Kāmīšu īpašniecēm.

Jūrascūciņa tomēr ir bara dzīvnieciņš, viņas labāk jutīsies pa pārīšiem (vismaz). Vienai var būt diezgan bēdīgi, bet, ja saimnieks apčubina, palutina un palaiž paskraidīties, tad jau ir ok.

Ar kāmjiem gan uzmanīgi. Mums pārdeva pārīti "draudzīgu" kāmju. Tas foršais "paskaties, cik draudzīgi spēlējas" vienu nakti beidzās ar to, ka viens gandrīz nokoda otru. Tā kā abi bija mīļi, pirkām otru būri... Divi kāmji divos būros, vienkārši vāks :D Bet toreiz tā arī dzīvojām :D
Pa dienām viņi guļ, naktīs trobelē. Tas skriešanas ritenis bija pa skaļu, naktīs nesām uz virtuvi. Dzīvoja abi divus gadus (viens mazāk, otrs vairāk). Vienu vedām nopotēt, jo uz vecumu nabadziņam sametās augoņi, kas kāmjiem ir diezgan raksturīgi.

Ar cūciņām cits stāsts. Dzīvoja mana pelīte 6 gadus, arvien sāp sirsniņa, ka viņas man nav :( Visas ģimenes draugs un mīlulis. Izlutinājām ka nu tikai, bet citādāk nemācējām. Nekad nenožēlošu, ka nopirku jūrascūciņu.

Man bija kāmīši, bet vairāk neparakstīšos, jo viņi ir bezgala mīļi (naktīs mēdz trokšņit, tas gan), bet ļoti maz dzīvo un tad ir morāla trauma :( Pa tiem 2-3 gadiem vienalga jau pie viņa baigi pierod.

Sugar, jā, pat tajos divos gados viņi kļūst par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu! Vispār aizdomājos, cik ātri cilvēks pie kaut kā pierod un tad atvadīties ir grūti.

Par kāmju dumjumu - nu tur gan piekrītu :D Bet mīlīgi. Kā arī brīnos par to, ka jūrascūciņa iekož! Man pirmā dzirdēšana, nemaz nezināju, ka kāda mēdz ielaist zobiņus. Manējā visu dzīvi (arī tad, kad pie vetārsta bija jātur) nekad neiekoda. Lai tur vai kas, bet nevienam nebija pāri nodarījusi. Bet dzīvnieciņam jau kā cilvēkam- katram savs raksturs.

Jāpērk tamagočī :D
Kāmi izlasot visu šo, vairs negribas (agrāk brālim bija daudz)
jūrascūciņa kaut kā nepiesaista, atceros, kā vienai meitenei bērnībā bija, nesmaržoja labi un tā ne visai patika, laikam no tā ir tas iesēdies.
Par degū atkal ir stāstīts, ka ļoti skaļi.
Truši grauž vadus un tiem vajag lielu būri, tā jau ļoti gribētos, bet žēl tā dzīvnieciņa mazā būrītī. :(

Varbūt kādai ir trusis, var sīkāk kaut ko pastāstīt?

Diviem radiniekiem ir truši. Nu nakts pret dienu :D Viens ir ģimenes mīlulis, kuru var ņurcīt, bužināt un spēlēties, otram bail roku piedurt. Un arī- ja būris nav kopts, smaku jutīs (kas ir visai loģiski, ja runājam par visiem būrīšdzīvnieciņiem).
Vadus abi diži negrauž. Vienkārši ir jāpieskata, kad izlaiž skraidīt. Arī vadi pēc iespējas jāpavāc nost.

man bija 2 truši, 1 pundur auntrusis, otrs pundur angora, auntrusis bezgala mīļš, nāca bučoties, laizija rokas, čubinājās, angora - vienpatis, cilvekus ienīda, un abiem vienadi mīnusi - grauza visu kas pagadijās ceļā - vadus, mēbeles, drēbes, somas, tapetes, laminātu nu visu visu visu... neiesaku

