Kāda ir normāla alga Rīgā?

Neiet runa tikai par Rīgu, bet reti kurš darba sludinājums arī pilsētās ārpus Rīgas reti kad piedāvā vairāk par 500 uz papīra un tā ir realitāte, nav darba sludinājumos tādas algas pat tie 800 uz papīra arī labi kvalificētiem darbiem. Un studentiem pēc studijām, labi ja sanāk uz rokas minimālā. Varbūt Rīga nav visa Latvija, es vairāk par citām pilsētām.

Uzskatu, ka arī svaigi izceptie augstskolu beidzēji ir pelnījuši labu algu, jo jaunība mums tikai vienreiz un dzīvot (ne izdzīvot) gribās visiem, arī te tik bieži nopeltajiem zaļiem gurķiem
Šis arguments liek iesmaidīt. Darba intervijas top frāze.

Es visvairāk brīnos par to, kā tik labi zināt savas draugu, paziņu algas (t) Un ņemot vēra faktu, ka ļoti daudziem patīk tomēr izlikties labākiem kā ir. Atbildot uz diskusijas autores topiku , manuprāt, - minimums 600 eiro uz rokas.

Šī tēma ir nemirstīga :D

manuprāt, ir briesmīgi, ka sevi "ir jāpierāda" un jāpierāda gadiem un daudzās jomās tas tā pat nenes nekādu materiālu rezultātu. ok, zelta kalnus neseniem augstskolas beidzējiem nesagaidīt, bet tomēr normāli būtu, ja pieaudzis cilvēks spētu iztikt no savas algas, strādājot vienā darbavietā, nevis raujoties virsstundās, papildus projektos un īrējot istabu kopā ar čomiem, kā tas lielākoties notiek.

+++
Uzskatu, ka arī svaigi izceptie augstskolu beidzēji ir pelnījuši labu algu, jo jaunība mums tikai vienreiz un dzīvot (ne izdzīvot) gribās visiem, arī te tik bieži nopeltajiem zaļiem gurķiem. Cita lieta, kad tie cipari ir neadekvāti, jāņem vērā arī pilsēta. Ja tā ir Rīga, tad bez 700 EUR uz rokas nu ir ļoooti grūti. Bet protams, ka te saspurojas tie, kuriem jau n-to gadu pieredze un saņem vai knapi saņem tos 700 EUR. Un tā nu sanāk bļaušana vienam uz otru. Ok, saprotu, utopija, bet godīgi sakot, žēl, ka gan absolventi, gan cilvēki ar lielu pieredzi bieži saņem diezgan maz.

No maniem draugiem, radiem un paziņām tieši Latvijā retais pelna zem 1000 uz rokas. Tie galvenokārt ir radi laukos, kuri iet uz darbu atsēdēt un neko īpaši necenšas sasniegt vai piemācīties. Bet jāsaka, ka arī tādu ar algu virs 2000 uz rokas pazīstu ļoti maz cilvēku.

Runga ir ar dieviem galiem, bet rakstīšu par vienu - studentiem, kas atsēdējis četrus gadus un tagad ar pirkstiem vēdeklī pieprasa n tūkstošu algu.
Kā zināms - LV studiju kvalitāte ir krietni vien apšaubāma un piebāzta ar teoriju , bet strādājot jau jāsaskarās ar praksi. Bieži vien pat valodu zināšanas šiem studentiem ir zem katras kritikas. Krievu valodu nezin un negrib zināt, angļu valoda arī smieklīgā līmenī, bet toties ambīcijas - uhhh!!!! Man IR diploms!!!
Un vēl tā ņerkstēšana, ka viss ir dārgs - dzīvokļi, izklaides nevar atļauties katru nedēļas nogali. Ziniet - tie, kas šobrīd ņerkst par dzīvokļu dārdzību, acīmredzot desmit gadus atpakaļ vēl bija pārāks sīki, lai saprastu, kas bija dārgas cenas dzīvokļiem. Katrs ar malku kurināms grausts bija uz izķeršanu un īres cenas debesīs.
Katram tirliņam, kas izkāpis no skolas sola nav jādzīvo plašā Rīgas centra dzīvoklī un jārij restorānos un jālaiž šopingā katru nedēļu. Un tā IR norma, ka to nevar atļauties.

