Mājdzīvnieki

Labs vakariņš. Pirms brīža sanāca aizdomāties...
Man, jau no pašas bērnības ir bijuši visādi dzīvnieciņi mājās (ne visi kopā, bet nu visā bērnības posmā) suņi,kaķi, kāmīši, žurciņas... Bet draugam nekad nav bijis ģimenē neviens dzīvnieciņš, tikko aizsākām tematu par to, prasiju- vai nav žēl, ka tā sanācis? Viņš atbildēja, ka nē, vai tad tas kaut ko maina, es atkal teicu, ka tā varbūt jau no bērnības, piemēram, bērni vairāk izprot un jau mācās rūpes, atbildību par citiem.
Kā Jūs domājat?
Man ir žēl, ka viņam nav bijušu dzīvnieciņu, bet viņš pat nesaprot, kā tas ir, kad ir kāds dzīvnieciņš mājās, kurš tevi gaida, ar ko paspēlēties...