Godīgi sakot, šobrīd liekas, ka visvairāk patika tas, ka līdz 12. klasei varēja dzīvot, īpaši nepiedomājot par to, ko daru. Mācījos bez problēmām, biju visādās sporta komandās, ballējos vēl labāk un ar draugiem pavadītais laiks bija vienkārši lielisks. Tagad liekas, ka esmu izmetusi visādus līkumus, bet neesmu ne tuvu tik laimīga, cik biju skolā. Joprojām vēl īsti nejūtos pieaugusi vai savā vietā, lai gan gadi un pieredze saka ko citu. Tā liekas, ka esmu skolas gadus dzīvojusi, nemaz nedomājot, ka man vēl pēc tam kaut kas būs jādara. Skumji un smieklīgi reizē. ;D