Kāmīšu īpašniecēm.

Diviem radiniekiem ir truši. Nu nakts pret dienu :D Viens ir ģimenes mīlulis, kuru var ņurcīt, bužināt un spēlēties, otram bail roku piedurt. Un arī- ja būris nav kopts, smaku jutīs (kas ir visai loģiski, ja runājam par visiem būrīšdzīvnieciņiem).
Vadus abi diži negrauž. Vienkārši ir jāpieskata, kad izlaiž skraidīt. Arī vadi pēc iespējas jāpavāc nost.

Jāpērk tamagočī :D
Kāmi izlasot visu šo, vairs negribas (agrāk brālim bija daudz)
jūrascūciņa kaut kā nepiesaista, atceros, kā vienai meitenei bērnībā bija, nesmaržoja labi un tā ne visai patika, laikam no tā ir tas iesēdies.
Par degū atkal ir stāstīts, ka ļoti skaļi.
Truši grauž vadus un tiem vajag lielu būri, tā jau ļoti gribētos, bet žēl tā dzīvnieciņa mazā būrītī. :(

Varbūt kādai ir trusis, var sīkāk kaut ko pastāstīt?

Sugar, jā, pat tajos divos gados viņi kļūst par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu! Vispār aizdomājos, cik ātri cilvēks pie kaut kā pierod un tad atvadīties ir grūti.

Par kāmju dumjumu - nu tur gan piekrītu :D Bet mīlīgi. Kā arī brīnos par to, ka jūrascūciņa iekož! Man pirmā dzirdēšana, nemaz nezināju, ka kāda mēdz ielaist zobiņus. Manējā visu dzīvi (arī tad, kad pie vetārsta bija jātur) nekad neiekoda. Lai tur vai kas, bet nevienam nebija pāri nodarījusi. Bet dzīvnieciņam jau kā cilvēkam- katram savs raksturs.

Man bija kāmīši, bet vairāk neparakstīšos, jo viņi ir bezgala mīļi (naktīs mēdz trokšņit, tas gan), bet ļoti maz dzīvo un tad ir morāla trauma :( Pa tiem 2-3 gadiem vienalga jau pie viņa baigi pierod.

Jūrascūciņa tomēr ir bara dzīvnieciņš, viņas labāk jutīsies pa pārīšiem (vismaz). Vienai var būt diezgan bēdīgi, bet, ja saimnieks apčubina, palutina un palaiž paskraidīties, tad jau ir ok.

Ar kāmjiem gan uzmanīgi. Mums pārdeva pārīti "draudzīgu" kāmju. Tas foršais "paskaties, cik draudzīgi spēlējas" vienu nakti beidzās ar to, ka viens gandrīz nokoda otru. Tā kā abi bija mīļi, pirkām otru būri... Divi kāmji divos būros, vienkārši vāks :D Bet toreiz tā arī dzīvojām :D
Pa dienām viņi guļ, naktīs trobelē. Tas skriešanas ritenis bija pa skaļu, naktīs nesām uz virtuvi. Dzīvoja abi divus gadus (viens mazāk, otrs vairāk). Vienu vedām nopotēt, jo uz vecumu nabadziņam sametās augoņi, kas kāmjiem ir diezgan raksturīgi.

Ar cūciņām cits stāsts. Dzīvoja mana pelīte 6 gadus, arvien sāp sirsniņa, ka viņas man nav :( Visas ģimenes draugs un mīlulis. Izlutinājām ka nu tikai, bet citādāk nemācējām. Nekad nenožēlošu, ka nopirku jūrascūciņu.

Ir bijuši vairāki kāmīši, pie trošķošanas ātri pierod, plastmasas ritentiņi skan mazak kā metāla. Dumji zvēri. Mīlīgi, bet dumji.
Jūrascūkas, savukārt, liekas pārāk vietu spalvu un kkā nekad īsti nav patikušas.
Šobrīd ir jau otrā žurciņa - vismaz var iemācīt kaut ko un neleks no 1.70m augstuma zemē randomā, kā kāmīši :D
Šobrīdējā žurka ir nepaklausīgāka par iepriešējo un samērā antisociāla. Iepriekšējo varēja arī pa istabu laist un uz vārda atsaucās, nāca bieži draudzēties. Draudzenes žurciņa vsp super - sēž paklausīgi uz pleca, piem., ejot uz veikalu utml.; citai paziņai bija tāda, kuru būrī iekšā nemaz neslēdza, bet tas atkarīgs no kāda rakstura žurka pagadās un cik labi izdesē.

Man ar cūciņa ir. Īsts jaukums, kgan esmu viņu izlutinājusi. Izmaksas mazas, tgd pārtiek tikai no pienenēm, siena un ūdens.
man bija arī pārītis. mazie rukši vsp dievīgi - uzreiz jau paši ēd un dzer. Skraida un ir mini cūciņas.

būris maksā ap 15 eiro, pudelīte dzeršanai ap 2 eiro, kāmīši ir dažadi kā arī enas ir dažādas, mums bija 3 kāmīši no viena metiena, paaugās un sāka viens otru kost nost, kamji bija asinīs... naktī šausmīgi raka un dauzijās, vairs nekad nekad, nu un jā smaka un gruži daudz daudz, jūrascūciņa ar priekš manis nē nē, cūķi bija gan onkulim, gan draudzenei un beigās cūķa māja kluva par vannu, jo trokšņo baigi, čivina un spiedz visu laiku

Man bērnībā bija kāmis. Izmaksas minimālas, bet skaļš viņs bija pa naktīm. Grauza restes, skrēja pa riteni. Vienu vārdu sakot, cēla mājai jumtu nost :D Bet bija tāds mierīgs, varēja rokās paņemt. Nomira laikam pēc 2.5 gadiem.

