Robīte, man ļoti patika "Titānika" izstāde. Ļoti. Vismaz es uzskatu, ka izstāde ir kvalitatīva un ir vērts ieguldīt biļešu naudu. Laiks paskrēja nemanot, sanāca, ka 2 h tur pavadījām. Apsolīju, ka ar vīru iešu 2x.
Vai kādai, aizejot no darba un kādu laiku nestrādājot, nav bijuši depresņika mirkļi? Pirmo reizi šodien ar kaut ko tādu saskāros.(t) Darīt ir daudz ko-kursi, haltūras, tikšanās, bet tāpat pēkšņi sajutos kā kaut kāda "atšķirīgā", kura nestrādā pilnas slodzes darbu, īsāk sakot, sūdīgi sajutos :D No vienas puses var saprast, ka grūti pierast, jo visu dzīvi esmu bijusi pilnas slodzes darbā bez pauzēm, bet nezinu..depresņiks uznāca par to, ka nestrādāju. Eh, tas ir normāli?