Sniega mums nav, toties kārtīgs vējelis gan.
Atklāju, ka mācos kopā ar vienu latviešu meiteni, ko gan savā prātā biju nokristījusi par polieti :-D cik pasaule ir maza!
Randiņojām pusdienlaikā. Es tak to miega mici šorīt no gultas nevarēju izcelt, ar laika maiņām bik neapradis.
Pēc pusdienām devāmies apskatīt pāris birojus. Ieraudzīju smuku ēku, ar brangām koka konstrukcijām, davai, ejam iekšā. Ieejam iekšā, es jūsmoju par koka smaržu, griežos uz riņķi, kur ta mans kompanjons?
Izmeties ārā!
Prasu, kas par vainu?
Ā, nevarot to smaku paciest, birojam tur nebūs būt, jo noteikti sāpēs galva :-D
Nu jā, par guļbūvi vecumdienās varu značit aizmirst :-D
Mazliet lūziens pēc baseina, bet nu visādi forša pirmdiena (l)