Kāda ir normāla alga Rīgā?

Nejau 800, bet 1600. Ar tiem taviem 800 pietieka tev tikai pie vecākiem dzīvojot.

elzaelza, Te tavs komentārs

par laukiem pateicu , jo tu jau pateici par Pierīgu , ka tev jābrauc baigi nez cik talu

Man nekas nav jāizdomā, tu pretēji, pati piedomāji to nez cik tāli. ;-)

Tā ir tikai tava problēma , ka nevari samerināties , ka var normāli dzīvot un atļuties arī izklaides un ceļojumu reizi gadā saņemot tik vien kā 800 eur mēn .

Es kaut kur minēju, ka nevaru ar to samierināties?! :-D

Vai cik maza alga , vai kādas šausmas , kā es vispār nenosprāgu dzīvojot vēl ar mazu bērnu un gaidot otro .

Acīmredzot, ja šo piemini bez iemesla, jo es neredzu, ka kāds tev to būtu pieminējis (pārmetis, vai kā savādāk uzbraucis), tevī tas sāpi ir atstājis.

Ne jau bagātnieces mani mācīs kā dzīvot , tieši otrādāk , jums būtu jāpamācās no tādām "nabadzēm" kā es

Zini, briedums nāk ar laiku, tāpat, kā argumentēšana otru neaizskarot. Ne reizi neesmu norādījusi kādam kā dzīvot vai aizskārusi kādu ar, kā tu saki, kam niecīga alga.
Veiksmi tev!

* aizskārusi kādu ar, kā tu saki, kam

Man vairāk simpatizē mācīties no tiem, kas kādā jomà ir man priekšā.
Elzaelza, nevēlies no budistiem pamācīties, kā dzīvot ar vēl daudz mazākām summām?
(Kaut gan nē, diez vai viņi tev ko varètu iemàcīt, drìzák tu viņiem:-D)

elzaelza varbūt Tavi ceļojumi ir uz lietuvu vai vāciju, bet citām meitenēm uz Ameriku vai Austrāliju, tur būtiska atšķirība tajā, cik daudz vajag atlikt, lai reizi gadā paceļotu un, attiecīgi - pelnītu :-D Izklaides arī ir dažādas, vienai pietiks ar kino apmeklējumu, cita gribēs ar izpletni lekt vai aerodiumā lidināties..

Vai nav ironiski, ka tieši tās, kuras pelna mazāk, ir visos kašķu epicentros?
Man Rīgā ir dzīvoklis, darbs bija dazu minūšu gājienā ar kājām, tāpēc esmu izgājusi cauri periodam, kad vajadzēja krāt un brīvie līdzekļi nepārsniedza 500 eiro.. izdzīvot mācēju un nebija pat jāēd roltoni vai pusfabrikāti, BET tas nenozīmē, ka tā būtu bijusi normāla alga vai arī es piekristu tādai dzīvei šobrīd.. Vērtēju sevi daudz augstāk un tas vien, ka meitenes kazino saņem 1000, kamēr man ar maģistra grādu, pieredzi un zināšanām būtu jāpiekrīt kaut kam zemākam.

Kā elzaelza ieminas par savām budžeta plānošanas prasmēm, tā vienmēr atceros to izbrīnu par dušas želeju, kas cik tur mēnešus iet. :-D:-D

Izdzīvošanai - 500 eur uz cilvēku.
Viss, kas virs 500 jau ir vairāk vai mazāk brīvi variējams - kas dzīvoklī iegrūž, kas ceļojumos, kas skaistumkopšanā un šopingā.

