Mana neiecietība vai viņa stulbums?

varbūt arī nesapratu - man nav saprotams, kā mīļotais cilvēks vērtību skalā var atrasties aiz naudas Vai arī tad tas nav mīļotais cilvēks.

Nav tā, ka nauda ir pirmajā vietā. Bet - vai Tev vienmēr negribas savam mīļotajam cilvēkam sniegt visu to labāko? Cik ilgi skatīsies, kā otram jāēd roltoni vien? Ja cilvēks tāds, kas nemāk izgrozīties no nekā un neredz iespējas uz katra stūra, tas var ieilgt, jo noteikti jau centīsies labāku darbu atrast un tā. Bet, katra neveiksme - neizdevusies darba intervija, neplānoti jau tā mazo līdzekļu izdevumi utml, liek dusmoties uz sevi - kāpēc nevaru neko izdarīt, lai tam otram būtu labāka dzīve? Ilgtermiņā tas tā ieēdas...
Tā nu viens ir neapmierināts ar savu nespēju ātrāk mainīt situāciju un visu laiku ir sabozies uz sevi. Otram ar laiku var sākt likties, ka mājās kaut kas vēl, izņemot finanses, nav kārtībā. Tas sāk meklēt vainu sevī. Un tur arī tie kašķi rodās, jo, pat izrunājot tēmu, vienam vienmēr liksies, ka tur noteikti palika kas neizrunāts.
Ar ilgtermiņu es nedomāju mēnesi, divus vai pus gadu. To pirmo laiku jau parasti tiešām pārdzīvo ar smaidu - romantika un tā. Var ēst roltonus gadiem. Ja ir tā, ka pietiek rēķiniem un roltoniem. Bet, ja naudas ir tikai tik, cik ir un ir jāspēlē loterija - kurš kantoris būs tas laimīgais, kas saņems naudu šodien? Parādi krājas. Beigās jau tas izmisums abiem ir tāds, ka nezini, kur ar to visu likties. Tad emocijas iet pa gaisu arī tiem, kas viens otru ļoti mīl.
Nauda nav svarīgāka par otru cilvēku, bet tās trūkums tiešām maitā attiecības. Gribās kā labāk, bet...

Alexxa +++
Plusā vēl pie jau tā saspringtas situācijas gadās arī negaidīti tēriņi, vai notikumi, kur nauda ir akūtnepieciešama. Piem., bērns smagi saslimst, vai ar vecākiem kaut kas notiek... Pieskaiti pie parasta naudas trūkuma vēl arī apziņu, ka tu šī iemesla dēļ nespēj palīdzēt kādam ļoti tuvam cilvēkam un esi burtiski bezspēcīgs... Nu un tā tas viss krājas un aug augumā... Tad vēl mašīna nobrūk pamatīgi... (Kā par nelaimi, bieži vien viss var sakrist "uz galvas" vienlaicīgi!).

Vēl arī paliek fakts, ka mūsu patiesās sejas mēs ieraugam grūtībās, nevis tad, kad visiem viss ir labi un dzīve izdevusies. Ne visi spēj pārdzīvot grūtības mierīgi, ne visi spēj altruistiski atbalstīt otru, lai cik ilgu laiku tas aizņemtu, ne visi spēj pārdzīvot traģēdijas un dzīvot tālāk kopā laimīgi. Un tam ir mazs sakars ar to vai mēs mīlam savu otru pusi...

Alexxa, tāpēc attiecībās ir divi - kad vienam kaut kas nesanāk, otrs ir līdzās, lai atbalstītu un uzmundrinātu. Tieši tāpēc es nespēju iedomāties kašķus kaut kādu personīgo neizdošanos dēļ, jo otrs vienmēr ir kā stiprā siena - attiecībām ir jāceļ grūtos brīžos, nevis jāgremdē.
Lai cik slikti man kādā brīdī būs pašai, es vienmēr atradīšu spēku, lai atbalstītu savu vīru smagā situācijā, tāpat arī otrādi.

Par parādiem runājot..vienmēr ir iespējas lūgt palīdzību citiem, samazināt izdevumus un no kaut kā atteikties, ja vien abi vienlaikus nav bezdarbnieki, tikai daudziem to negribas darīt.

Es domāju, ka nauda tas tomēr vīrietim ir sava veida goda jautājums. Vīrietim ir jājūtas kā stiprajam plecam un ģimenes apgādniekam, nevis kaut kādam tizlenim, kurš neko nevar. Un ja tam visam pa virsu sieviete sāk viņu presēt, tad šaubos, ka sāks notikt brīnumi.
Iespējams, ka arī šis vīrietis nav pilnībā pārliecināts par to, ka spētu nodrošināt pilnībā komfortablu dzīvesveidu, tāpēc kā pagaidu variantu izvēlas šo!

vienam kaut kas nesanāk, otrs ir līdzās, lai atbalstītu un uzmundrinātu.

