Mincis -
Es jau pirms 2 gadiem sapratu, ka vēlos mācīties komunikāčos. Rakstīju rakstus skolas avīzei, starptautiskai EKO avīzei, pilsētas/rajona avīzē, vadīju pasākumus skolā, piedalījos konkursā uz budžeta vietu (kas gan man nedeva budžeta vietu, bet pieredzi gan). Komunikācija ar cilvēkiem, rakstīšana, valodas, uzstāšanās - tas ir mans lauciņš. Un humanitārās zinātnes es izvēlējos jau dodoties uz vidusskolu. Nebēgu no eksaktajām zinātnēm, bet gan ar pārliecību un nekautrējoties esmu humanitārais cilvēks, jo zinu, ka ne visiem padodas matemātika. Protams, arī neuzskatu, ka humanitārie cilvēki būtu kādā ziņā sliktāki par eksaktajiem cilvēkiem. Pati sev arī esmu to pierādījusi, 2 mēnešus mācoties ķīmijas klasē. Atzīmes bija labas, padevās, bet mani tas vienkārši neinteresēja, tāpēc - komunikāči, es beidzot nāku! :-D
Un tāds īss apkopojums manam garajam tekstam - es vienkārši esmu pārliecināta, ka tā man ir īstā vieta. :-)