Nelasīju visu "iekarsušos" diskusiju, bet, manuprāt, Rīgā tā minimālā summa būtu apmēram 900 EUR. Pati nedzīvoju Rīgā, pat ne tuvu, bet tās, kuras te atļāvās pateikt , ka tikai neveiksminieki strādā par 400-500 EUR. Sorry. Mazpilsētā, kas NAV Rīga tā ir realitāte un diez gan lielai daļai. Un, jā! Ir studenti, kuri ir sadomājušies, ka ar savu bakalaura grādu būs vajadzīgi visiem un nu tik pelnīs lielo naudu. Bet, varu pateikt no savas pieredzes. Studiju laikā visus 4 gadus strādāju savā profesijā. Un nē. Nepelnīju sākumā pat minimālo (nebija pieredze, kvalifikācija, stāžs utt.) Sāku ar mazumiņu. Nākamajā gadā jau tiku pie labāka darba, attiecīgi pie labākas algas un tā līdz kamēr tiku līdz savam bakalaura grādam. Neiet runa par to, ka es esmu samierinājusies ar savu algu un turpinu būt neveiksminiece, jo ir kur augt un turpināšu "celt" savu profesionālo līmeni. Bet piekritīšu tām, ka izdzīvot var pat ar minimāliem līdzekļiem. Personīgi man agrāk arī daudz ko nevajadzēja, varēju iztikt (loģiski, jo alga nebija lietas kursā, ka strādāju :-D), bet palielinoties algai arī man palielinājās prasības- nu gribu izklaidēties, aizbraukt kaut kur, nopirkt tiešām to ko gribu. Jo lielāka alga, jo vairāk vajadzību. Un jo vairāk vajadzību, jo mazāk nauda. :-D

Jautājums muļķīgi nostādīts. Varētu domāt, darbinieka līmenis ir atrkarīgs no viņa formālās izglītības. Dažs labs ar vidusskolas izglītību ir daudz spējīgāks par tiem diplomētajiem tukšpauriem, kuri kāš pa 2000 EUR menesī. Un, pat atmetot šo iebildumu, alga nevar būt "normāla", jo to nosaka valsts iedzīvotāju dzīves līmenis un darba tirgus. Minimālā varētu būt ap 500 EUR/mēn.

Bišku palasīju diskusijas pēdējās lapas.
Visām kas šausminās, ka studenti prasa lielo algu, vēlos piebilsts, ka manuprāt problēma ir tajā, ka tas students kurš arī ir bez pieredzes utt., apzinās savu vertību un negrib strādāt par pārdevēja algu! Un var saprast, ka students kurš izmācījies 4-5 gadus, grib to naudiņu salīdzinoši lielaku par krāvēju noliktavā.
Saprotu arī darba devēju, kurš grib lai viņam tas students ar savu darbu atpelna to naudu un arī negrib maksāt studentam tādu pasu algu kā cilvekam ar 10 gadu pieredzi.. Bet te jau tā problēma, ka kopumā algas ir pa mazu.

students kurš izmācījies 4-5 gadus, grib to naudiņu salīdzinoši lielaku par krāvēju noliktavā.

Varētu padomāt, ka tie ar 10 gadu pieredzi, kuri pelna mazāk, nekā prasa students, nekad nav studējuši un nav savu laiku ieguldījuši izglītībā. Lai gan kopumā piekrītu, lielākā Latvijas problēma ir tā, ka visādas elzaelza veidīgās savu laiku nenovērtē VISPĀR un prasa smieklīgas algas, tādējādi čakarējot darba tirgu. Ja visi prasītu normālas algas, tad tās arī celtos. Tad beidzot arī darba devēji skaļāk bļautu par nesamērīgajiem nodokļiem un nodokļu slogs mainītos, kā tas notiek Igaunijā.
Mazo algu saņēmējus necienu. Nevis par to, ka viņi nabadzīgāki vai kādi tur vēl, bet par to, ka viņi neprot paprasīt vairāk un čakarē darba tirgu. Es nerunāju par studentiem bez pieredzes, praktikantiem vai iesācējiem, bet gan par cilvēkiem ar pieredzi, kuri saka, ka 500 eiro ir liela alga. :-D
______
"Kas ir laba alga Rīgā" man šķiet nekorekts jautājums, jo sanāk, ka Rīgā var dzīvot tikai elite, jo nu būsim reāli, ar 400-500 eiro neviens nevar izdzīvot Rīgā, ja vien viņu neatbalsta vecāki vai dzīvesbiedrs. Vai viņš nedzīvo kojās. Pēc tādas loģikas sanāk, ka visiem, kas izmācījušies Rīgas augstskolās, jābrauc uzsākt sava karjera laukos, kur var izdzīvot par mazākām summām, jo cilvēkam bez pieredzes starta alga vienmēr būs mazāka nekā cilvēkam ar pieredzi tajā pašā jomā. Nu, ārstiem jau kaut ko tādu gribēja noorganizēt. :-D

