Suns dzīvoklī

man ir miniatūrais taksis, sapņojusi par vēl vienu,lai kopā jautrāk :) Dzivojam mājā, ejam pastaigās, viss forši, tikai reizēm gan blēņas sadara :)
Modo, tev viena dzimuma takši?

Bija čivava. Normāls suns. Tagad ir sambernārs:-D, ne dzīvoklī. Mīļa, gudra siekaliņa :-D
Paskaties špicu, pundurpinčeru, mopsi un čihuahua. Dino zoo mājaslapā ir apraksti par šķirnēm.

Modo, tev viena dzimuma takši?

Jā. Meitenes.

Jā, un laukos visi suņi laimīgi. Laikam īstos laukos nekad neesi bijusi. 90% lauku sētu suns tāpat visu dienu sēž pie ķēdes un izskrienas reizi dienā.

:-D Ir arī "māksīgie lauki"? Ja tā,tad tiešām neesmu pārliecināta..
Es nerunāju par laukiem,vai pilsētu. Es runāju par lielu teritoriju(par privātmāju),kur dzīvnieks var brīvi un droši rotaļāties,izskrieties.. Man šķiet,ka dzīvnieks jūtas daudz labāk,ja viņam ir iespēja izskrieties un būt tādam dzīvīgam,nevis uz pāris stundām,pie saitītes iziet ārā,vai vēl ļaunāk-visu dzīvi pavadīt pie ķēdes. Vienkārši par to ir jāpadomā! Var jau arī dzīvot dzīvoklī,taču tad arī attiecīgi daudz,daudz vairāk jāvelta laiks āra aktivitātēm. Ne tikai-izvest no rīta pačurāt un vakarā apvienot ar nelielu pastaigu. ;-) Ja tas tiek nodrošināts,tad viss līdzsvarojas:-)

Suns dzīvoklī nav laba doma. Galīgi nav.

Par kaimiņiem arī jādomā, nevar ņemt suņus, kas ir skaļi, piemēram, takšus, toiterjerus.

Nu es ar savu suni regulāri braucu uz laukiem. Pat uz dažādiem laukiem. Kā jūs domājat viņš ārā skrien un rotaļājas viens pats? :D Izlaižu, apskrien visus pakšus, tos atzīmē, izdara darīšanas un īd pie durvīm, vai nu grib iekšā, vai prasa, lai es arī nāku ārā spēlēties. Man kaimiņos ir suns pagalmā. Suns neko citu bez pagalma nav redzējis, lielākā dienas izklaide ir apriet garāmgājējus. Nu nezinu, tad jau mans dzīvokļa suns, kurš tiek ņemts visur līdzi, ir daudz laimīgāks par to suni ar privātmāju un pagalmu, man domāt.

Man šķiet reāla dzīvnieka mocīšana dzīvoklī

Es īstenībā arī gribētu dzīvot privātmājā. Vai laukos (l) Dzīvoju 9. stāvenē, kopā ar vēl pāris simtiem cilvēku. Īrēju mazu istabiņu. Varbūt maniem vecākiem mani nevajadzēja laist pasaulē? :-/

Turēt suni dzīvoklī - mocības (sunītim). :-/

Es vispār nesaprotu,kapēc vajadzīgs suns dzīvoklī. Lai viņš dienā uz pāris stundā pie saitītes izstaigātos un pārējo laiku,4 sienās gaidītu saimnieku? Ja tā ir privātmāja ar lielu teritoriju,tad jā. Bet dzīvoklī? Vai to tiešām vajag?

pilnībā piekrītu.

Arī mums,kad pati vēl dzīvoju pie vecākiem, bija suns - vid. lieluma. Nu,šausmīgi - 3x dienā tikai izved kāds viņu laukā, jo brāļiem - skola, vecākiem - darbs. Un tā,nu, suns lielāko daļu dienas pavada 4 sienās. Guļ. :-( Mums vismaz ir vasarnīca tālu prom no Rīgas, kur no vēla pavasara līdz pat vēlam rudenim pavada tur. Bet pārējo laiku... jo īpaši ziemā,kad ir auksts un nevienam negribas ilgi staigāties.. Nezinu. Padoma gan - vai tiešām tev vajag suni?:-(

Man ir vidēja auguma krancītis . Turam dzīvoklī un sunim nav nekādas pretenzijas, jo dzīvoklis ir ļoti liels. Pa brīvdienām brauc līdzi uz laukiem un tur izskrienas cik tīk. Nav jau tik traki sunim dzīvoklī, ja dienā izved vismaz stundu pastaigāties.

Man ir bīgls. Mīļuks jau liels, bet, kad neviens nav mājās, visu laiku sēž uz palodzes un gaudo, rej. Otrreiz diez pieļautu domu dzīvoklī turēt suni.

