Skrējējām

Dāmas!
Ar kādiem apaviem skrienat? Nu, loģiski, ka ar skriešanas botām, bet gribas zināt zoles biezumu, firmu un cenu. Labi skriešanas apavi ir foršs ieguldījums, bet es vēl esmu meklējumos.:-/:-/

Muchooz, ja esi Rīgā, daudzos veikalos (Maratons, 42km, MySport), pirmkārt, ir zinoši pārdevēji - kas paši skrien gan trailus, gan asfalta skrējienus, tos pašus maratonus, otrkārt, ir pieejami skriešanas celiņi.

Vismaz Maratons veikalā tāds ir pastāvīgi, pārdevējs Tevi iztaujā, cik Tu skrien, pa kādu segumu, ar kādu ātrumu, piedāvā dažādus apavu variantus, kas atbilst Taviem plānotajiem skrējieniem, un tad liek uz skrejceliņa paskriet. Tavas pēdiņas tiek filmētas gan, paskrienot zeķītēs, gan piedāvātajos apavos. Zeķītēm/basām kājām var redzēt, kādas ir Tava soļa īpatnības, ar apaviem - kuri apavi visprecīzāk izlabo īpatnības.

Reti kurs no mums pēdas liek anatomiski pareizi, vairums tomēr griež purnus uz āru, skrien vairāk uz pēdas ārmalas vai iekšmalas, utt. Tad šajos veikalos, kur ir celiņi un iespēja nofilmēt, Tev tiek piemeklēti apavi, kuri šīs soļa "kļūdas" izlabo, lai organismam (ceļgali, mugurkauls) būtu mazāka slodze.

Tagad skrienu ar Asics Gel Kayano, bet tuvojas 2k km, kur normāli vajadzetu jaunus apavus ik pēc 1k. Jāmeklē jauni ar steigu... Gribu atkal iet filmēties.



Un, par ieguldījumu. Aizej, noskaidro sev labākos apavus, bezkaunīgi paprasi, vai un kādu atlaidi var dabūt, un pēc tam uz mājām un NORMĀLOS interneta veikalos (nevis ebay) paskatīties to pašu apavu, to pašu izmēru. Piemēram, no UK var pasūtīt skriešanas apavus par ~20% lētāk, īpaši, ja vēl trāpa uz atlaidēm... Nav, protams, smuki :-/ bet ko darīt? Ja cena internetā un veikalā ar atlaidi īpaši neatšķiras, tad gan es ietu atpakaļ pirkt uz veikalu :-)

Muchooz, man ļoti ērti šķiet Asics skriešanas apavi, nu jau ir otrais pāris. Tagad viņiem arī gaumīgāki modeļi parādījušies.

Par skriešanu - kopš sāku sekot līdzi pulsam un elpošanai, skriet ir ļoti viegli (vienīgi ilgi :D ). Garas distances nekad neesmu skrējusi, bet varu noskriet arī 12km, ja ir iedvesma. Parasti skrienu ierastos 5km. Smaguma sajūta kājās nekad nav bijusi, vienmēr kārtīgi izstaipos pēc skriešanas.

Sāku ar vidusskolas distanci - 1,2km. :-D Tagad kā kuro reizi - laikam max, ko no sevis esmu izspiedusi, ir 10km.

Skrienu 5km katru reizi, kad esmu sporta zaalee - tas ir 3 -5x nedeeljaa. Vairaak skriet man nav vajadziibas, jo peec tam veel 1-1.5h cilaaju svarus un taisu vingrojumus. Gribu tuvaakajaa laikaa atsaak skriet arii aaraa.

Muchooz Man ir saadas, tikai rozaa kraasaa. Nike, maksaa ap 120EUR. Noteikti iesaku apaviem naudu nezeelot, jo ja skrien ar nepareizajiem apaviem, var ljoti nopietni veseliibu sabojaat. Veel jo vairaak, ja skrien pa asfaltu.

