Autorei piekrītu un saprotu, jo pati esmu pirmsskolas skolotāja un par to cik viegli bērns adaptējas ir atbildīga tieši skolotāja, nevis vecāki, jo adaptācija sākas tad, kad vecāki ir atstājuši bēŗnu skolotājai un no viņas attieksmes arī tālāk viss ir atkarīgs. Iesaku mainīt grupu, skolotāju vai visu pirmsskolu, jo 1,5 gadā bērns pats netiks galā ar pardzīvoju bez pieaugušā palīzības.
Bet nu par to pabarošanu.... kārtējais mūsdienu murdziņš... Bērns jau 1 g.vecumā tiek majās macīts ēst ar karoti, ja viņš to neprot arī tad, kad jau apmeklē dārziņu, tad tieši nevajag vēl ilgāk barot, lai atrāk iemācītos pats. Vispār nevienu nevajag barot, bērni mūsdienās tiek pārbaroti, vai mātes tik ilgi lūdzas, lai bērns apēd kko (pat ja viņš negrib ēst), kamēr bērns neēšanu sāku izmantot kā mates tiranizēšans instrumentu. Ēšanas ziņā bērniem ir jāliek miers. Regulāri jāpiedāvā ēdiens, jānoliek priekšā šķīvis un karote, jādod laiks līdz 30 min to ēdienu apēst un viss, bez komentāriem, pavēlēm, lūgumiem utt. tā ir tik jūtīga tēma, pēc tam staigā vai nu parēdušās pusaudzes, vai puseaudzes anorektiķes, jo kāds labdaris, vecāks, ome vai jocīga audzinatāja ir čakarējusi bērnu pie galda ar saviem tekstiem.