Lasu un rodas sajūtas,it kā par sevi lasītu šo rakstu.
Man bija šāda situācija. PIECUS gadus man bija šādi jādzīvo. Es piekrītu arī viedokļiem par garajiem svārkiem,blūzēm un saules iedegumu un skaistiem matiem! Protams,tas ir arī ļoti skaisti un pievilcīgi.
Bet man bija jau līdz apātijai,kaut kādai aizgājis viss. Man bija jāpamet vēderdejas,jo tās esot ''vulgāras'' un ''pārāk atkailinātas'' dejas.
Vasarā nedrīkstēju vilkt šortiņus,pat ja ārā bija elles karstums. Nevarēju vilkt topiņus ar dekoltē izgriezumiem,un-peldkostīms! Peldkostīms vispār bija aizliegtais auglis manā dzīvē! Peldēties ja devāmies,tad tikai vēlu vakaros,bet ja pa dienām tad izskatījos pēc ķēma,vai arī bija jāstaigā ar dvieli apkārt un NEKĀDA sauļošanās. Nevarēju vilkt vieglās vasaras kleitiņas,šortus,tunikas ar šortiem-neko tādu.
Tad nu mocījos mocījos,un vienkārši noriebās!Mamma,draudzenes,kolēģes jau sāka man ''skalot'' smadzenes,ka tas nav normāli! Sajutos,kā musulmane,vai kā sultāna sieva. Es vienkārši nostādīju viņu fakta priekšā,sāku vilkt,ko gribu,sāku gērbties brīvi un ērti.Man nekad nav paticis ģērbties tā,lai viss krīt laukā,tāpēc es uzskatīju,ka ģērbjos atbilstoši savam statusam,figūrai un laikapstākļiem. Tamdēļ tev iesaku-uzdrīksties arī Tu parādīt,ka Tu arī esi sieviete! Tu nēsāji viņa bērnus,tu sevi tērē tā jau daudz kam! Tev ir tiesības arī reizi pa reizei sapucēties,kā Tev pašai ir ērti! Pretējā gadījumā arī Tev viss aizies tik zemu,kā bija man. Nenovēlu to!
Ceru Tev viss izdosies! (l)