Suns dzīvoklī

Man dzīvoklī dzīvo bokseris-meitenīte. Sunim ļoti labs raksturs - mīl visus bez izņēmuma. Viņai jau četri gadi, bet uzvedība kā kucēnam (labā nozīmē). Ļoti dzīvespriecīgs un enerģisks suns.

Piekrītu tām, kas uzskata, ka suņu turēšana dzīvoklī ir mocīšana. Ja visi pa darbiem, ko tas nabadziņš viens lai mājās dara?

A ko dara suņi pagalmos, ja neviens nav mājās? Cik esmu redzējusi, arī snauduļo lielāko daļu, cik nu aiziet izmest kādu riņķīti pa teritoriju. Jebkurš suns gaida, kad mājās pārradīsies saimnieks, tikai dažreiz liekas, ka tie paši pagalma/āra suņi ir vairāk apdalīti, jo neviens tā īsti nepievērš uzmanību. Dzīvokļa suņiem tā nevar - jāved pastaigās, ir savs laiks spēlītēm un dažādiem rituāliem. Bet nu labi bla, bla, bla, es neko nesaprotu. :-D Visi tak āra suņiem dala neveltītu uzmanību.

Man ir taksis, pavecs jau, bet nu baigais mīļums un gudrinieks, vienīgi kad kāds ciemos nāk tad pie siksniņas jāliek, savādāk rej visu laiku. :-)
Vispār viņam laikam patīk dzīvoties iekštelpās, pat vasarā kad esam aizbraukuši uz vasarnīcu tad viņš prasās iekšā, skrien augšā un guļ visu dienu.
Bet nu pavisam godīgi saku, suni dzīvoklī vairs nu tiešām nevēlos.
Mīnuss tam visam arī ir tas, ja nav kāds kam suņuku atstāt, tad paši nekur ceļot doties nevar.

Piekrītu tām, kas uzskata, ka suņu turēšana dzīvoklī ir mocīšana. Ja visi pa darbiem, ko tas nabadziņš viens lai mājās dara? Ja, piemēram, kāds visu laiku ir mājās, ved staigāt, tad ok, bet, ja ne, tad ne, manuprāt.

Man ir franču buldogs. Kādreiz dzīvoju dzīvoklī, tagad mājā, bet suns tāpat mūsu prombūtnes laikā ir iekstelpas
. Problēmu nav, kamēr esam prom, suns guļ, vispār ļoti pielāgojas mūsu ritmam - ja mēs aktīvi darbojamies, tad viņa arī ik uz soļa skraida līdzi, ja laiskojamies - viņa arī blakus krāc :D nezinu, kā ar citām šķirnēm, bet šis suns dzīvoklī jūtas labi.

Man ir bīgls. Mīļuks jau liels, bet, kad neviens nav mājās, visu laiku sēž uz palodzes un gaudo, rej. Otrreiz diez pieļautu domu dzīvoklī turēt suni.

Man ir vidēja auguma krancītis . Turam dzīvoklī un sunim nav nekādas pretenzijas, jo dzīvoklis ir ļoti liels. Pa brīvdienām brauc līdzi uz laukiem un tur izskrienas cik tīk. Nav jau tik traki sunim dzīvoklī, ja dienā izved vismaz stundu pastaigāties.

Turēt suni dzīvoklī - mocības (sunītim). :-/

Es vispār nesaprotu,kapēc vajadzīgs suns dzīvoklī. Lai viņš dienā uz pāris stundā pie saitītes izstaigātos un pārējo laiku,4 sienās gaidītu saimnieku? Ja tā ir privātmāja ar lielu teritoriju,tad jā. Bet dzīvoklī? Vai to tiešām vajag?

pilnībā piekrītu.

Arī mums,kad pati vēl dzīvoju pie vecākiem, bija suns - vid. lieluma. Nu,šausmīgi - 3x dienā tikai izved kāds viņu laukā, jo brāļiem - skola, vecākiem - darbs. Un tā,nu, suns lielāko daļu dienas pavada 4 sienās. Guļ. :-( Mums vismaz ir vasarnīca tālu prom no Rīgas, kur no vēla pavasara līdz pat vēlam rudenim pavada tur. Bet pārējo laiku... jo īpaši ziemā,kad ir auksts un nevienam negribas ilgi staigāties.. Nezinu. Padoma gan - vai tiešām tev vajag suni?:-(

Es īstenībā arī gribētu dzīvot privātmājā. Vai laukos (l) Dzīvoju 9. stāvenē, kopā ar vēl pāris simtiem cilvēku. Īrēju mazu istabiņu. Varbūt maniem vecākiem mani nevajadzēja laist pasaulē? :-/

Man šķiet reāla dzīvnieka mocīšana dzīvoklī

Nu es ar savu suni regulāri braucu uz laukiem. Pat uz dažādiem laukiem. Kā jūs domājat viņš ārā skrien un rotaļājas viens pats? :D Izlaižu, apskrien visus pakšus, tos atzīmē, izdara darīšanas un īd pie durvīm, vai nu grib iekšā, vai prasa, lai es arī nāku ārā spēlēties. Man kaimiņos ir suns pagalmā. Suns neko citu bez pagalma nav redzējis, lielākā dienas izklaide ir apriet garāmgājējus. Nu nezinu, tad jau mans dzīvokļa suns, kurš tiek ņemts visur līdzi, ir daudz laimīgāks par to suni ar privātmāju un pagalmu, man domāt.