Personīgi es- 4 gadus strādāju uznēmumā, esmu paaugstināta no entry level nu jau reizes 4x un alga ir nedaudz pāri 1000.
Ir ieguldīts daudz darba un laika, un tas ir tikai nornāli, ka alga kāpj.
Vīram cipars ir līdzīgs, bet vins strādā 2 darbos- pa dienu ražošanā, kur nu jau strādā gadus 10+, jo sāka vidusskolā un plus vēl ie sirdsdarbs vakaros saistīts ar sportu. Strādā daudz, mājās ir maz un tā tās summas salasās.
Bet man goda vārds šobrīd neliekas, ka tas ir kaut kas wow, man tieši apkārt cilvēkiem lielai daļai algas ir augstākas- bet kā jau te minēja- acīm redzot mainās sabiedrība apkārt tev pašam..

Dr, šoreiz pilnībā piekrītu Tev! Katram vārdam parakstos apakšā. Ir tiešām veiksme, panākums un ir lieliski, ja var sasniegt šo balansu. Nauda nāk un iet, ne velti saki, ka dzīvē galvenais mērķis ir būt cilvēkam. Ne vienmēr turīgie dzīvos laimīgu dzīvi, tāpat arī nabagie nav stulbi, neaptēsti ļautiņi, kas dzīvo skumjās un neveiksmēs.
Katram ir savi standarti, tas ir tikai normāli. Es ne mirkli nedomāju, ka kāds, kas pelnīs 3000, būs labāks, gudrāks, forsāks, interesantāks par to, kas pelnīs 400 (vērtējot pliku skaitli).
Tāpat arī dzīvē pienāk brīži, kad pēkšņi uzspīd liela veiksme vai pretēji - piemeklē liela traģēdija un nelaimes.
Es domāju, ka katrs ir pelnīga dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi, kādam tie būs 800 EUR, kādam būs 3000 EUR. Kāda starpība?
ElzaElza, Tu vienīgā te tagad boksterē, ka, lūk, var dzīvot, nemāk plānot un tml., pārējas saka, ka viņām tas minimums (protams, ar izņēmumiem, kas domā, ka bez 3000 vispār jāmirst badā un ka tādi cilvēki ir pretīgi, neizglītoti, stulbi un viss parējais).
Tāpat arī daudz ko nosaka tas, vai esi tikko no augstskolas vai jau 10 gadus profesijā, laba pieredze, kontakti. Tagad manā vecumā man 400-500 liktos labs iesākums, bet 30+ gados ar, iespējams, maģistra grādu, 10 gadu pieredzi es negribētu pelnīt 400. Tas nenozīmē, ka es nomirtu badā, bet ES negribētu. Vai tāpēc būtu jāpārmet citiem par to, ka viņi negrib tā dzīvot?
Man ir draugi, kas pelna gan 2k +, gan 500 EUR. Nekad nevērtēju nevienu cilvēku pēc tā! Man daudz svarīgāk ir tas, kas cilvēkam sirdī un galviņā.

