Cik ilgi viena?

Man nekad nav bijušas attiecības, tas ir, divdesmit gadu. Nejūtos gatava. Bail, no tā visa, godīgi sakot. :D Esmu maza, bailīga meitenīte :-D:-D:-D Nejūtos nobriedusi attiecībām. Ja kāds puisis izrāda interesi par mani, izliekos, ka tas ir joks, pat ja zinu, ka nav. Tikai pašlaik uzradies viens, kas ir diezgan uzstājīgs... Negribu zaudēt neatkarību. :-/

Lai gan savā ziņā gribu to visu, bet bail. Ko darīt, nezinu. Bet negribu attiecības attiecību pēc. Nav satikts īstais cilvēks, laikam.

Salemana
Tās kuras ir vienas, kāpēc esat vienas bez attiecībām? Cik ilgi esat vienas?
Interesē.
Pirms tagadējā drauga biju 3 gadus bez attiecībām, studēju un satiktie čaļi bija nenopietni.

Es uz doto momentu brīvs, jo strādājot man savu darbu Norvēģijā jau trešo sezonu. Neatliek dot nepieciešamās emocijas ko prasa sieviete/es.Pēdējās attiecības - Izšķīros, lai nesāpinātu vēl vairāk pirms devos uz Norvēģiju 7 mēneši atpakaļ.Iemeslu izskaidroju, paldies, ka sieviete saprot. :)
Ko tālāk? Pēc divi mēneši LV... Domāsim! Pagaidām pilnveidoju sevi ik visā, kur saskatu vēl potenciālu izaugsmi.
Ceļu māju, ieguldu sev svarīgās lietās naudu...
Kā jau ik viens sev motivējošs un strādāt gribošs cilvēks.

Biju attiecībās vairāk kā 4 gadus, tagad brīva jau 10 mēnešus. Jūtos super, nevaru iedomāties sevi attiecībās pagaidām. Kā jau meitenes teica, dažreiz ir tā, ka - eh, varētu kādu, bet tas uz dazām minūtēm. :D Tā kā man iepriekš bija attiecības pēc attiecībām, tikai tagad atskārtu, cik drausmīgi ir, ja nav cilvēks, kurš retu reizi noberztu muguru, tā pa brutālo. :D Jā, tas ir mīnus, bet to var atrisināt nopērkot muguras beržamo. :D
Tā kā, esmu maza dirsa un egoiste ir diezgan labi būt vienai. Pēdējās attiecības tiku biš nospiesta, greizsirdība utt., mana brīvība aplauzta, bet man baigi vajag to brīvības malku bez greizsirdīgiem, nejaukiem komentāriem. Draugi arī saka, ka man atpakaļ ir tas pats mirdzums, kas bija. Vienkārši nebiju kopā ar savu cilvēku.
Apskatoties apkārt arī neredzu vīrieti, ar kuru gribētos uzsākt nopietnas attiecības. For fun ik pa laikam kaut kas ir, bet vai nu man vēlmes neadekvātas, vai nu piesaistu nepareizus vīriešus. :D

Es pēdējo reizi biju bez attiecībām, hm, laikam 15 gadu vecumā! :D Pēdejos 10 gadus esmu precēta sieviete. Cerams, ka vairs nekad nebūs "jābauda" brīvo statusu!|-)

Esmu viena 3,5 gadus. Kāpēc? Te varu simtprocentīgi piekrist šim:

Es esmu brīva aptuveni 3 gadus. Par uzmanību sūdzēties nevar, bet esmu sapratusi, ka vienai man ir ērtāk, man nepatīk nevienam atskaitīties, nepatīk, ka mani regulē, man patīk, ka manās mājās ir mana kārtība utt.

esmu viena, tas ir bez attiecībām, jau vairāk kā pusgadu.. pirms vēl kādiem 2-3 mēnešiem bija grūti, fiziski, emocionāli pierast pie tā visa. Tomēr esmu nolikusi sev mērķi, ka man jātiek galā ar sevi, jo atskatoties iepriekš sapratu, ka biju vienkārši atkarīga no vīriešiem, no attiecībām, no uzmanības, kura tiek veltīta, tāpēc metos vienmēr tajā nezināmajā un tad dabūju trūkties. Tagad dzīvoju ar tādu doma, ja kāds gadīsies pa ceļam, tad iespēju izmantošu, bet tā speciāli neiešu "meklēties"..vēlos tik skaidrībā ar sevi un to ko vēlos..:-)

Esmu brīva aptuveni no marta.
Brīva tāpēc, ka mums ar draugu jau bija savstarpējie strīdi, kašķi no viņa puses ka neveltu pietiekamu uzmanību viņam, ka visu laiku man ir kaut kas svarīgāks utt. Nevēlējās saprast mani un dzirdēju tikai viņa vēlmes un vajadzības.
Es par neko nesūdzējos, tikai jutu ka vairs nav dzirksteles un ir zudusi visa patikšana. Domāju ka nav ko mocīt vienam otru.

