Devgums

*Devīgums

Nu, ja esošā situācija Tev nešķiet riktīga, un Tu vēlētos vairāk iepriecināt apkārtējos, tad varbūt jāstrādā nevis pie vērtībām (tās taču Tev jau ir tādas, ka Tu gribētu vairāk par citiem domāt un rūpēties), bet ieradumiem.
Nu un to var mainīt, darot. Nevis sēdi un filosofē, kā mainīt, bet vienkārši aizej, nopērc mammai puķu pušķi (bez kāda iemesla) vai uzaicini kādu draugu uz kino. Sacienā kolēģus par pašceptiem kēksiņiem.
Varbūt vari sākumā to izvirzīt kā mērķi - noteiktā laika periodā Tev jāsagādā kādam sev tuvam cilvēkam kāds patīkams pārsteigums. Nu un nav tam nekam dārgam jābūt.
Domāju, jo biežāk tā darīsi, jo vairāk pieradīsi darīt jaukas lietas citiem, kā arī pati jutīsi kādu gandarījumu par to, ka iepriecini citus.

Interesanti... es arī esmu lutinātais bērns, bet rezultātā es par sevi tikpat kā nedomāju (to taču dara citi) un cenšos rūpēties par apkārtējiem :)
Visu naudu varu iztērēt dāvanās citiem un sev nepieciešamas preces tā vietā nenopirkt..

Iesaku koncentrēties uz to prieka momentu, kas rodas izpalīdzot otram cilvēkam.. :)

Meitenes, liels paldies! Turpmāk,to tiešām uzstādīšu par savu mērķi un iešu uz to. :) jo saprotu,ka negribu būt tāda savtīga un egoiste visu laiku, tomēr tā tas ir iegājies visu līdzšinējo dzīvi,ka man līdzās ir cilvēki,kuri tik daudz dod, rūpējas un lutina. Bet es sāku justies nožēlojami,jo pretī neko nespēju iedot, un trakākais,ka liekas arī nemāku vairs izdarīt neko,kas citus iepriecina. Tik ļoti esmu pieradusi koncentrēties uz sevi un savu labumu.