Par kaimiņiem arī jādomā, nevar ņemt suņus, kas ir skaļi, piemēram, takšus, toiterjerus.

Suns dzīvoklī nav laba doma. Galīgi nav.

Jā, un laukos visi suņi laimīgi. Laikam īstos laukos nekad neesi bijusi. 90% lauku sētu suns tāpat visu dienu sēž pie ķēdes un izskrienas reizi dienā.

:-D Ir arī "māksīgie lauki"? Ja tā,tad tiešām neesmu pārliecināta..
Es nerunāju par laukiem,vai pilsētu. Es runāju par lielu teritoriju(par privātmāju),kur dzīvnieks var brīvi un droši rotaļāties,izskrieties.. Man šķiet,ka dzīvnieks jūtas daudz labāk,ja viņam ir iespēja izskrieties un būt tādam dzīvīgam,nevis uz pāris stundām,pie saitītes iziet ārā,vai vēl ļaunāk-visu dzīvi pavadīt pie ķēdes. Vienkārši par to ir jāpadomā! Var jau arī dzīvot dzīvoklī,taču tad arī attiecīgi daudz,daudz vairāk jāvelta laiks āra aktivitātēm. Ne tikai-izvest no rīta pačurāt un vakarā apvienot ar nelielu pastaigu. ;-) Ja tas tiek nodrošināts,tad viss līdzsvarojas:-)

Modo, tev viena dzimuma takši?

Jā. Meitenes.

Bija čivava. Normāls suns. Tagad ir sambernārs:-D, ne dzīvoklī. Mīļa, gudra siekaliņa :-D
Paskaties špicu, pundurpinčeru, mopsi un čihuahua. Dino zoo mājaslapā ir apraksti par šķirnēm.

man ir miniatūrais taksis, sapņojusi par vēl vienu,lai kopā jautrāk :) Dzivojam mājā, ejam pastaigās, viss forši, tikai reizēm gan blēņas sadara :)
Modo, tev viena dzimuma takši?

īsti nesaskatu sakarību starp suņa lielumu un dzīvojamo platību, viss atkarīgs no nodrošinātajām aktivitātēm. Un nereti mazās šķirnes ir daudz aktīvākas par lielajām, kam pietiek 2 reizes dienā izstaigāties pa 30 min un pārējo laiku viņi neko negrib darīt, tikai gulēt :)
Man ir džeka rasela terjers. Tieši šodien kā reiz nodomāju: "Interesanti, kurš kuram vairāk vajadzīgs- es viņam, vai viņš man" :) Ļoti mīlu viņu. Raksturs kā jau terjeram- ļoti mīlestību dodošs, jautrs, aktīvs, nešpetns, ļoti gudrs, ļoti patīk mācīties, sportot, strādāt :D un patīk izmantot cilvēku vājās vietas, ar izteiktu mednieka instinktu, širmis mežā var aizkrist ciet :D Un jā- slapjos, aukstos, vējainos, ļoti karstos laika apstākļos darīšanas darīs tikai tad, kad savādāk vairs nu nekā nevarēs, a par staigāšanu viņš mani nolamās, nekā pakļausies un ies staigāt. Kaimiņiem ar savām drāmām sniegputeņos ne reizi vien esam sagādājuši jautrus brīžus. Bet manējais tāds ir izņēmums, citi terjeri kā buldozeri iet cauri jebkādiem laika apstākļiem, negriezdami ceļu nevienam grāvim utt.

Zinu, ka draudzenes krievu toiterjers ziemā pie podiņa fiksi nokārto savas darīšanas un tālāk ne pa kam, ja vien rokās neņem.

Man ir divi takši, var gan izdauzīties ārā, gan arī mājās negarlaikojas, jo ir divi. Kad bija tikai viens suns, tad gan likās, ka īsti nav ko tam sunim dzīvoklī darīt (jo īpaši tāpēc, ka hiperaktīvs) bet šobrīd noteikti suņi nav nelaimīgi tikai tāpēc, ka dzīvo dzīvoklī. Tie gan nav nekādi klēpjsunīši, lai visur staipītu līdzi, bet vajadzības gadījumā pārvadāšana nav problēma, arī pietiekami mazi, lai dzīvoklī tāda izmēra sunim "būtu, kur apgriezties".