Kristel
Konflikts sākās nevis ar šo manu tekstu, bet ar to, ka dāmas nemāk lasīt un tikai kuļ uz riņķi to, cik skaitās laba alga speciālistam ar pieredzi un sasniegumiem. Kā arī saukti cipari, kuri atbilst darbiniekam, kurš ir uzkrājis pieredzi, nodibinājis savu mikrouzņēmumu vai strādā specialitātē, kura darba tirgū ir pieprasīta, jo trūkst darba roku.
Nekas no tā visa neatbild uz autores jautājumu, jo jautājums bija nevis par to, cik lielai jābūt algai, lai normāli dzīvotu Rīgā, bet jautājums bija - cik ir normāla alga Rīgā vidusmēra darbiniekam, lai dzīvotu ne šiki, ne knapinoties.
Vidusmēra darbinieks: darbinieks bez īpašas pieredzes un izteiktām spējām sniegt lielu pienesumu darba devējam.
Normāla alga vidusmēra darbiniekam: alga, kura ir robežās starp sliktu un labu, kuru visbiežāk piedāvā darba devējs, ja darbiniekam tiek piedāvāta pozīcija, kura atbilst iepriekš minētajam raksturojumam.
Potenciālie amati: amati, kuros nav nepieciešams uzņemties lielu materiālu, tātad fizisku atbildību par preci vai pakalpojumu; amati, kurus ieņemot nav iespējams veikt kaitniecisku darbību pret uzņēmumu; amati, kuri sevī neietver lielu fizisku vai emocionālu slodzi.
Saprotu, ka ir ļoti liela vēlme visām sākt runāt par to kā dzīvot skaitās normāli, tacu jautajums nav par to kā dzīvot, bet kas šobrīd skaitās normāli darba vidē. Un normāli nav nedz labi, nedz slikti - naudas izteiksmē tas svārstās robežās no 500 - 700 eur.
Tas, ka ir ambīcijas un mērķi, tieksme aug un mainīties ir ļoti labi, bet jautājums nebija ko autorei darīt pēc pieciem gadiem, bet ko darīt šodien.
Un lasot jautājumu ir skaidrs, ka viņa ir dsarba meklējumos un vēlas saprast, cik skaitās normāla alga. Tas, ka šeit visas sāk klastīt savu pieredzi - 10 gadus strādāju man normali liekas 1000, 1500, 2000 eur un par mazāk nestrādāšu nodara kaitējumu autorei. Jo viņa, iespējams, automātiskii jūtas slikti novērtēta, varbūt sāk kaunēties un iespējams, palaiž gar degunu labas darba iespējas tikai tādēļ, ka dažām šeit nav svarīgi kāds ir jautājums pēc būtības. Dažām vienkārši gribas paspīdēt ar savu algu, savu pieredzi un radīt iespaidu, ka viss cits ir zem kritikas. Bet tur ārā ir realitāte un šeit jautājums ir par to vidi kura ir šodien nevis būs pēc gada vai ir citā valstī. Veiksmes stāsti ir jauki, bet tas nav vispārējais vidējais rādītājs. Un noteikti nav starta izejas punkts.