Man ir franču buldogs. Kādreiz dzīvoju dzīvoklī, tagad mājā, bet suns tāpat mūsu prombūtnes laikā ir iekstelpas
. Problēmu nav, kamēr esam prom, suns guļ, vispār ļoti pielāgojas mūsu ritmam - ja mēs aktīvi darbojamies, tad viņa arī ik uz soļa skraida līdzi, ja laiskojamies - viņa arī blakus krāc :D nezinu, kā ar citām šķirnēm, bet šis suns dzīvoklī jūtas labi.

Piekrītu tām, kas uzskata, ka suņu turēšana dzīvoklī ir mocīšana. Ja visi pa darbiem, ko tas nabadziņš viens lai mājās dara? Ja, piemēram, kāds visu laiku ir mājās, ved staigāt, tad ok, bet, ja ne, tad ne, manuprāt.

Man ir taksis, pavecs jau, bet nu baigais mīļums un gudrinieks, vienīgi kad kāds ciemos nāk tad pie siksniņas jāliek, savādāk rej visu laiku. :-)
Vispār viņam laikam patīk dzīvoties iekštelpās, pat vasarā kad esam aizbraukuši uz vasarnīcu tad viņš prasās iekšā, skrien augšā un guļ visu dienu.
Bet nu pavisam godīgi saku, suni dzīvoklī vairs nu tiešām nevēlos.
Mīnuss tam visam arī ir tas, ja nav kāds kam suņuku atstāt, tad paši nekur ceļot doties nevar.

Piekrītu tām, kas uzskata, ka suņu turēšana dzīvoklī ir mocīšana. Ja visi pa darbiem, ko tas nabadziņš viens lai mājās dara?

A ko dara suņi pagalmos, ja neviens nav mājās? Cik esmu redzējusi, arī snauduļo lielāko daļu, cik nu aiziet izmest kādu riņķīti pa teritoriju. Jebkurš suns gaida, kad mājās pārradīsies saimnieks, tikai dažreiz liekas, ka tie paši pagalma/āra suņi ir vairāk apdalīti, jo neviens tā īsti nepievērš uzmanību. Dzīvokļa suņiem tā nevar - jāved pastaigās, ir savs laiks spēlītēm un dažādiem rituāliem. Bet nu labi bla, bla, bla, es neko nesaprotu. :-D Visi tak āra suņiem dala neveltītu uzmanību.

Man dzīvoklī dzīvo bokseris-meitenīte. Sunim ļoti labs raksturs - mīl visus bez izņēmuma. Viņai jau četri gadi, bet uzvedība kā kucēnam (labā nozīmē). Ļoti dzīvespriecīgs un enerģisks suns.

Tās, kas raksta, ka dzīvniekam dzīvoklī ir mocības un vajag teritoriju, kur "izskrieties", neko nesaprot no suņiem un viņu psiholoģijas. Par, ja ir tā teritorija, ar suni jāiet staigāt, lai viņš gūtu psiholoģisku piepildījumu, jo suni ir klejotāji pēc dabas. Nu neskraida suns vienatnē pa teritoriju. Sunim vajadzīgs bars (cilvēks) un iespēja klejot (pastaiga prom no mājas teritorijas). Tad suns ir laimīgs un var mierīgi gulēt tās 16h uz dīvāna.
Man ir 2 levretes. Perfekts dzīvokļa suns. Kluss, neliels, mīļš, gudrs. Tajā pašā laikā ļoti sportisks - var kopā skriet, apmeklēt adžiliti vai kursingu. Labs pret bērniem, nav terjeriem raksturīgās tieksmes uzriekt vai uzklupt, ja kaut kas nepatīk. Ļoti miermīlīgs, elegants. (l)(l)(l)

Gribēju pateikt, ka sunim vajag laiku un uzmanību, nevis teritoriju. Un iespējai atrast šo laiku arī ir jābūt noteicošai, pieņemot lēmumu par suņa iegādi. Suns nav rotaļlieta, tā ir atbildība uz daudziem gadiem, ar kuru vienmēr jārēķinās, lai kā mainītos dzīves apstākļi

Man ir mopsis, dzīvo dzīvoklī. Neuzskatu, ka viņam šeit dzīvot ir mocības. Ar suni 4x dienā dodos ārā. No tām 2x ir garās pastaigas līdz pat divu stundu garumā. Kad jau paliek siltāks, tad vispār forši- var tik iet un staigāt. Kad atnākam mājās, viņš tāpat guļ, jo ir piekusis. Manuprāt superīga šķirne. Man ļoti patīk mopši un francīši jau no bērnības un tāpēc arī piepildīju šo sapni. (l) manam ir 7.mēneši, ļoti apķērīgs. Īsts kunkulītis (l)