Kādreiz, kad vidusskolas laikā dzīvoju un knapinājos ar labi ja 100ls mēnesī, domāju, ka "Uhh, kā es uzdzīvotu tad, kad man būtu 300ls mēnesī".
Kad dzīvoju un knapinājos ar 500ls mēnesī, domāju "Uhh, kā es uzdzīvotu tad, kad man būtu 1000ls mēnesī".
Un tā tas viss ir audzis līdz Tu sāc saprast, ka nekad nebūs gana.
Problēma ir tajā, ka līdz ar ienākumiem aug arī vajadzības un vēlmes. Sev nemanot, Tu nonāc pilnīgi citā sabiedrībā, kurā Tu uzturies un pašam nemanot Tu sāc gribēt pilnīgi citas lietas.
Ja Tu draudzējies ar kādu, kurš tērē 30 000 mēnesī, uz tāda fona Tu pat ar tiem saviem 3+k joprojām jūties kā cilvēks kurš knapinās un vēlies vairāk.
Es vēl neesmu redzējusi cilvēku, kurš pelnītu piemēram 3k mēnesī, dzīvotu no 700eur, pārējo atliekot "prātīgiem" tēriņiem un ilgstoši uzskatītu, ka viņš pietiekoši daudz pelna.
Realitātē gan tas, kurš pelna 700eur, gan tas, kurš pelna 3000 visdrīzāk dzīvo līdz nullēm (varbūt kaut ko atliekot, kad sanāk, bet noteikti ne lielāko daļu savas algas). Un visdrīzāk gan viens, gan otrs pie sevis domā "uhh, kā es varētu dzīvot ar tik un tik", nesaprotot, kā tas, kurš pelna 5x vairāk par viņu, var notērēt tik daudz un gribēt vēl vairāk.
Nav vērts meklēt vienu taisnību šādos jautājumos.
Atbilde ir vēlmēs un vajadzībās, bet tās katram ir citādas.

Nu patīk man restorāni , pasākumi, ciemos iešana. Patīk ciemos neiet ar tukšām rokām un es nesaprotu kāpēc pēc dažu domām man būtu jājūtas vainīgai par to?
Ja man kam nepietiek es nedomāju kur ieekonomēt, bet gan kur nopelnīt...

katrs jau no sava rakursa skatās, bet man te vairāk izskatās, ka nosodītas tiek tās, kuras tā negrib vai nevar dzīvot, nevis otrādi ;-)

Man atkal liekas, ka te dažām "lielajām" pelnītājām neaiziet, ka ir profesijas un sfēras, kur algas īsti virs 1000 eur neiet un grozies kā gribi. Ahh, tā iedomība :-) Es tieši esmu pamanījusi, ka tās, kuras ir lielās pelnītājas (vismaz cosmo 8-)), ir tās, kuras mūždien iesprauž tos "ja gribi vairāk, tad vajag strādāt", "pašas vainīgas, ka maz naudas" blablabla, jo nevar nociesties un atturēties parādīt savu varenību, savu statusu un to, ka viņām ir izdevies .
Es nenostāšos ne vienā, ne otrā pusē. Esmu pati labprātīgi strādājusi par kapeikām, kad varēju to atļauties, jo tas bija sirds darbs un tajā brīdī gribēju strādāt dvēselei, ne naudai un tur.. nu raujies kā vien vēlies. Vairāk par 400 eur uz rokas - absolūti NEKĀ. Un nebija tādas opcijas aiziet "uz citu firmu". :-D Esmu strādājusi arī par tādu algu, kuru normāla cilvēka dzīvi dzīvojot, nemaz nebija iespējams iztērēt (es nerunāju par dizaineru drēbēm utml mēsliem - bet normāla dzīve - labs dzīvoklis, auto, labs apģērbs, pārtika, ēšana ārpus mājas, kāds weekend away utt :) ) - tas nebija miljons, bet nebija arī ne tūkstotis, ne divi un pat ne trīs - man vienai! :-) Un ziniet ko esmu sapratusi? Ka vajag meklēt balansu... ne vienmēr pelnīt daudz = dzivot labi un laimīgi. Ne vienmēr pelnīt maz = dzīvot slikti un nelaimīgi. Visideālāk ir tad, kad atrodi to - laba alga priekš sevis un savām vēlmēm un vajadzībām, darot to, kas sagādā prieku. Un tomēr, atrast šādu balansu ir luksuss! Un ir ļoti jāpaveicas, ir ļoti labi jāsaprot kā uz to iet un ir jābūt lielam gribasspēkam uz to iet. :-)
Beidziet kasīties par naudu! Katram ir sava latiņa, katram ir savs skatījums, katram ir sava ticība veiksmei, paša spēkiem utt. Nav apnicis ar tiem krāniņiem mērīties visu laiku? Bagātais nabago nesapratīs, un otrādi!

