Cik nopratu pēc vienas citas disuksijas, tad arī smiešanās par atšķirīgu vai trūcīgu apģērbu ir topā. Man jau kādā 2.klasē bija skaidrs, ka ir vecāki, kuri nevar nopirkt bērniem tādas pašas drēbes kā man vai manām draudzenēm, jo mamma regulāri manas vecās drēbes sūtīja uz laukiem vai atdeva kādai paziņai. Es pat ar lielāko prieku vienmēr krāmēju un priecājos, ka kādam manas drēbes patiks.
Tāpēc arī, kad viena nabadzīga meitene pievienojās mūsu klasei 1.septembrī un mana labākā draudzene iesmēja par viņas kurpēm - es viņai pateicu, ka tai meitenei ir nabadzīgi vecāki un viņa varbūt arī tajās kurpēs forši nejūtas. Mamma pēc tam ar mani ļoti lepojās, ka nepavilkos līdzi tādai provokācijai. Un vispār mēs pēc tam sadraudzējāmies ar to meiteni, mainījāmies arī drēbēm un viņa tagad ir diezgan tālu dzīvē tikusi.
Laikam kādā citā skolā viņa nebūtu izturējusi pat līdz 9.klasei, ja ir tādi cilvēki, kuri domā, ka lohs paliek lohs, vai nabags paliek nabags.
Ar savu apcelšanu jūs diez vai kādam esat palīdzējuši!!! Nu, vienīgi tie, kuri izturēja noteikti pateiks, ka ir kļuvuši stiprāki.
8
