Par daudz mīlēju

Dantessa Ir dazaadu veidu cilveeki. Vieniem vajag lielaaku personiigo telpu, citiem vajag mazaaku vai nevajag nemaz. Ja sastopaas divi pretstati, tad saakaas probleemas. Ja vien protams nerunaa par taadu galeejiibu kaa iet liidzi dzekam pat uz WC, jo negribaas palikt 5 minuutes vienai un nespeeja aiziet liidz veikalam peec maizes bez vinja.

Patiesībā jau ja tā pasez un padomā, tā laikam tiešām ir apsēstība. Nenormāla atkarība no cilvēka. Un tiešām, ja viņš būtu sniedzis man to, ko vēlos, nebutu es bijusi tāda kāda biju. Bet kāpēc es tagad saprotu, ka man bija viss no viņa ko vēlos, gadījumā es pati psr daudz negribēju? vai vispar zinaju ko gribu?

Ohh, kā es piekrītu krista21

Jūs vnk nebijāt viens otram īstie. Tu pati redzēsi, kad satiksi (un tas notiks!) sev saderīgu puisi, viss nāks dabiski, normāli un jūs viens otru tikai papildināsiet nevis mocīsieties par kaut kādiem sīkumiem.

Ņem šo sev kā pieredzi. Tā kā esi zemā dzīves punktā, būvē savu dzīvi, SEVI par jaunu! Atrodi sev nopietnas intereses un dzīvu jēgu, lai nākamajam puisim nenāktos šo tukšumu tevī pašā aizpildīt ar sevi. Kā nekā, cilvēkam jāmāk būt laimīgam arī pašam par sevi. Tāpēc man nepatīk teiciens "atrast otru pusīti". Nē, tu jau esi viens vesels - tu pati ;) Pie šāda nosacījuma, tas otrs vienkārši ir lielisks tevis papildinājums ;)

Reina, centīšos darīt visu turpmāk tikai sev. Un pieradisu arī viņam to, ka arī bez viņa es esmu kaut kas. Jo tagad ir sanākusi tāda situācija, ka es bez viņa esmu nekas. Man nav pat darba.

Tev, protams, labāk zināt, bet gadās, ka piedod un aizmirst tādas lietas, ka vispār nav prātam aptverams, kā var piedot, bet var.

marissa , es ticu ka var piedot, bet ne manā gadījumā, jo nedomāju, ka viņš mani ir mīlējis. Lai gan ir licis vnm justies mīlētai, bet attiecību beigās pateica , ka tā esot ļoti spēcīga pieķeršanās no kuras jatiek vaļā, jo tas viņu grauj, grauj viņa nervus. Es tagad varbūt beidzot varētu spēt vinam parādīt to, ka es saprotu savas kļūdas,bet vairs jau nav iespējas.

Kas bija tās cūcības ko Tu izdarīji? Man Tu atgādini vienu forumieti Sinepi, kas arī pērās ar savu džeku kā tāda muļķe. Nebijāt jūs viens otram cilvēki, tev bija apsēstība, ne mīlestība pret viņu un viņam tāpat. Ar īsto cilvēku tev viss notiks viegli. Labāk sāc domāt par savu nākotni tagad.

vai kā es tevi saprotu un cik līdzīgi esmu jutusies un rīkojusies.. :-/
ar prātu itkā apzinoties, ka tā nevar, bet to emociju ir tik daudz.. tāds izmisums, ka gribētos pieķerties pie katra mazākā cerību pavediena, pateikt to cik ļoti, ļoti, ļoti mīlu un kā bez viņa nevaru. atgūt, atgriezt visu atpakaļ, lai ko arī tas maksātu..
Būt priecīgai vienkārši esot blakus, kaut vai to pašu viņa stulbo čomu bariņā, bet ka tik VIŅŠ blakus.. :'-(
neapskaužu tās sajūtas, izmisumu, bezspēcību, paniku..

varbūt vismaz kādu nedēļu neraksti viņam (es zinu cik tas liekas neiespējami). un tad uzraksti, piedāvā netikties kādu periodu (2 ned-mēnesi), nomierināties un tad pamēģināt vēlreiz...

vissvarīgākais ir saprast savu vainu - scēnas, piemēram. un nākotnē sevi ļoti kontrolēt!!! neuzvesties kā mazai meitenei. Vari uzrakstīt pēc laiciņa cik daudz esi sapratusi, ko darīji nepareizi, ko esi gatava sevī mainīt, kā grasies panākt viņam pretī...

bet tas ja vien čalim patiesībā nav uzradusies cita

Man ļoti palīdzēja sports - tieši skriešana, kad gluži kā Tev, dzīve salūza. Noskrēju pat 35 km pa brīvdienām. Šobrīd, kad esmu atkal attiecībās, pietrūkst šī dzīves sitiena-motivācijas. Toreiz man bija izvēle - alko vai sports. Cilvēku padomi, un citi mēsli nelīdzēja, kamēr pats nesaproti, jo nevien labāk par Tevi nezin, kā jūties... Man patīk, tas kā šobrīd uztveru lietas - katram cilvēkam, kas ienāk dzīvē ir sava funkcija. Gūsti dzīves mācību un ej uz priekšu.

