam vajadzīga, tātad esi interesanta un uzmanības vērta. Līdz ar to, tas ir labs līdzeklis ne vien pret sirdssāpēm, bet arī citu "vīriešu piesaistīšanai".

Jebkurā gadījumā, vienmēr ir labi būt atvērtai un vieglai, komunikablai, nevis noslēgties un mocīties, pārdzīvot vientulībā. Pirmajā gadījumā, ātrāk tiksi pāri pārdzīvojumiem, otrajā gadījumā - tas var par daudz ievilkties un par daudz ievilkt, ka nespēsi vairs bez speciālista palīdzības tikt tam visam pāri. Kā saka - easy come, easy go. Daļiņa pofigisma ir ļoti veselīgi! ;-)

Cilvēkos jau es eju. Nav tā ka mājās sēžu. Praktiski visu laiku esmu kkur ar draudzenēm. Bet nu tāpat viegli nav. Uznāk tāda totāla depresija, jo viss atgādina par viņu. Zinu, laiks visu dziedes,bet sirds jau to nesaprot.