2 beerni, pirms 20

Katram tas "baudīt dzīvi" ir atšķirīgs. Citas uzskata, ka bauda ir tikai klubiņos, citai- bērna smaidos.

Man ari tada draudzene ir , vinai tik berni no atskirigiem viriesiem un nee, es vinu nenosodu. Es redzu cik labi vina izskatas, cik laimiga ar saviem mazuliem, jauno viru - ir pabeigusi universitati un strada laba amata.
Tu pati esi devusi diezgan pozitivu piemeru, kapec tev ir jasausminas? Katrs mes uztveram savadak nodrazto frazi "baudit dzivi".
Loti smiekligi, cik daudzas jus te cepaties cik berni, cik gados, vai skola beigta, virs blakus, dzive izbaudita utt.

Man ir 22 gadi, un jau 2 bērni un es esmu laimīgi precējusies. Un godīgi sakot jau 16 gados iztrakojos pietiekami. Turklāt manuprāt tas ir forsi kad ir ģimene... Man vēl ir vīrs kurš atļauj ar draudzenēm mierīgi aiziet vis kaut kur patusot, turklāt arī mācības tam netraucē, galvenais ir visu pareizi izvērtēt. Protams, ka dažreiz gribas mieru, bet tam jau būs domāts pensijas vecums...:-D

Domāju, ka citiem nav nekāda daļa un katram pašam jāveido sava brīnišķā dzīve. Galvenais ka cilvēks ir laimīgs savā ģimenē un bērni aug kopā ar ģimeni, nevis kaut kur savā vaļā, vai vecāki šķiras un bērns cieš.
Lielākā problēma varētu būt šajā vecumā tāda, ka abi nav pietiekoši nobrieduši un lielāks risks, ka ģimene pašķiras, bet nu redz, šeit ir daudzas meitenes, kas 30 + gados nevar izveidot attiecības, kamēr 20gadniece ir kopā laimīga ar savu cilvēku un 2 bērniem un prot par ģimeni rūpēties, mīlēt un novērtēt. ;-)

Jums tajā vecumā negribējās dzīvot un baudīt dzīvi ?

Toties 30gados viņai jau būs lieli un daudz maz patstvīgi bērni, un tad tiešām varēs baudīt dzīvi uz pilnu klapi

avene2
Diez kāda dzīves baudīšana var iznākt 30 gados, ja gadā no darba ir brīvas ir tikai 4 nedēļas, mājās ir pusaudzis/-dži, kam vajag jaunas drēbes, planšeti, datoru, jaunu telefonu un galu galā vajag arī kādu laiku pavadīt kopā ar to pusaudzi?
Varbūt man nav taisnība, bet vieglāk atpūsties/izbaudīt dzīvi/ceļot ir tad, ja tev ir 20 gadi (nevis 30) un ja tavas vienīgās rūpes ir studijas (un varbūt nepilna laika darbs). Kaut vai var brīvi apmaiņas programmās doties uz gandrīz jebkuru Eiropas valsti un padzīvot pat veselu semestri. Ar ģimeni, bērnu tu nekad neesi brīvs- katrreiz pieņemot lēmumu doties uz kaut kurieni ilgāk par nedēļu, atbildīgam vecākam tomēr mazliet būs tā vainas sajūta, ka bērnu atstāj novārtā. Arī tad ja bērnam jau padsmit gadu.

Domāju par tādām, ka nav mācējušas izsargāties un ir iekritušas, neko pozitīvu par viņu prāta līmeni tas neparāda. :D

Arī ar bērniem un ģimeni var baudīt dzīvi, cik esmu redzējusi no malas, ne sliktāk, vairums manu paziņu, kuriem ir bērni 1 - 3, jauni ap 35, ir laimīgi cilvēki, lepojas ar saviem bērniem, pavada laiku kopā ar tiem, nekādu problēmu, ja vajag atslodzi, atstāj pie vecākiem, radiem, aukles. Es domāju, ka katrā posmā mainās tā dzīves baudīšana, kas nu kuram tā ir, tava raksturotā man nekad dzīvē nav bijusi, un atskatoties vienīgais ko varu saukt par dzīves baudīšanu, ir bērnība, kad ar kaimiņiem skrējām pa pagastu, braucām ar riteņiem, peldējāmies, strādājām blēņas un ne par ko nedomājām citu, tas bija līdz gadiem maksimums 15 :-D

Varbūt tur ir kāds veselības apstāklis, kas lika pārim padomāt par ātrāku bērniņa ieņemšanu, nekā stereotipiskā sabiedrībā tiek uzskatīts par pareizu?

Esmu vairāk sašutusi par tām situācijām, kad nelabvēlīgās ģimenēs dzimst jau entais bērns, radītāji saņemto naudu nodzer, ģimenes vecākie bērni uztur jaunākos, un visi bērni dzīvo baisos apstākļos.

Gadījumā, kuru autore minēja, svarīgāk par vecāku vecumu ir labi dzīves apstākļi mazuļu audzināšanai, vecāku savstarpējā sapratne un saticība, kā arī spēja mazajiem nodrošināt visu nepieciešamo.

Bet sabiedrības nosodošais viedoklis ne visās dzīves situācijās ir pirmšķirīgs.

cosmo dēļ, man šķiet, ka man ir izveidojusies alerģija pret vārdu "līmenis".

Jums tajā vecumā negribējās dzīvot un baudīt dzīvi ?

Gribējās un baudīju dzīvi (atkarīgs, protams, ko katrs ar šiem vārdiem saprot), kaut arī man 20 gadu vecumā bija gadu vecs bērns. Un tikai un vienīgi prieks, ka tā! Nejūtos kaut ko dzīvē pazaudējusi vai nokavējusi, tikai ieguvusi.