naktsputns kāda amatā strādā? mani tiešām izbrīna, ka 1000 ir neticama summa

un nopietni.., es pat, ja godīgi, nezinu nevienu, kuram algā būtu 4 cipari uz rokas.., ok, gan jau kādam no maniem kursa biedriem ir, bet viņi neplātās.... Ja tā padomā, dažus cilvēkus zinu, bet tie ir vīriešu dzimtas pārstāvji, kuri ir ilgi uz to gājuši, sievieti nevienu nezinu..

Eu, kur visas kosmietes strādā, es arī gribu darbu, kur ir 1000 euro uz rokas..!!!! man ir augstākā izglītība, bet šitādu summu pat sapņos neredzu :( Vai vispār ir iespējams nedzīvot no algas līdz algai? :D man jau liekas, ka jebkuru summu var spēt notriekt, man pēdējā nedēļa līdz algai vienmēr ir mokoša... :D

Tas ir normāli, ja cilvēks, kurš pelna 3k braukās ar jaunu mašīnu un dzīvos privātmājā, attiecīgi izdevumi lielāki, un stulbi domāt, ka viņa pasaulē norma būs dzīvot 240 Eur īrētā dzīvoklī un braukāt ar tramvaju uz darbu. Nosodīt kādu par to, ka viņš ir sasniedzis komfortu dzīvē, ir stulbi. Vēl stulbāk no malas izdarīt spriedelējumus par to, kā un cik daudz tērē naudu, par to, kā tādu darbu dabūja un vēl sazin ko, un nobeigumā vēl turīgus vecākus pa virsu uzmest

Alga Rīgā uz ģimeni bez bērniem, kas īrē noteikti būtū jābūt ap 2000, lai varētu dzīvot ok.
Var izdzīvot arī ar mazāku summu, bet tā būtu izdzīvošana, ne dzīvošana!
Šobrīd ar vīru esam sasnieguši to stadiju, kad ir ok. Bet brīvie līdzekļi ceļošanām un krāšanām tā pat daudz nepaliek...

Negribēju komentēt, bet nu es tomēr nevaru !
Tie ,kas grib knapināties ar 500 eiro , neviens Jums to neliedz, bet nu vajadzetu apzināties, ka citi tā negrib. Protams , ja vajadzētu tad varētu, bet te lielu lomu spēlē cilveka raksturs un vide no kuras viņš nāk. Ir cilveki kuriem ir labi kā ir un ir cilvēki kuriem ja nepietiek viņi iet un dara , lai būtu labāk, ceļ kvalifikāciju, maina profesiju vai darbu.
Es nevarētu ar 500 eiro pat normāli reķinus apmaksāt un es te neskaitu kredītus, ja man par šo naudu būtu vēl kas jāīrē +komunālie + ēdiens+ transports ... Nopietni? Es tā dzīvot negribu ... Kā cilvēki dzīvo ar minimalo es nezinu, nopietni ... Ja vēl ir berns tad vispār, čau!
Principā 3k uz ģimeni ir normāla summa , mans ģimenes budžets uz doto brīdi ir nedaudz zem, bet tas nav uz ilgu laiku.
Paliekot vecākai es secinu , ka kvalitatīvas lietas pa lielam ir lētākas ilgtermiņā. Ne velti saka , ka skopais maksā 2x. Ja cilvēkam ir galva uz pleciem un zināšanas + pieredze , tad pat izglītība nespēlē tik lielu lomu. Es zinu , ka bez daudzām lietām savā dzīvē es varētu iztikt , bet negribu , dzīve ir tik trausla , ka rītdiena var arī nepienākt. Nu patīk man restorāni , pasākumi, ciemos iešana. Patīk ciemos neiet ar tukšām rokām un es nesaprotu kāpēc pēc dažu domām man būtu jājūtas vainīgai par to?
Ja man kam nepietiek es nedomāju kur ieekonomēt, bet gan kur nopelnīt...