Tu aizmirsi, ka cilvēks ir cilvēks un ilgtermiņā no tā nogurst.

PIekrītu Alexxai

Oj, kā es Tevi saprotu!
Mēs esam gadu kopā, puisim 23, kopdzīvi, ja godīgi, vēlos jau sen, jo man kaut kā nav pa prātam ilglaicīgi uzturēties ar viņa vecākiem kopā, jo ar mammu neesam pārāk labās attiecībās.
Un līdzko sāku kaut ko ierunāties par kopdzīvi, aiziet runas par "nepietiks nauda". Aizgāju no augstskolas viņa dēļ (zinu, stulbi), lai varētu strādāt, JO viņš solīja, kad aiziešu no skolas, sāksim dzīvot Rīgā, jo viņam tur ir dzīvoklis, kurā viņa brālēns pagaidām mitinās ar savu draudzeni. Kaut kas mainījās? Nē, protams. Ne par kādu Rīgu pat runa nav gājusi. Un joprojām nav ne naudas, ne kopīgas vietiņas kur dzīvot. Un istaba viņa vecāku mājās neskaitās.
Tavā vietā es arī drošvien tad labāk neietu ne uz kādu dzīvokli uz nieka trīs mēnešiem. Vai nu pavisam dzīvo kopā, vai nē. Mētāšanās šurpu turpu, manuprāt, nenovedīs ne pie kā laba.(t)

Alexxa, kā var nogurt no mīļotā cilvēka atbalstīšanas?

kā var nogurt no mīļotā cilvēka atbalstīšanas?

Var nogurt.. bet tādā gadījumā problēma ir dziļāka nekā vienkāršs finansiāli smagais posms.. Kad vīrietis gadiem nespēj vairs psiholoģiski nostāties atpakaļ uz kājām..

delusion, morāli. Tu vari to cilvēku mīlēt kā gribi, bet, ja viņš pats ilgstoši dzen sevi depresijā, vienā brīdī arī Tev pietrūks spēka būt spēcīgai par jums abiem.

Iedomājies situāciju, kurā kopā dzīvo vīrietis un sieviete. Sākas naudas problēmas. Vīrietis kaut ko pelna, sieviete arī, kaut kas jau ir, bet krājas kaudze parādu par komunālajiem utt. Dzīvoklītis jau tā maziņš un pamalē - uz vēl mazāku un lētāku dzīvesvietu vairs nav iespējams nomainīt. Vīrietis ar katru dienu krīt dziļākā depresijā par to, ka viņš neko nespēj, ka viņam nekas nesanāk, lai gan viņš no sirds cenšās. Sieviete pelna mazumiņu un viņai nav iespējas nomainīt darbu uz labāk apmaksātu, bet aiziet no esošā, lai pievērstos meklējumiem, viņa nevar, jo tad nebūs arī tā mazumiņa. Cik ilgi Tev, šīs sievietes vietā, pietiktu spēka mierināt vīrieti, kurš jau vairs nekādas izejas neredz, ka viss būs labi? Gribi teikt, ka arī pēc 5 gadiem, pēc 10 gadiem tādas ikdienas, kad pašai stundām jācīnās par minimālo algu, atnākot mājās priekšā skābs ģīmis un vēl jāatrod sevī spēki teikt, ka viss būs labi, bet tā, lai otrs notic, neskatoties uz to, ka pati arī izeju vairs neredzi, Tu vienā dienā nesabruktu?
Cilvēkam nervu ir tik, cik ir. Vieni noturēsies ilgāk, citi ne tik ilgi. Bet, noliekot to situāciju uz gadiem, bez redzamām beigām, agrāk vai vēlāk tas atbalstītājs sabruks no tā, ka jābūt spēcīgam par diviem.

Varbūt piedāvājums nav lielisks, bet, manuprāt, ja jums sanāks sadzīvot, tad tas jāturpina savā īrētā dzīvoklī, bet solis atpakaļ, ka katrs savā vietā tad vairs nebūs iespējms. 3 gadi gan ir rādītājs, ka sen būtu jāpadzīvo kopā..

Es nesaprotu kur problema. Paspesiet jus vel kopa dzivot , esiet tak jauni,brivi - kapec nepadzivot brivaja dzivokli un pec tam jau sakt iret kopa? Dazreiz sievietes loti asi iztver tik parastas listas un tik nenormali mil parspilet.
Uztver pozitivak to visu , redzes kaa jums sanaks taa kopdzive neko nemaksajot ( tas ir par iri ). Partiku tapat pirksiet , skatietis cik jums menesi sanak un pieplusojiet vel dzivokli par kuru bus jamaksa . Bus jums forsa vasara , nebus ire jamaksa - vairak sev paliks,forsi tak.