Katram tas "baudīt dzīvi" ir atšķirīgs. Citas uzskata, ka bauda ir tikai klubiņos, citai- bērna smaidos.

+

Un tie stulbie uzskati, ka bērns nozīmē mainīt pilnus pamperus līdz mūža galam un par normālu dzīvi aizmirst.
Kamēr pašiem nav bērnu, tikmēr to vienkārši nevar saprast. Jā, paņemt paucināt pāris h svešu bērnu varētu būt grūti, jo ne īsti saproti, ko viņš grib, ne zini kā nomierināt. Bērni nenozīmē tikai mūžīgu ucināšanu un bezmiega naktis, jaunas planšetes nepieciešamību un bikšu pirkšanu. :) Bet to ne katram ir/būs lemts saprast.

Man manos 16 gados berns butu bijis katastrofa :d bet ne katram taa ir. Neatbalstu saja situacija tikai to, ka meitene palika stavokli, esot nepilngadiga un nestradajosa. Tas ir milzu slogs vecakiem. Bet, ja vina ir laimiga, vinas berni ir laimigi, un bernus patstavigi neuzgruzh vecakiem-es neredzu nekaa nosodosha.
Ar pirmo bernu tapat viss vnm ir jauns. Un ari 16 gados mamma var but gudra. Jo neviena par labu mati nepiedzimst-par taadu klust. Ari 30 gados var but bezatbildigas butnes...ari es 16 gados sausminajos par tam, kas tajos gados apbernojas. Tiesa gan-lielaka dalja so meitenupar berniem pasas nerupejas. Bet, ja tik jauna mamina pati audzina un ciinaaa-tas ir tikai apbrinojami.
Un , protams, ari ar bernu var baudit dzivi. It seviski, kad mazais jau paaudzies. Kad berns jau ir pusaudza vecuma, tad ir citas problemas, bet dzivi baudit var droshi. Viniem jau taja laika ir citas nodarbes un nepartraukti pakausi elpojosa mate var tikai pasliktinat attiecibas. Ta ka nevajag dramatizet, ka ar beernu dzive ir beigusies. Jaa, kaa jau mineji- 16 gados ari domaju, ka tad jau ir dzives gals.

Ja cilveeks ir patstaaviigs, lai dara, ko vien veelas. Bet 16 gados patstaaviigs nav tikpat kaa neviens, skola nav pabeigta, dziivo vecaaku maizee un tad veel uzgruuzh tiem savu beernu. 16 gadus vecs cilveeks principaa pats veel ir beerns, bet tik taalu jau mees esam - muusdienaas beerniem dzimst beerni.

Bet es padsmit gados par taadaam lietaam kaa gjimene un beerni vispaar nedomaaju, man bija pavisam citas prioritaates. Vispaar uzskatu, ka nav jaasteidzas uz pieaugusho dziivi, taa jebkuraa gadiijumaa atnaaks.

Kādēļ ir princips,ka visiem ir jādzīvo pēc kaut kādiem iedomātiem sabiedrības standartiem?! Es to nesaprotu. Šajā gadijumā nu neredzu neko sliktu,ja jau meitenei vel ir attiecības ar bērna tēvu, ģimenes dzīve, un tā ir viņas dzīve, viņas laime.

Kas autores uzskatos ir "dzīves baudīšana" - ballītes,puiši, trakošana? Manuprāt, mūsdienas cilvēkiem tik ļoti ir sačakarēta domāšana par to,kas ir patiesas dzīves vērtības un bauda,ko spējam ņemt no savām dzīvēm.

Zinu, smieklīgi, bet agrāk domāju, ka tik agri bērnus taisa tikai nesmukās meitenes, lai nepaliktu vienas :D Smukās zina, ka paspēs vienmēr. Tāpēc vienmēr uz viņām skatījos ar tādu ka žēlumu. Tagad vairs tā nedomāju, jo esmu paaugusies :D

Diez kāda dzīves baudīšana var iznākt 30 gados, ja gadā no darba ir brīvas ir tikai 4 nedēļas, mājās ir pusaudzis/-dži, kam vajag jaunas drēbes, planšeti, datoru, jaunu telefonu un galu galā vajag arī kādu laiku pavadīt kopā ar to pusaudzi?

Man pašai ir 35 un bērnam 11 gadu, un nekad neesmu jutusies labāk kā laika posmā no 30 līdz 35 gadiem. Tiešām gan izkalidēm, gan darbam gan visam citam laika ir pietiekoši.
16 gados man nebija ne naudas, ne iespēju, ne sava transporta līdzekļa, lai izklaidētos tā kā to var 30-35 gados. Protams te neiet runa par vienkāršu dzeršanu un tusēšanu klubiņos nedēļas nogalēs.

Izrādās, ka es nekad neesmu pa īstam dzīvojusi un baudījusi dzīvi, jo savos 27 gados ne reizi neesmu bijusi klubā :D

Par bērniem agrā vecumā: uzskatu, ka labāk jau būt pilngadīgam. Bet, ja paši var par sevi un saviem bērniem parūpēties arī agrāk, tad nevienam gar to nav nekādas daļas.

Annie, piedod, protams, bet Tev nav apnicis visulaiku uzsvērt, cik ļoti pareiza Tu esi?

lady_in_pink, kādā veidā es to uzsvēru? Vienkārši izdarīju secinājumu, balstoties uz diskusiju.

Vai tad es saku, ka ir pareizi netusēt klubos? Es tikai saku, ka neesmu to darījusi, un, balstoties uz cosmo vairuma ieskatiem, tātad tā nav pilnvērtīga dzīve.