Manējais bija riktīgi gudrs! Dzīvoja akvārijā (ja nu kas, bez ūdens :D ) un tad tētis teica, ka kāmis naktīs staigāja pa istabu, kurā viņs skatās tv, es teicu, ka nevar būt, jo viņam virsū bija uzliktas restes un viņš līdz tām nevar aizniegties. Tad kādu rītu pamodos no trokšņa un redzēju, ka kāmis atnācis pēc nakts gaitām, ielien iekšā, mājiņa uz sāna (lai būtu augstāk), nolec uz tās mājīņas, aizbīdas restes un iet gulēt! Un tad kādu vakaru speciāli vērjo, kad izslēdz gaismi viņš pēc kāda brīza apgāz savu mājīņu, sāk lēkāt uz tās līdz aizķeras aiz malas, tad ar otru ķepiņu atbīda restes, pievelkas un lien laukā! Tā kā nav viņi dumiji :) bet tāds mīlulis un smukulītis bija.

Man ir bijusi gan žurciņa, gan jūrascūciņa. Šķita, ka jūrascūciņa tāda aktīvāka uz runāšanos, mīļošanos... :D

Sugar, izlasot tavu, es atcerējos atgadījumu arī no savas pieredzes.

Nakts. Palēnām miegu ciet, kad dzirdu, ka kaut kas grabinās. Man sirds pa muti jau lec ārā, nodomāju, ka viss, peles mājās. Gaismu ieslēgt arī bailes, redzēt negribu. Tā. Saņemos, gaismas slēdzis iekšā, skatos, kas apakšā. Mans Pipariņš! :D Mēs viņa durvis parasti tikai aizbīdījām, bet neaizāķējām, nekad nebijām iedomājušies, ka viņš var viņas atbīdīt. Tad nu čomiņam nakts pastaiga beidzās ar to, ka sākām āķēt durvis ciet :D

(Pipariņš bij' kāmis. Jūrascūciņa nekad šitādus pigorus neuztaisīja :D )

Man ir trīs kāmji un jūrascūciņa.
Sākumā jūrascūciņa bija nešpetnā. Redeles grauza kā nenormālā. Tad es sapratu, ka viņa grib iziet pastaigā, jo tomēr būrī ir garlaicīgi. Tad sāku būrim durvis taisīt vaļā un tā viņas stāv vienmēr. Pavazājas pa dzīvokli, pakaitina kaķi, nozog pāris kraukšķus no kaķa bļodas :D Un dodas atkal ēst un gulēt mājiņā.
Ar kamjiem ir traki! Viņi ir nenormāli dauzoņas naktī, tādēļ visiem būrī ir pus stikla, pus redeles. Nu patīk grauzt tos būrus un taisīt troksni. Iesaku, ja nav stipru nervu, tad labāk izvēlēties jūras cūku.

Es gan par degu! Manejie pa nakti gul, buris nesmird nekad, gudri zverini. :)

Man ir bijuši kamīši - Becija un Kimis. Bet nu, galīgi man nepatika - baigi garlaicīgie. Tie bija mani pirmie dzīvnieciņi. Vienīgais prikolīgais, ka viņi aiz vaigiem visu stūķē :D

Tad iedeva man uz nedēļu jūrascūciņu pieskatīt - arī likās garlaicīga. Un tiešām nenormāli bļāva no rītiem.

Visforšākais grauzējs, kas bija - ir žurka (l)(l)(l)
Viņa man ar laiku visu laiku dzīvoja ar atvērtu būri, atsaucās, kad viņu saucu un kad nācu mājās, tad skrēja sagaidīt. Kad gāju ārā, mierīgi ņēmu līdz - sēdēja uz pleca, vai rokās ierušinājās, pa nakti līda pie manis gulēt un kad draugi nāca ciemos, tad pati arī vienmēr nāca socializēties. Pat alu dzēra ar puišiem. Līda uz pleca un gaidīja, kad iedos korķīti alu :D Nu tiešām... tik prikolīgs dzīvnieks (l) - es varētu pat ar suni salīdzināt, labākais draugs, tikai bumbiņu nenesa.
Tad vēl viņai patika zobus tīrīt/ laizīt :-D uzlīda virsū un vnk ar ķepu muti taisīja vaļā, ja neļāvies, tad arī nagus lūpā ielaida, kamēr savu nepanāca, vai nenolika nost. Uzbāzīga - ja gribējās mīļumu, tad rikšoja pa māju pakaļ :D