Es ar savu saku dzivot kopa vel velak un forsi :D Protams, gribejas atrak, bet tgd atceroties nebij tik traki tie tris randingadi :))

No otras puses, ja tu tagad pateiksi "nē", cik liela ir iespējamība, ka puisis otrreiz nepiedāvās kopdzīvi?

Pēc manām domām jūs vispār šo lēmumu par mēģināšanu dzīvot kopā esat ļoti nomarinējuši. Bet es pilnībā saprotu viņa domu gājienu par "mēģināšanu" padzīvot kopā. Jo būt diendienu kopā ir savādāk, un tas ir tāds riskants posms visu attiecībās. Manuprāt, šis ir ļoti labs variants, lai kā reiz jūs iztestētu. Būs mazāk klapatu, ja nu kas jums kopā tomēr nesanāk, bet ja sanāk, jau zināsiet, uz ko skatīties īstās dzīvesvietas meklējumos utt utjp.

Alexxa, situācija izklausās ja ne neticama, tad vismaz kārtīgi nerisināta gan :) Līdzīgi piemēri ir redzēti, bet tādos gadījumos vismaz viens no abiem necenšas - nevar būt tā, ka gadiem ilgi cenšas un situācija neuzlabojas, nav ne darba, ne mitekļa variantu. Galu galā, ja ūdens mutē smeļas, ir sociālā palīdzība, radi, sliktākajā gadījumā - ēnu ekonomika. Tā ka neuzskatu to par veiksmīgu piemēru.

Sīkumos nerakstīšu, bet mūsu attiecībās ir bijis ļoti daudz grūtu brīžu - abi esam zaudējuši tuvus cilvēkus, ilgāku laika periodu knapinājušies, piedzīvotas dažādas slimības (arī viena neārstējama, ar ko jāsadzīvo un jāuzmanās no progresēšanas), taupības režīma laikā sasista automašīna, nesaskaņas abu ģimenēs..jāpiezīmē, ka abi neesam apveltīti ar vieglu raksturu, abiem ir nosliece uz depresiju (man to pirmoreiz diagnosticēja 17 gadu vecumā), bet tik un tā vienmēr esam bijuši viens otram līdzās, pārvarējuši vēlmi norobežoties un atbalstījuši viens otru.
Jāpiezīmē, ka manas vainas dēļ tika zaudēti apmēram 1000 Ls brīdī, kad naudas jau tā knapi pietika - nevienu reizi tas nav ticis pārmests, tikām galā. Tā ka nevajag attaisnot cilvēku nevēlēšanos risināt problēmas, ar kaut kādu noguršanu no atbalstīšanas un ko tik vēl nē...atkarības, slinkums, vardarbība - tās ir lietas, ko paciest nevar un nevajag, bet viss pārējais ir tikai atrunāšanās.
Iespējams, dzīve mani ir pārāk smagi spārdījusi, bet finanses jau nu ir mazākais, par ko satraukties, ja vien abiem sakrīt par to uzskati. Ja nesakrīt, tad jau ir trekns ķeksis nesaderībā(t)

Īsumā - tēma ir aizgājusi pilnīgās auzās :D

Nez, var jau būt, ka puisis ne tā izteica savas domas. Bet, ja man pateiktu, ka grib ar mani nevis dzīvot kopā, bet tikai pamēģināt, kā būtu, ja būtu, es noteikti apvainotos. Man kopdzīve ir nopietns solis. Kad sākām ar draugu dzīvot kopā, man ne brīdi prātā neienāca doma, ka kaut kas varētu nesanāk utt. Es zināju, ka gribu ar viņu dzīvot kopā un viss. Protams, ka sadzīvē jāprot pielāgoties viens otram, un viss nebūs perfekti sākumā, bet tas ir tikai normāli, un ar to jātiek galā.

Nu un ja vins to nepateiktu skali , bet caur pukzirnisiem vai butu labak ? :D
Man liekas, ka puisis vnk tiess un pateica kaa ir. :D

delusion Tev ir taisnība,bet atšķirība ir tāda,ka tu sev pretī redzi cilvēku ar cerību dzirksti acīs nevis sapīkušu rūgumpodu.

bet finanses jau nu ir mazākais, par ko satraukties, ja vien abiem sakrīt par to uzskati. Ja nesakrīt, tad jau ir trekns ķeksis nesaderībā

Zelta vārdi. Un ja godīgi, Delusion, Tevis rakstītais mazliet lika atvērt acis uz dažiem dzīves sīkumiem, kurus pati mēdzu pārspīlēt. Un prieks, ka Tev blakus ir vīrietis, kurš Tevi atbalsta... Man laikam jāsāk īsti pārdomāt manas attiecības, kurās no atbalsta ne smakas nav. (t)