Meitenes, es jau ar prātu to saprotu to visu, ko sakāt, tādēļ man ir mērķis vairāk uz to neiekrist, nu cik var otram noticēt un paļauties uz tiem dažiem laimes brīžiem... Bet nu - pašas zināt, cik grūti ir šķirties. Un vēl, ja otrs nonstopā saka, cik Tu slikta - beigās jau tiešām sāc tam ticēt (tfu tfu tfu), kgan zinu, ka es jau šajās attiecībās daudzas reizes esmu pārspējusi pati sevi un savu raksturu, pozitīvā nozīmē.
Ehh - aizietu paballēties, bet, diemžēl, ir Lieldienas priekšā. Kādi vēl ir burvju līdzekļi pēc jūsu pieredzes, kā atbrīvot prātu no tā visa? :-) Jo savādāk pagaidām tik uz pinkšķi velk (t)