Pielīšana

Ja es esmu kaut ko izdarījusi nepareizi, es vienkārši pieeju klāt un tiešā tekstā atvainojos, un paskaidroju par ko es atvainojos.
Es pati uzskatu, ka tas ir labākais, ko cilvēks var darīt, jo tādu attieksmi vēlos arī pret sevi. Nevis, lai man atnes kaut ko un pasaka piedod, un viss ir aizmirsts. Man ir svarīgi, lai paskaidro, par ko atvainojas. Man ir svarīgi zināt, ka otrs cilvēks pats zina, nevis to dara izdarīšanas pēc.

Pieej klāt, atvainojies un iedod buču. Viss.

Tas, kurš vainīgs, atvainojas. Izrunājam situāciju, lai turpmāk nekas tāds neatkārtojas.

Ja es esmu kaut ko izdarījusi nepareizi, es vienkārši pieeju klāt un tiešā tekstā atvainojos, un paskaidroju par ko es atvainojos.
Es pati uzskatu, ka tas ir labākais, ko cilvēks var darīt, jo tādu attieksmi vēlos arī pret sevi. Nevis, lai man atnes kaut ko un pasaka piedod, un viss ir aizmirsts. Man ir svarīgi, lai paskaidro, par ko atvainojas. Man ir svarīgi zināt, ka otrs cilvēks pats zina, nevis to dara izdarīšanas pēc.

Precīzi mans uzskats. Vienīgi vīram ir ļoti grūti atvainoties kādam. Viņam ģimenē tika pieņemts par tādām lietām nekad nerunāt un izlikties, ka viss ir kārtībā pat pēc ļoti neglītiem stapgadījumiem. Vieglāk bija/ir nopirkt kādu nieku un iebāzt to aizvainotajam rokās kā atlīdzinājumu par p\ari nodarījumu. Daudzām lietām spēju pielāgoties, bet ne šim.
Tā nu attiecību sākumā manīju ne reizi vien neizpratnes pilnu sejas izteiksmi, kad nācu pilnu sirdi atvainoties, ja jutu, ka biju kā aizvainojusi. Kopš vīrs pats no savas gribas sāka mācīties atvainošanās mākslu, mums attiecības ir kļuvušas daudz mīļākas.

Nevienam nepielienu, praataa nav naacis. Pieaugushi cilveeki parasti pieiet viens pie otra un izrunaa radoshos probleemu.

Vislabāk der ja atvainojas , izrunā visu . Mums tas ir viegli , sastrīdamies , nerunājam ,nerunājam un tad kurš vainigs sāk runāt , izrunājam visu.

Vīrs tad citreiz man ir nesis puķu pušķi no meža , pats bija salasījis , citreiz nopircis ....

Es savukārt lutinu viņu šad un tad kad esmu vainīga ar saviem labākiem ēdieniem ,

Nevienam nepielienu, praataa nav naacis. Pieaugushi cilveeki parasti pieiet viens pie otra un izrunaa radoshos probleemu.

+
man pats vārds pielīšana jau izraisa riebumu :D pēc saspringtām situācijam lai nāk kārtīga izrunāšanās un tad mīļums, nevis problēmas ignorēšana un pielīšana.

nevis problēmas ignorēšana un pielīšana.

Tam piekrītu , problēmas ignorēšana attiecībās ir slikta .

Pieej klāt, atvainojies un iedod buču. Viss.

++ Tam vajadzētu būt pirmajam solim.
Vispār gan esot izpētīts, ka, lai attiecības ir saticīgas, tad ir svarīgi, lai uz katru nepatīkamo gadījumu būtu vismaz 5 patīkami. Nu, tas tāds aptuvens skaitlis, protams, ka nav jāveido uzskaites žurnāls, cik bijuši patīkami, cik - nepatīkami brīži. Bet kopumā - būtu pareizi pēc nepatīkama strīda censties sagādāt jaukus brīžus gan sev, gan otram.

Pielīst nav vajadzība. Atvainošanās ir vērta tikai tad, ja cilvēks saprot savu vainu un grib to labot. Nav jēgas pielīst tikai, lai otrs neuzmestu lūpu.
Es atvainojos tikai ja man tiešām nav taisnība vai par savu rīcību konkrētā situācijā. Un atvainojos tikai tiem, kuri man svarīgi, pārējo domas baigi neiespaido vai viņi tur dusmīgi vai raudoši! :D