Čau, meitenes!
Daudz neko nevilkšu garumā un teikšu kā ir - bijušais vēlas, lai esmu viņa mīļākā. Viņam ir meitene, kas bija kā likteņa pirksts, lai mēs izšķirtos, bet par spīti tam es to meiteni neienīstu un vēlu viņai to labāko. Jāpiemin arī tas, ka esmu kā bez prāta sava bijušā dēļ, taču tas mani neapstādināja rīkoties, manuprāt, pareizāk un atteikt viņam piereizes pasakot viņam to, ka visas manas ilūzijas, ka viņš ir mans ideālais vīrietis ir pazudušas, galvenokārt tāpēc, ka viņš ir spējīgs krāpt.
Pašlaik sāku apšaubīt sevi, jo tiešām - esmu kā bez prāta dēļ viņa arī tagad.
Ko domājat par šo visu? (t)
51