Ah, un vēl jau ir pusslodzes - ir starpība, vai cilvēks strādā uz pusslodzi, lai apvienotu ar studijām vai ģimenes veidošanu un par to saņem 400 eiro uz rokas, plus praktisku pieredzi, plus ierakstu CV, vai viņš tērē 160 stundas mēnesī sava laika, plus pusdienu naudu, plus e-talonu, lai savas 160 stundas pārdotu pa 400 eiro necilvēcīgos apstākļos (atceramies visus Maximas pamperus utt.), un vēl piekrīt neapmaksātām virsstundām. Teikšu īsi - ir aitas, ir cirpēji.

Negribēju komentēt, bet nu es tomēr nevaru !
Tie ,kas grib knapināties ar 500 eiro , neviens Jums to neliedz, bet nu vajadzetu apzināties, ka citi tā negrib. Protams , ja vajadzētu tad varētu, bet te lielu lomu spēlē cilveka raksturs un vide no kuras viņš nāk. Ir cilveki kuriem ir labi kā ir un ir cilvēki kuriem ja nepietiek viņi iet un dara , lai būtu labāk, ceļ kvalifikāciju, maina profesiju vai darbu.
Es nevarētu ar 500 eiro pat normāli reķinus apmaksāt un es te neskaitu kredītus, ja man par šo naudu būtu vēl kas jāīrē +komunālie + ēdiens+ transports ... Nopietni? Es tā dzīvot negribu ... Kā cilvēki dzīvo ar minimalo es nezinu, nopietni ... Ja vēl ir berns tad vispār, čau!
Principā 3k uz ģimeni ir normāla summa , mans ģimenes budžets uz doto brīdi ir nedaudz zem, bet tas nav uz ilgu laiku.
Paliekot vecākai es secinu , ka kvalitatīvas lietas pa lielam ir lētākas ilgtermiņā. Ne velti saka , ka skopais maksā 2x. Ja cilvēkam ir galva uz pleciem un zināšanas + pieredze , tad pat izglītība nespēlē tik lielu lomu. Es zinu , ka bez daudzām lietām savā dzīvē es varētu iztikt , bet negribu , dzīve ir tik trausla , ka rītdiena var arī nepienākt. Nu patīk man restorāni , pasākumi, ciemos iešana. Patīk ciemos neiet ar tukšām rokām un es nesaprotu kāpēc pēc dažu domām man būtu jājūtas vainīgai par to?
Ja man kam nepietiek es nedomāju kur ieekonomēt, bet gan kur nopelnīt...

Alga Rīgā uz ģimeni bez bērniem, kas īrē noteikti būtū jābūt ap 2000, lai varētu dzīvot ok.
Var izdzīvot arī ar mazāku summu, bet tā būtu izdzīvošana, ne dzīvošana!
Šobrīd ar vīru esam sasnieguši to stadiju, kad ir ok. Bet brīvie līdzekļi ceļošanām un krāšanām tā pat daudz nepaliek...