No mīnusiem - man bija puika un ja, kkur čāpoja, piemēram, ja ceļā parādījās pults, tad tā vienmēr tika nočurāta. Tad vēl spiras (tākā brīvi staigāja pa dzīvokli, tad nu bija jāuzmana, kur ir piespirots. Un visus apzagt gribēja :D Ja kkas mētājās kkur, gan, gan ciemiņiem, tad to labrāt stiepa prom - vai uz būri, vai uz vienu atvilkni, kur bija "slēptuve"

Man ir bijušas divas jūrascūkas un brālim bija kāmīši. Pirmā jūrascūciņa (meitene) bija klusa un mierīga, patika, ka pa rokām ņēma, šad un tad laidu pa māju paskraidīt. Nodzīvoja aptuveni 5 vai 6 gadus, beigās uzmetās kāds audzējs uz dibena. Ārstējām, bet beigās nomira pirms paspējām izārstēt. Otra jūrascūka bija puika, arī nodzīvoja ap 6 gadiem. Bija aktīvs troksni taisīja kviecot, ja tā to var nosaukt. Tiklīdz kāds atvēra dzīvokļa durvis vai ledusskapi uzreiz bija ''runāšanās'' no viņa puses, vai arī ja dzirdēja, ka maisiņš čaukst. Tīrījām būri pēc vajadzības, vasarā biežāk, ziemā parasti retāk. Bet vidēji reizi 3-4 dienās. Lielākās izmaksas bija pērkot būri, un visu, kas nepieciešams, lai to iekārtotu. Pēc tam nekādas dižās izmaksas nebija. Vasarā plūcu zāli, no dārza vedu dārzeņus ko graust, sienu migai vedu vai nu no laukiem, vai pirku kā nu sanāca. Pamatbarību devu to ko zoo veikalā pārdod + kādus īpašos kārumus.
Brālim uzdāvināja kāmīti un tad pēc nedēļas vēl vienu, lai nav tik garlaicīgi, beigās izrādījās, ka ir puika ar meiteni un to piefiksējām, tikai tad, kad ieraudzījām, ka šie seksojas, tā nu mums Ziemassvētku vakarā šiem bija ģimenes pieaugums. Šie gan nebija tāds mierīgais pārītis, regulāri izlauzās (izgrauza caurumus būrī) no būra un nozuda uz ilgu laiku. Tikai tad, kad šie jau bija labākos medību laukos, taisot remontu aiz skapja atradām migu ko bija veidojuši. Uzturēšana lēta, dzīvo līdz trīs gadiem. Priekš mīļošanas un ucināšanas par mazu.

Man bija trusītis pie kura biju ļoti pieradusi un viņu mīļoju katru dienu. Takā dzīvoju viena trusis bija iemesls kāpēc pēc tusiņiem braucu mājās un nekur nepaliku pa nakti. Viņš bija ļoti labi izdresēts un zināja kur var nokartoties un tādā ziņā nebija man nekādu problēmu ar viņu. Viņš bieži mēdza, pat gulēt ar mani vienā gulta, jo būrī viņam nepatika dzīvoties. Es ļāvu viņam skraidīt pa istabu pat tad kad pati biju darbā. Vadus negrauza arī. Es viņam pirku visādas smukas siksniņas un ziemassvētkos pat uztaisīju dāvanu un nopirku trusim pašam savu gultu kur gulēt kopā ar pledu, bet trusis tik un tā izvēlējās manu gultu :D tā mēs nodzīvojām divatā 2.5gadus līdz vienā vakara viņam nezinu kas bija noticis, bet viņš palika riktīgi nekāds, jo rokas staipi cik gribi viņš pat nepretojas, tā es visu nakti pavadīju ar viņu un nespēju sagaidīt rītu, lai izsauktu vetārstu. Diemžēl trusis man nomira 6os no rīta uz manām rokām ar drausmīgu spiegšanu :( Kad gāju apglabāt savu trusi ieliku kastītē viņa gultiņu un mīļāko spēļmantiņu. Es trīs dienas vienkārši noraudāju spilvenā un pēc šī atgadījuma secināju, ka negribu vairs nevienu sev majdzīvnieku, jo tas tiešām bija ļoti smags trieciens man.