Tā mīlestība-atkarība ir viena traka lieta. Tik ļoti iesēdusies prātā, ka pat liekas, ka fiziski sāp, ja otrs nav un nevar būt blakus, nekur nevar rast mieru. Tas ir tik briesmīgi, jo, lai kā vienā mirklī apdomātu visu un savāktu sevi kopā, sāktu domāt ar galvu beidzot un ieklausītos visādos vērtīgos padomos, nākamajā brīdī atkal nemanot atgriežas tā apmātība.
Es tikai dažreiz brīnos, kāpēc tā ir. Jo ne jau visi cilvēki, ar kuriem esam kopā, izraisa tādu atkarību, un pat īsti nav nozīmes, vai tas ir kopā pavadīti daži mēneši vai vairāki gadi. Acīmredzot, kaut kāda ķīmija ir veidojusies, tikai bijusi pārāk spēcīga un kādu no abiem pārāk smacējusi.

Labak jums ir tikt vienam no otra valjaa. Ak,'esmu bijusi tava situacija. Tagad saprotu, ka ta bija vnk milziga apsestiba, kaisle. Ari simtiem reizhu man tika piedots, es piedevu. Bet ar tagadejo pratu saprotu, ka ar to puisi mums nekad nebutu normalas attiecibas. Ari pec 10 gadiem ne. Ari vinsh bija varbut apsests ar mani. Aei,'kad bija pagajusi vairaki gadi, vinsh atkal mani aicinaja tikties :-D uz tam provokacijam vairak nepavilkos..sac jaunu dzivi. Izdzes vinu no savas dzives. Ja tu meginasi vinu dabut atpakalj, stigsi vel dzilaka purva

Artemzija Izlasot situāciju, man ar prātā ienāca Sinepe. :-D



Ja pati uzskati, ka nekas vairs nav glābjams tad arī nav. Tiešām sāc jaunu dzīvi, un nākamajās attiecībās centies nebūt tik apsēsta ar otru cilvēku..

Kā es tevi saprotu.. :(

Mēģini tomēr viņam nerakstīt un turēties. Būs grūti. Bet ir jāiet tālāk. Ir tik grūti citreiz saprast vai ir bijusi mīlestība vai tikai ļoti spēcīga pieķeršanās.. :(

Velti laiku sev. Darbojies, novērs domas un stresu. Vislabāk jau sportojot, tas tiešām palīdz.

Ir pazīstama sajūta, bet zini visam palīdz laiks, laiks un vēlreiz laiks. Skan varbūt banāli vai kā, bet tā tas vienkārši ir. Protams, ka tagad ir sajūta, ka visa dzīve beigusies un krīti bezdibenī, bet visu maina laiks. Un neaizmirsti, ka viss kas ar mums notiek, notiek ne tāpat vien.
Un par tām scēnām, nu nezinu gan. Tagad tev liekas, ka tu būtu ideāla draudzene un kalnus gāztu, bet visticamāk līdz pirmajai reizei, jo tādas lietas vienkārši nepazūd un lai kā tev gribētos būt paraugmeitenei, savam raksturam un iekšējai pasaulei grūti pretoties!

jo tādas lietas vienkārši nepazūd un lai kā tev gribētos būt paraugmeitenei, savam raksturam un iekšējai pasaulei grūti pretoties!

++++
diemžēl

Man bija līdzigi. Man palidzēja tikai laiks un cilvēks,kam es tik ļoti iepatikos,lai mani no tā izrautu ārā. Pēc šķiršanās es pazaudēju sevi, es biju tik ļoti vientuļa, es gāju tusējos līdz neprātam, centos noslēgties no tuviem cilvēkiem darot tiem pāri ar savu attieksmi. Un kapēc?! Man sapēja, neredzēju nekam jēgu, bet nevienam no tā nekļuva labāk.
BET Zini dzīve mainijusies par 180 grādiem. Es gaidu savu bērniņu,esmu precēta un neizsakāmi laimīga.