Ah, un vēl jau ir pusslodzes - ir starpība, vai cilvēks strādā uz pusslodzi, lai apvienotu ar studijām vai ģimenes veidošanu un par to saņem 400 eiro uz rokas, plus praktisku pieredzi, plus ierakstu CV, vai viņš tērē 160 stundas mēnesī sava laika, plus pusdienu naudu, plus e-talonu, lai savas 160 stundas pārdotu pa 400 eiro necilvēcīgos apstākļos (atceramies visus Maximas pamperus utt.), un vēl piekrīt neapmaksātām virsstundām. Teikšu īsi - ir aitas, ir cirpēji.

students kurš izmācījies 4-5 gadus, grib to naudiņu salīdzinoši lielaku par krāvēju noliktavā.

Varētu padomāt, ka tie ar 10 gadu pieredzi, kuri pelna mazāk, nekā prasa students, nekad nav studējuši un nav savu laiku ieguldījuši izglītībā. Lai gan kopumā piekrītu, lielākā Latvijas problēma ir tā, ka visādas elzaelza veidīgās savu laiku nenovērtē VISPĀR un prasa smieklīgas algas, tādējādi čakarējot darba tirgu. Ja visi prasītu normālas algas, tad tās arī celtos. Tad beidzot arī darba devēji skaļāk bļautu par nesamērīgajiem nodokļiem un nodokļu slogs mainītos, kā tas notiek Igaunijā.
Mazo algu saņēmējus necienu. Nevis par to, ka viņi nabadzīgāki vai kādi tur vēl, bet par to, ka viņi neprot paprasīt vairāk un čakarē darba tirgu. Es nerunāju par studentiem bez pieredzes, praktikantiem vai iesācējiem, bet gan par cilvēkiem ar pieredzi, kuri saka, ka 500 eiro ir liela alga. :-D
______
"Kas ir laba alga Rīgā" man šķiet nekorekts jautājums, jo sanāk, ka Rīgā var dzīvot tikai elite, jo nu būsim reāli, ar 400-500 eiro neviens nevar izdzīvot Rīgā, ja vien viņu neatbalsta vecāki vai dzīvesbiedrs. Vai viņš nedzīvo kojās. Pēc tādas loģikas sanāk, ka visiem, kas izmācījušies Rīgas augstskolās, jābrauc uzsākt sava karjera laukos, kur var izdzīvot par mazākām summām, jo cilvēkam bez pieredzes starta alga vienmēr būs mazāka nekā cilvēkam ar pieredzi tajā pašā jomā. Nu, ārstiem jau kaut ko tādu gribēja noorganizēt. :-D

Bišku palasīju diskusijas pēdējās lapas.
Visām kas šausminās, ka studenti prasa lielo algu, vēlos piebilsts, ka manuprāt problēma ir tajā, ka tas students kurš arī ir bez pieredzes utt., apzinās savu vertību un negrib strādāt par pārdevēja algu! Un var saprast, ka students kurš izmācījies 4-5 gadus, grib to naudiņu salīdzinoši lielaku par krāvēju noliktavā.
Saprotu arī darba devēju, kurš grib lai viņam tas students ar savu darbu atpelna to naudu un arī negrib maksāt studentam tādu pasu algu kā cilvekam ar 10 gadu pieredzi.. Bet te jau tā problēma, ka kopumā algas ir pa mazu.