Sāku pagājušogad ap šo laiku. Varēju noskriet ap 5km, jo zālē iesildoties bieži paskrēju kādas 20min. Tagad garākais ir bijis 18km, mērķēju uz pusmaratonu maijā.
Nedaudz pārforsēju sākumā, un sāka sāpēt ceļi. Bet tad tas viss nostabilizējās. Skrēju arī ziemā, vismaz 1-2x nedēļā. Gada laikā izlaidu reāli tikai 2 mēn (ne pēc kārtas), jo bija divas operācijas ziemā.
Skrienu pēc programmas - 2-3 īsie skrējieni nedēļā (6-8km) un 1 garais svētdien (12-20km), ko man nosaka Runkeeper.

Tā kā reizi nedēļā mēdzu niekoties orientējoties Magnētā 3-4 km distancē, gludo skrējienu sāku ar 6 km, bet pēc dažām reizēm pārgāju uz 8 km. Gludo skrienu apmēram 3 gadus, rudens/ziemas/pavasara sezonā reizi nedēļā, vasarā biežāk. Skriet sāku pa pludmali, tāpēc tāds režīms - Rīgā sanāktu skriet gandrīz tikai pa asfaltu. Nu jau vairāk kā pusgadu arī Jūrmalā skrienu pusi pa asfaltu, pusi gar jūru - starpību starp segumiem jūt labi. Apavi Adidas (adiprene), bet laikam derētu pamainīt.

Starp citu, pērnvasar pāris reizes pa pludmali skrēju basām kājām - nekāda vaina, vienīgi prātīgi jāskrien, lai, kāju pie zemes liekot, neatsistu papēdi. Skrējēju vidū pat ir viedoklis, ka ar basu kāju skrienot, cilvēks pareizi iemācās skriet, bet sākot skriešanu ar visiem uzlabotajiem/specializētajiem apaviem, pareizi kāju likt pie zemes tā arī neiemācoties un tikko apavi vienkāršāki, viegli iedzīvojoties traumās.

P.S. Pēdējā laikā esmu pārgājusi uz 9-10 km, garākā distance - 16 km, bet pēc tam jutos pārforsējusi attālumu. Maratonam netrenējos, ko tādu skriet nenāk ne prātā.

Es beidzot skrienu no rītiem,sapratu,ka pa dienu Man neder.
Skrienu gar jūru un neuzņemu cik km,jo skrienu tikai ar Mp3 un ūdens pudeli :)
Man ļoti patīk skriet un pēc tam tik labas sajūtas, beidzot pirms dažām nedēļām nopirku sporta tērpu Sportlandā. :)

Esmu laikasptākļu skrējējs, ar to es domāju, ka skriet eju tikai tad kad ir labs, silts laiks. Nevaru sevi piespiest skriet vējainā vai lietainā dienā :D Sāku pamazām, sākumā pat pirmie 2km likās grūti. Tākā neskrienu regulāri, tad manas distances parasti ir 3-5km.

Miss_Tiina man tieši pretēji, vējš un lietus iedvesmo :) tāpat kā skaisti saulrieti.
Bet man ir laba vējjaka, kurai nepūš un nelīst cauri, līdz ar to komforts saglabājas. Tikai seja mēdz salīt.

twinny - iespējams tās jakas trūkums arī mani attur un rada manī bažas par tiem laikapstākļiem. Tagad meklēju sev kādu jaku, jo nezinu jau kāds laiks būs 1.maijā, bet jāskrien vien būs ;)
Kura vēl piedalīsies Sieviešu skrējienā?

Kad gadu atpakaļ sāku, varēju vienā piegājienā noskriet 3 km, uz beigām jau bija grūti. Tagad bez lielas piepūles varu noskriet 7 km, noteikti varētu vēl vairāk, bet parasti man apnīk.
Neesmu regulāra skrējēja, skrienu tad, kad ir noskaņojums un labi laikapstākļi.

Liidere ļoti labs režīms un pēc bildes spriežot augums arī.
Kas atteicās uz apaviem, tīrs mārketings. Pārvietošanās uz kājām ir mūsu dabīgā pārvietošanās, nav obligāti ultra apavi..