Jūrascūciņu laidu staigāt itin bieži, vienīgais viņa kakelēja savas spiriņas, bet nu viņas tik maziņas, cietas, ka var pat ar pirktiem paņemt un izmest (s):-D

Ēšanas maksas nav baigi lielās jūrascūciņai - zaļa zālīte pavasarī un vasarā ir īstākais gardums. Burkāns, gurķis un tad jau gatavās sēkliņas, kas nav dikti dārgas un pailgi iet :)

Un mēs mirkām granulas, kas sačurājot pārvēršas skaidiņās - būri tīrījām 1x 2 dienas, dažkārt pat 3! Vasarā, kad dod zālīti var jā - katru dienu gadīties tīrīt, bet nu izber gružkastē smiltis, izskalo un viss!

Man bija degu pelē! Nodzīvoja 7 gadus, tas skaitās ļoti ilgi!
Riktīgi mīlīga bija, pa māju skraidija, bija izdresēta neko negrauza! Patika , ka viņu žēlo puncīti kasa!:-)

Jebkurš zvēriņš prasa rūpes un mīlestību! Ja es pie sava degu nepiegāju kaut dienu, nepaucināju viņu, viņš bija dusmīgs, spiedza, barību meta ārā !!!

Es domaju, ka ss.lv var tikt pie letakiem buriem.

Vendi riktigi uzjautrinaja omu ar saviem kamisiem :-D:-D:-D(l)

Vendī Tev bija baigie draiskuļi tikuši. :-D

māsīcai taču ērtāk uzjautāt,nekā vislaik čekot diskusiju:-D
Izmaksas ir diezgan. Ja vien neatrodi kādu super lēto piedāvājumu uz būrīša pildījumu. Manējie ēdiena ziņā bij izvēlīgi. Saulespuķu sēkliņas garšoja vis labāk. Ar tām vienmēr varēja pielabināties pat tad,kad šie bij neomā. Vēl našķis bij putnu standziņas(saldās sēklu standziņas ar medu),tieši putnu,ne kāmīšu:-D

kādi nedzirdēti fakti no pieredzes ?

Ļoti apķērīgi un izveicīgi! Manējie izstrādāja plānu kā naktī tikt pie lielās barības pakas- naktī kad tiek izslēgta gaisma viņi caur restītēm līda ārā,lai našķētos. Ir divi varianti vai nu izvēlies pietiekami šauru(restītes) mājiņu,vai arī uzbaro kāmīti. Tā kā viens palika ļoti slinks un vairs īsti neskrēja ritenītī,pēc laika sāka iesprūst "nakts misijas" laikā:-D

Polla, Tev gadījumā nebija puisītis? Esmu dzirdējusi, ka puisīši mēdz vājāko pat izvarot. Tādēļ labāk meitenītes, māsiņas.
Jūrascūciņas ir tiešām forši dzīvnieki.

Jūs mākat labi pierunāt, jau sāku apsvērt domu par jūrascūciņu, izklausās mīlīgs dzīvnieciņš. (l)

Man sen vienā vārda dienā uzdāvināja jūras cūciņu. Nepaveicās, cūķis bija neizmācāms.
Čurāja kur pagadās, grauza visu un visur. Būri tīrīju katru otro dienu, beigās jau vajadzēja katru dienu, smaka bija nelabojama. Svešiem no viņa bija bail, rokas klāt sveši nevarēja - koda. Atzina tikai mani. Beigās atdevu prom. Brālim bija Šinšilas, tie man labāk patika, lai arī nezinu, kā uzvedās ikdienā. No skata, tie vairāk piesaista. Ja pagadās tikt pie klausīga, mācāma zvēriņa, tad ir labi.

kad nāk mājās, ruksis sagaida ar saviem spiedzieniem

Tā ir! Mums jau ir iegājies, ka tad, kad ieejam istabā, jau paši runājamies cūciņvalodā- "kvī, kvī", tad arī atbild. Mūsējā vienu reizi sāka čiepstēt kā cālītis. :D Bet noskaidrojām, ka tas nav nekas slikts. :)

Man ir bijis kāmītis. Ritentiņu kāmītim vajag obligāti, savādāk var nomirt no mazkustības, aptaukošanās. Mans kāmītis nodzīvoja 3 gadus, kas it kā skaitās daudz. Trokšņo pa nakti. Manējais pa nakti gulēja, trokšņoja pa dienu.
Iesaku tomēr jūrascūciņu, kā jau Robīte minēja. Ja būs divas, tad viņām būs jautrāk, jo viņas ir bara dzīvnieki. Bet tad vajag uzreiz labāk ņemt divas māsiņas, jo, ja svešas vai pārāk vēlu saliek ar kādu kopā, var nesadzīvot un kauties. Labāk pirkt no cilvēkiem nevis zoo veikaliem, jo tad viņas ir veselākas, kā arī īpašnieks zina īsto vecumu dzīvnieciņam. Būrītim ir jābūt arī pietiekami lielam, mēs paši uztaisījām, sanāk arī lētāk.
Kā ar trokšņošanu? Tas ir atkarīgs no jūrascūciņas rakstura. Iesaku nepirkt tādu, kurai ir daudz pelēkā krāsa, tā teikt savvaļas krāsa, jo tad nav tik sabiedriska.