Latvijā, tāpat kā citās demokrātiskās valstīs, pastāv pulcēšanās brīvība. Tas nozīmē, ka nav pamata aizliegt nevienas cilvēku grupas gājienu, kamēr vien viņi neiestājas par kaut ko klaji pretlikumīgu un nav agresīvi. Līdz ar to nav ne mazākā iemesla neatļaut praidu.
Un nevajag uzskatīt, ka kāda personīgās antipātijas, "nepatīk skats" vai "ko es teikšu bērniem" ir kaut kāds arguments. Tiesiskās valstīs ir jādod loģisks un fundamentāls pamatojums, lai aizliegtu gājienu. Un tas ir pilnīgi pareizi, valsts nevar diskriminēt kādu cilvēku grupu, tāpēc, ka dažiem, lūk, nepatīk iztēloties, ko citi cilvēki dara ar savām ģenitālijām.
Ir ļoti muļķīgi jautāt, kāpēc heteroseksuāļi vai, piemēram, "zilo zobu birstīšu biedrība" (man šķiet, ka nesen kaut kas tāds tika minēts kā piemērs) neiet praidos. Neiet tāpēc, ka acīmredzot tas nav aktuāli. Vispār es ļoti priecātos par invalīdu gājienu, jo nestādos priekšā, kā cilvēks ratiņkrēslā var patstāvīgi tikt galā ar ikdienas dzīvi - kaut vai aiziet uz veikalu vai noskatīties teātra izrādi. Tāpēc es ļoti priecātos, ja šī problēma tiktu aktualizēta ar gājienu un dažādu akciju palīdzību. Taču neviens cits, kā vien invalīdu organizācijas, tādas lietas nerīkos. Kamēr nebūs iniciatīvas, nebūs arī gājiena.
Es pati uz Latvijas praidu neietu, jo uzskatu to par visai depresīvu pasākumu, bet kādā no lielākajām Eiropas vai ASV pilsētām, kur tā ir pozitīva kopāsanākšana, kāpēc gan ne?
2094