Turies, centies atrast sevi un turēties pie tā

Dieva dēļ, beidz viņam rakstīt katru dienu žēlabainas ziņas. Saprotu, ka ir ļoti grūti, bet tas nav vajadzīgs. Pati saki, ka viņu smacēji ar savu mīlestību, pacenties to nedarīt kaut tagad. Varbūt pat, ja pastāv kaut kāda niecīga iespēja visu vērst par labu, ar savu uzbāzību neko labu nepanāksi.

Būtībā meitenes jau visu ir sarakstījušas. Laiks ies un paliks vieglāk. Tagad tas tev šķiet neticami, bet tā būs.

Man bija līdzigi. Man palidzēja tikai laiks un cilvēks,kam es tik ļoti iepatikos,lai mani no tā izrautu ārā. Pēc šķiršanās es pazaudēju sevi, es biju tik ļoti vientuļa, es gāju tusējos līdz neprātam, centos noslēgties no tuviem cilvēkiem darot tiem pāri ar savu attieksmi. Un kapēc?! Man sapēja, neredzēju nekam jēgu, bet nevienam no tā nekļuva labāk.
BET Zini dzīve mainijusies par 180 grādiem. Es gaidu savu bērniņu,esmu precēta un neizsakāmi laimīga.

So me. Īpaši daļa par tusēšanos un trakas galvas taisīšanu tuviniekiem. Vienīgi es biju tā, kura izbeidza attiecības, taču nevarēju saprast vai pareizi izdarīju. Līdz satiku cilvēku, kurš mani mīl, nečakarē man smadzenes, nervus un vispār visu dzīvi. :D Iepriekšējās attiecības var pienest ūdeni tagadējām.
Tā kā, jā - liec to puisi mierā. Ir vienkārši tādi cilvēki paranoiķi, nervu bendes, kuri nav pelnījuši dzīvot kopā ar normāliem cilvēkiem. Gan jau arī tu atradīsi sev līdzvērtīgu partneri, vai arī mainīsies un parādīsi savam bijušajam, ka esi tā vērta!? Mēģināts nav zaudēts, bet visticamāk vadzis ir lūzis un tur neko vairs nevar darīt. Gluži tāpat kā tas notika ar mani pirms daudziem gadiem. I nemaz netaisītos atgriezties pie sava bijušā.

Loti labi saprotu autori, man pasai ir bijusas lidzigas sajuutas. Ipasi kad ari es taisu sceenas un dazkart pati uzskatu ka esmu vainiiga jo sceenas varu taisiit del visadiem sikumiem. Tagad pamazam jau iemacijos nebut tik emocionala un nesakt histeriju par siikumiem.

Tad kad ir dusmas tad var pateikt visu a kad aizdomajies ka del visam sitajam sceenam, kuras varbut i nemaz nav vajadzigas taisiit, draugs varetu kadu dienu aiziet...tad es sevi pasu nesaprotu.

Autorei novelu stipri tureties un sakartot savu dziivi. Iesaku nerakstiit draugam un nogaidiit kadu laiku.
Bet doma vairak par sevi pasu. Dari sevi laimiigu, taa ir Tava dziive!

Dantessa, nezinu īsti visu stāstu,bet palasot šeit tavus komentārus man šķiet, ka labi vien ir ka izšķīrāties. Man ar iepriekšējo draugu bija nedaudz līdzīga situācija -biju kašķīga, greizsirdīga un nejauka. Arī viņš man ļoti daudz ko piedeva, ļoti daudzas kļūdas, nejauku izturēšanos un pat sānsoli. Pēdējā reizē asaras šķīda pa gaisu un emocijas sita augstu vilni -sagājām atkal kopā, bet pēc laika es vienkārši sapratu,ka tam nav nākotnes un viss. Vienā dienā es vienkārši aizgāju no viņa. Viņš mani ienīst joprojām par daudzām lietām, aizmirsis arī nav, taču lēmums pārtraukt tās bezjēdzīgās attiecības, kur abiem beigās jau tikai sāp vien, bija līdz šim labākais lēmums manā mūžā. Man joprojām sāp par visu,kas notika starp mums. Tomēr tagad man ir jauns draugs. Un varu teikt droši - nebūtu iepriekšējo attiecību, es sačakarētu arī šīs. Varbūt arī tev šādā veidā tiek dota iespēja pārdomāt savu rīcību. Jo kas zin cik tādu "pēdējo reižu" un "pēdējo iespēju" vēl būtu un nekas nemainītos. Es tev ieteiktu sakārtot sevi, pārdomāt savas kļūdas attiecībās, gūt mieru sevī saistībā ar visu notikušo un atcerēties to, tad, kad veidosies jaunas attiecības. Nemoki vairs sevi un puisi. Nekad jau nevar zināt kā būs nākotnē. Paies gadi un kas zin, satiksieties atkal, tikai kā cilvēki ar jau citu pieredzi.:-)