Tas ir normāli, ja cilvēks, kurš pelna 3k braukās ar jaunu mašīnu un dzīvos privātmājā, attiecīgi izdevumi lielāki, un stulbi domāt, ka viņa pasaulē norma būs dzīvot 240 Eur īrētā dzīvoklī un braukāt ar tramvaju uz darbu. Nosodīt kādu par to, ka viņš ir sasniedzis komfortu dzīvē, ir stulbi. Vēl stulbāk no malas izdarīt spriedelējumus par to, kā un cik daudz tērē naudu, par to, kā tādu darbu dabūja un vēl sazin ko, un nobeigumā vēl turīgus vecākus pa virsu uzmest

Eu, kur visas kosmietes strādā, es arī gribu darbu, kur ir 1000 euro uz rokas..!!!! man ir augstākā izglītība, bet šitādu summu pat sapņos neredzu :( Vai vispār ir iespējams nedzīvot no algas līdz algai? :D man jau liekas, ka jebkuru summu var spēt notriekt, man pēdējā nedēļa līdz algai vienmēr ir mokoša... :D

un nopietni.., es pat, ja godīgi, nezinu nevienu, kuram algā būtu 4 cipari uz rokas.., ok, gan jau kādam no maniem kursa biedriem ir, bet viņi neplātās.... Ja tā padomā, dažus cilvēkus zinu, bet tie ir vīriešu dzimtas pārstāvji, kuri ir ilgi uz to gājuši, sievieti nevienu nezinu..

naktsputns kāda amatā strādā? mani tiešām izbrīna, ka 1000 ir neticama summa

Man atkal liekas, ka te dažām "lielajām" pelnītājām neaiziet, ka ir profesijas un sfēras, kur algas īsti virs 1000 eur neiet un grozies kā gribi. Ahh, tā iedomība :-) Es tieši esmu pamanījusi, ka tās, kuras ir lielās pelnītājas (vismaz cosmo 8-)), ir tās, kuras mūždien iesprauž tos "ja gribi vairāk, tad vajag strādāt", "pašas vainīgas, ka maz naudas" blablabla, jo nevar nociesties un atturēties parādīt savu varenību, savu statusu un to, ka viņām ir izdevies .
Es nenostāšos ne vienā, ne otrā pusē. Esmu pati labprātīgi strādājusi par kapeikām, kad varēju to atļauties, jo tas bija sirds darbs un tajā brīdī gribēju strādāt dvēselei, ne naudai un tur.. nu raujies kā vien vēlies. Vairāk par 400 eur uz rokas - absolūti NEKĀ. Un nebija tādas opcijas aiziet "uz citu firmu". :-D Esmu strādājusi arī par tādu algu, kuru normāla cilvēka dzīvi dzīvojot, nemaz nebija iespējams iztērēt (es nerunāju par dizaineru drēbēm utml mēsliem - bet normāla dzīve - labs dzīvoklis, auto, labs apģērbs, pārtika, ēšana ārpus mājas, kāds weekend away utt :) ) - tas nebija miljons, bet nebija arī ne tūkstotis, ne divi un pat ne trīs - man vienai! :-) Un ziniet ko esmu sapratusi? Ka vajag meklēt balansu... ne vienmēr pelnīt daudz = dzivot labi un laimīgi. Ne vienmēr pelnīt maz = dzīvot slikti un nelaimīgi. Visideālāk ir tad, kad atrodi to - laba alga priekš sevis un savām vēlmēm un vajadzībām, darot to, kas sagādā prieku. Un tomēr, atrast šādu balansu ir luksuss! Un ir ļoti jāpaveicas, ir ļoti labi jāsaprot kā uz to iet un ir jābūt lielam gribasspēkam uz to iet. :-)
Beidziet kasīties par naudu! Katram ir sava latiņa, katram ir savs skatījums, katram ir sava ticība veiksmei, paša spēkiem utt. Nav apnicis ar tiem krāniņiem mērīties visu laiku? Bagātais nabago nesapratīs, un otrādi!