Ja jau par trušiem arī, tad draudzenei ir tagad trusītis, tas gan parastais, lielais, ko parasti ēd, bet bezgala mīļš. Dabūja viņa to trusīti pavisam maziņu, viņas meitiņa jau no pirmās dienas viņu aiztiek, mīļo, pat guļas virsū, dod bučas, trusis neko, pacietīgi ļauj mazajai sevi aiztikt. :)

Cik forša diskusija. (l) Runājot par jūrascūciņām, neskaitot pudelīti un trauciņu pārtikai, kas vēl ir nepieciešāms ? Cik saprotu rats vai tā bumba, laikam nav priekš jūrascūciņas ?

Man jau pusotru gadu ir jūrascūkas puika.
Nē, jūrascūkai nekādas bumbas nevajag, riteni nekādā gadījumā, jo jūrascūkai mugurklauls neliecas uz atpakaļu kā kāmim, ja piespiedīsi darīt tādas manipulācijas, nodarīsi pāri dzīvniekam.
Ja esi gatava viņa nagu griešanas stresam (es pilnīgi noteikti neesmu) vai regulāram vetārsta apmeklējumam, lai viņš to izdara, tad vari ņemt jūrascūciņu.
Sākuma izmaksas bija aptuveni šādas - 15 eiro par būri (un tas ir ļoti lēti, jo viņiem ieteicams aptuveni 100cm x 70cm būris), 2eiro par ūdens pudelīti, 2 eiro par ēdiena trauciņu, 10 eiro par mājiņu (atkarīgs cik foršu gribi), jo jūrascūkas sev migu netaisa kā kāmji. Tad attiecīgi siens ap 5 eiro, pakaiši, skaidas (pēc izvēles, es kombinēju pakaiši + skaidas, lai mīkstāk kājiņām) barība, kāds graužamkociņš, vēl kāds našķis.
No atrakcijām viņam vari piedāvāt lielāku papīra rullīti, tikai tādu lai zvēriņš neiesprūst. Vēl viņam patīk papīra maisiņi,kuros ielīst.
Ja vien neesi gatava zvēriņam finansiāli vismaz 20 eiro mēnesī, tad jūrascūciņa tev nebūs īstais draugs. Kā arī, Jūrascūka ir sabiedrisks dzīvnieks,un ja negrasies katru dienu ar viņu padraudzēties, viņš iedzīvosies depresijā un būs tev nomākta jūrascūka. Ne par velti Šveicē ir likums, kas aizliedz turēt tikai vienu jūrascūku. :-)

Ne par velti Šveicē ir likums, kas aizliedz turēt tikai vienu jūrascūku.

Wow, šitas ir forši, nemaz nezināju!(l)
Jūrascūciņu saimnieces, ja vien nezināt par šādas lapas esamību, tad gribu teikt, ka man ļoti noderēja šī lapa: http://megrekss.eu/food
Viss forši izskaidrots, salikts pa plauktiņiem. Pirms devu ko jaunu, vienmēr paskatījos, kas teikts te :)

Jā, arī mana ģimene nav saņēmusies jaunam mājdzīvnieciņam un nemaz nedomāju, ka kādreiz sadūšosimies.
Par nagiem arī patiesība. Kaut gan ar laiku pierod. Ja ņem garspalvainu jūrascūciņu, jārēķinās arī ar mazgāšanu + fēnošanu. Arī spalvas apgriešanu. Mana nebija garspalvaina, tomēr ik pa laikam spalvu prasījās apgriezt, tā arī vesela ziepju opera bija...

Un kā Jūs mazgājat savas jūrascūciņās ? Cik bieži un kādi šampūni ? Pērkat speciālos vai izmantojat kaut ko no bērnu līnijas ?:-)