Attiecības ar otras puses brāļiem/māsām

Man ar vīra brāli un māsu arī ir 10+ gadu vecuma starpība un tā kā viņi ir jaunāki, tad, jā, ietekmē gan tas attiecības mazliet. Jūtos tā drusciņ aizbildnieciski šad un tad, gribas parūpēties :-) Kopumā attiecības mīļas. Vīram ar manu brāli ir draudzīgas attiecības, lai gan viņi ir ļoti dažādi un ne vienmēr vienisprātis. Mans vīrs gluži vienkārši prot būt diplomātisks.

Ar vīra māsu attiecības ir ļoti labas. Esam kā draudzenes - varam par visu ko parunāties no sirds, aiziet iepirkties/uz kino/pastaigāties pa parku utt. Ir mums daudz kas kopīgs.

Brālis savas "draudzenes" ja tā viņas var saukt- tik bieži maina un viņam rodas jaunas un jaunas ar ko pavada laiku kopā, ka es vairs pat necenšos atcerēties vārdus. Ja arī kādu satieku atkārtoti un vārdu neatceros, tad saku- čau mīļā :-D

Drauga visi radi dzīvo ārpus Latvijas.
Bet vispār ar drauga māsu biju pazīstama jau no bērnības, bijām bērnībā labas draudzenes un sanāca tā, ka tagad esmu kopā ar cilvēku, kuru nesen iepazinu, salīdzinot ar viņa māsu!:D Bet pārējie radi mani ļoti labi pieņēma

Ar drauga māsu vispar nekontaktejos. Tik garām ejot pasveicinu. Kad agrāk ar draugu dzivojam pie viņa masas viņa parādija cik riebīga spēj būt. Draugs šos paridarijumus šķiet aizmirsis jo turpina kontakteties ar viņu,es gan to nespeju un nemaz negribu.

Mums paliela starpība (aptuveni 10 gadi), tad nu laikam jau saprotami, ka nav izcils kontakts.

Man ar vīra brāli ir apmēram 7 gadu starpība, man gan nenāk ne prātā uzskatīt to par ievērojamu starpību, gandrīz kā vienaudzis. Saprotamies ļoti labi, sakrīt uzskati un humora izjūta.

Drauga māsa dzīvo ārzemēs, tāpēc attiecības neitrālas. Tās pāris dienas gadā, kad viņa ciemos LV, paiet draudzīgi. Ja pārvāksies uz LV, tad domāju, ka paliks tik pat neitrālas un tajā pašā laikā draudzīgas, jo ceru, ka baigi nelīdīs draudzēties. Ārzemes tomēr padarījusi viņu ārišķīgu un šos "es, man, mums, mēs te, mēs tur, mums tas, mums šitas, drēbes tādas, lietas šitādas" es nebūtu gatava ilgi paciest.
Ar manējiem - ar vienu brāli neitrālas un praktiski nekomunicē, jo ar šo brāli pati arī nekomunicēju. Ar otru brāli gan labas, cik nu labas varbūt, ja arī viņš dzīvo ārzemēs.

Jo vairāk iepazīstu drauga māsu, jo man atsevišķas nianses viņas uzvedībā šķiet kaitinošākas. Kad par to esmu runājusi ar draugu, tad viņš parasti - tagad Tu saproti mani :-D
Bet attiecības mums ir ļoti labas, draudzīgas. Tikties sanāk diezgan bieži. Labākās draudzenes gan nebūsim, to zinu skaidri. :-D

Draugam ar manu māsu arī attiecības ir labas.

viņiem bija kašķis ( nu nav svarīgi par ko ) un jau 4. vai 5. gadu vispār nekontaktē . Godīgi labi vien ir , nav brīvprātīgi - piespiedu kārtā jābrauc ciemos u.t.t

Mans viirs ir vieniigais beerns savaa gjimenee, ar maniem braaljiem vinjam pieklaajiigas, neitraalas attieciibas. Njemot veeraa, ka sastop vinjus ljoti reti, nekaadi sirdsdraugi vinji nav.

Bija man vienas attiecības, kur ar bijušā māsu nu nevarējām ciest viena otru. To jutu arī no viņas puses, mēs pat knapi sveicinājāmies. Kad bija kādas ģimenes sanākšanas, tad tā tikai aiz pieklājības uzturējāmies vienā telpā. Man arī nepatika tas, ka viņa pārāk daudz bāza degunu mūsu attiecībās, patika pamācīt kā dzīvot utt. Nezinu kāpēc tā, jo nebija ne strīdu, ne arī īsti iemesla tam visam. Nepatika un viss. Tagad jau pagājuši daži gadi un var teikt, ka attiecības ir palikušas normālas. Un man arī nebija tolaik baigās vēlmes ar viņu iedraudzēties, neredzu vajadzību tam. Varbūt tas tāpēc, ka gadā satiku viņu labi ja 2 vai 3 reizes. :D

Un kas viņu attiecībās mainījās?

Jo, nav tādas vēlēšanās, bet arī kad viņiem bija labas attiecības , es tās vienmēr esmu uzturējusi neintrālā līmenī ar pieklājīgu labdien un sarunām par laika apstākļiem .... Nu nepatīk man viņa + nav kardināli dažādi uzskati visās jomās + nekad neesmu redzējusi vajadzību uzturēt attiecības pieklājības pēc

Jauki, ja ir tuvas attiecības, bet tikai līdz robežai, kad jau sāk iejaukties, pamācīt, kritizēt utt., tad gan nav ok.

Neitrālas, labas...nav nekādu problēmu! Satiekamies tikai, kad esam ciemos vai visi kopā apmeklējam kādu tusiņu ;) manuprāt, es ar drauga brāli esam baigi līdzīgi rakstura ziņā :D tāpēc viss ok

Man šķiet, ka nevajag mākslīgi kaut ko censties. Ja ar cilvēkiem saskan un ir tuvas attiecības, tad forši! Ja ne, tad iztiek ar neitrālu komunikāciju.

Kā jums šķiet - vajag tādas ļoti tuvas attiecības ar otras puses māsās/brāļiem? Vai labāk labaa, bet neitrālas?

Wee, kāpēc?

ar vīra māsu nekomunicēju ne es , ne pats vīrs :D

Ļoti labas. Uztveru tikpat kā savas māsas.