Es visu laiku slinkoju, bet tagad nobeigumā tomēr nolēmu, ka iekomentēšu.
Tieši autorei:
Ja Tev nav kredītu, ir savs mājoklis, ja Tu gatavo mājās un brauc ar sabiedrisko, es teiktu, ka minimālā robeža, jā, ir 500 eiro. Rīgā. Un tas ir BEZ knapināšanās!
Tātad, visi izdevumi, kas Tev ir, ir nelielie rēķini un tēriņi sev!
Telefons, komunālie maksājumi, mēnešbiļete - cik tas ir kopā? 150 eiro?
Labi, mašīna. Darbs, mājas, izbraukt vakaros kaut kur - 100 eiro?
Mājās gatavojot, arī ļoti labu ēdienu sev vienam (nemaz nerunājot, ja divu cilvēku algas liek kopā) - nu nevajadzētu nedēļā būt vairāk par 50 eiro.
Kosmētika - ja nav pilnīga "0" mājās + skaistumkopšanas procedūras - 100 eiro?
Es visam vēl metu virsū astītes :-)
Es vienkārši skatos, ka te tik daudzas minēja - ka gribas sevi lutināt, uķināt, katru vakaru vīna pudeli izdzert, uz restorāniem iet, nedēļas nogalēs ballītēs aiziet nenormālas summas, takšiem, u.t.t.
Te nu man attiecībā pret sevi gribas teikt: Kas par daudz, tas par skādi.
Cilvēkam vajag pavisam maz. Ir ļoti daudz lietu, kuru mums šajā patēriņa laikmetā pierunā domāt, ka mums tās ir vajadzīgas.
Piemēram, 5 dažādi ķermeņa krēmi, jo BIJA IZPĀRDOŠANA, gribas PALUTINĀT SEVI. Nu nē - priekš kam? :D Krāj naudu, pērc savu dzīvokli, atkritīs te visām tie lielie kredītu maksājumi :-D
Un negribas ieslīgt detaļās, bet, ir tik daudz lietu, kas ir labākas, mīļākas, vairāk Tevi attīsta un ir veselīgākas, ja ir lētākas. Un tas nav tāpēc, ka būtu jātaupa, bet tāpēc, ka vienkārši tās pārestības tiešām nav vajadzīgas.