Jau vairākus gadus skrēju apmēram 5-7km, ar pārtraukumiem ziemā, pagājušajā pavasarī sāku tam pievērsties nopietnāk, un pašlaik skrienu 15km 2-3 nedēļā un maijā gatavojos skriet pusmaratonu.
Piekrītu tām, kas saka, ka liela daļa no varēšanas slēpjas mūsu galvā, tā tas tiešām ir.
Un arī tām, kas saka, ka liela nozīme ir skriešanas apaviem. Gan jāpievērš uzmanība cik jau ar tiem noskriets - vai nav nokalpojuši jau un protams, kā pati skrien un kādi būtu labākie apavi konkrēti pašai. Man ir jau otrie apavi, kas ir noskatīti Maratona veikalā (pēc izskriešanas uz trenažiera un filmēšanas, kā skrienu) 2os apavus pēc tam gan nopirku, kur citur, jo Maratonā bija daudz dārgāki.

Es jau nu labāk nerakstīšu, tā reizēm domāju...jo būs vienmēr pret.
Viss tiešām ir galvā, kas man ir ļāvis pieveikt lielus gabalus, un mazos vilkt ar grūtībām.
Par apaviem, diskutējami, jo paskatoties vecās bildes, liela daļa skrēja parastās kedās, botiņās, nu kā jau PSRS laikos, kad ne tādi apavi bija pieejami ne ražoti, un nekas, liela daļa skrien joprojām, kājas un mugura vesela.
Protams, pierod un komfortablāk ir skriet foršos mīkstos apavos, par dizainu, firmu diskutējami, jo kādam der ASICS, citam galīgi neder. Tam kam sāp ceļi, tam sāp visbiežāk ne dēļ apaviem, bet tehnikas, nepiemērota ātruma, straujas sākšanas u.c. faktoriem. Es neesm eksperts, tas ir mans novērojums no malas, jo jau 2 gadus es aktīvi skrienu un neizlaižu, ilgākais cik izlaidu bija nedēļa, fiziskai atpūtai, tā 3 - 4 treniņi nedēļā, man patīk daba, man patīk tas veids kā iztīrīt prātu, atpūsties, vienkārši pabūt pie dabas, ieelpot priežu mežu, jūras gaisu un protams sacensību pasākumu gaisotne :-)

Pēc muguras traumas atsāku skriet, un paliek labāk tieši tad, kad skrienu (nēsāju jostas krustu korseti) - trauma nebija ar skriemeļiem vai diskiem, bet muskuli/cīpslu, tāpēc skriet atļāva ātri salīdzinoši.

Skrienu ļoti lēni 7-7.5 km/h, un kā kuru reizi gribas - dažreiz 5, dažreiz 7, pēdējo reizi sanāca visi 13. 3-4 reizes nedēļā.

Arabica, man tur sāpēja vienam celim, dakteris teica, ka tā ir cīpsla (vai saite, neatceros), bet man tas bija no sastieptās muguras traumas. Papotēja homeopātiskas injekcijas un viss pārgāja.

Skrienu ļoti nesen, skolā sports riebās, bet nu jau pāris gadus pavasarī prasās kas aktīvs.

Šogad sāku pamazām, jau ziemā sporta klubā skrēju uz celiņa, tagad ārā - par skriešanu gan nenosaukšu, jo ļoti lēnām, bet kontrolēju pulsu un cenšos skriet ar 60-70% no maksimālā sirds ritma. Pamazām ātrums sāk palielināties pie vienāda pulsa.
Attālumi - pagaidām līdz 10km, kad būs sirds jau pieradusi un varēšu ātrāk skriet, tad arī attālums pieaugs.

Skrējienos nepatīk piedalīties, patīk skriet tāpat vien, izvēdināt galvu, aizmirsties. Šovakar prasās pēc skrējiena, tik jānosēž vēl darbā pāris stundas.