Arī garīgās slimības ir novirze no normas. Vai tādēļ mēs viņus neciešam? Un kurš vispār ir teicis, ka ir tikai viena tāda "norma", kurai visiem ir jāpakļaujas?
Cilvēks piedzimst tāds, kāds viņš piedzimst, tur nevar neko mainīt. Un arī nevajag. Kāda atšķirība, ar ko katrs ir kopā, ne jums jāliekas gultā, ne jāprec.
Runājot par praidu - manuprāt, viņiem ir pieriebies, ka uz viņiem rāda ar pirkstiem, apsmej. Jo vairāk cilvēki redzēs, cik viņu ir daudz, jo mazāk sāks pievērst uzmanību. Kā jau teicu, manuprāt.