Pēc vairāk kā desmit gadus ilgām attiecībam, divus gadus esmu viena. Kādēļ? Jo nevaru pielaist nevienu sev klāt, pārāk lielam murgam esmu gājusi cauri.

Esmu brīva aptuveni pusgadu. Pirms tam biju attiecībās 2 gadus un pēc tam 4, bez pārtraukuma. Pēdējās bija salīdzinoši laimīgas attiecības.. Bet nu tā sanāca.
Brīva jūtos ļoti labi, kā zivs ūdenī. Bet nu sāk gribēties kaut ko, īpaši tagad, kad esmu ar kādu iepazinusies, bet domāju, ka tik ātri tas nenotiks. Uz doto brīdi bail zaudēt to brīvības garšu, kas man sāk iegaršoties ar vien vairāk un vairāk.

Kā jūs jūtaties kompānijās, kur visi pārējie ir tikai pāri?

Neredzu atšķirību starp brīvo cilvēku kompāniju, pāru un miksiem. Jūtos vienlīdz labi un pašpārliecināti. Pat brīvai esot man šķiet jūtos labāk, jo nav jāaizdomājas par otru kurš varbūt sēž blakus.

Brīva esmu kopš augusta sākuma. Biju kopā ar cilvēku ļoti ilgi. Bet pa gadiem daudz kas bija sakrājies un vīrietis izlēma aiziet. Godīgi sakot, ļoti grūti šobrīd ir. Varbūt tāpēc, ka nebiju šķiršanās iniciatore un tas viss notika diezgan negaidīti. Bet cenšos uz šo situāciju skatīties racionāli un pozitīvi. Uztvert to kā jaunu iespēju dzīvē. Iespēju uzsākt jaunas attiecības un nepieļaut vecās kļūdas.

Šobrīd 3 gadus esmu attiecībās. Pirms tam nevienas attiecības nebija ilgākas par pus gadu. Principā visu laiku biju viena. Baudīju dzīvi, studēju, ballējos. Principā, man nebija ne laika, ne vietas nopietnām attiecībām.

Viena esmu 3,5 gadus. Gribās attiecības, jo jūtos vientuļa. Pa šo laiku bijušas tikšanās, sarakstes un tā tālāk, bet nekas nopietns. Ja puisis izrāda iniciatīvu, parasti atteikums ir no manas puses - vienkārši nav nekādu sajūtu, savukārt, ja es saprotu, ka jā, šis puisis ir ļoti jauks, tad tieši no viņa puses vairs nav nekādas uzmanības, un atkal palieku viena ar domām, kas par vainu... Nesaprotu, kāda ir mana problēma. Jā, esmu diezgan parasta meitene, īpaši neizceļos uz klubu cacu fona. Dažreiz jau prātoju, ka kaut kas nav pietiekami labi ārējā izskatā, jo kas gan cits var būt par iemeslu. Pēdējā laikā tā alkstu pēc kāda tuva cilvēka, ka esmu tikusies te ar vienu, te otru (savā mazajā pilsētā, kur visi visu zin un pat vairāk kā visu). Pati saprotu, ka tādi grauju apkārtējo iespaidu par sevi.. Bet kur iepazīties? Tā vientulība mani ēd iekšēji. Grūti saņemties darbam un mācībām, jo šķiet, ka tieši tas man atņem laiku, ko veltīt sev, jaunām iespējām kādu satikt. Laiku, ko pavadu Rīgā sanāk veltīt tikai darbam. Ak, jā, pašai man gan ir tikai 22, it kā visa dzīve priekšā, bet jau pašai ir sajūta, ka gribas nopietnāku, stabilāku dzīvi.
Vai kādai ir kas iesakāms/komentējams? :(