Kāpēc pirmais ir bērns, pēc tam kāzas?

Mums gan būs pirmās kāzas, tad bērns :D

Šobrīd esmu saderināta, gatavojamies kāzām, kas notiks vasarā. Stāvoklī neesmu. Man arī bija uzskats, ka vispirms laulība un tad bērni, jo skaisti taču, to arī saņemu šobrīd, bet tad kkas mainījās.

Tā kā ar līgavaini abi gribam bērnus un jau kādu laiku tā ir aktuāla tēma, jo tomēr vecums, apstākļi un citi faktori ir vairāk kā labvēlīgi, tad man pat nebūtu iebildumu sākt mēģināt tikt pie mazā brīnumiņa jau tagad - pāris mēnešus pirms kāzām. Jo kāpēc ne? Kāzas tāpat būs, pirms kāzām nu nekādi man nesanāks jau vairs dzemdēt un tad palikt iespējams bešā bez vīra, turklāt nebūšu līgava ar punčuku, jo līdz kāzām nepilni 4 mēneši, turklāt šaubos ka tā uzreiz pirmajā mēnesī būšu stāvoklī, bet arī ja būšu, nu un? :)

Tā kā pāru attiecību modeļi ir dažādi, ne tikai melns un balts :)

Kāzas tāpat būs

Vai tas nebija Krēvics, kurš pameta līgavu pie altāra kāzu dienā? :D

Annie, paldies, šitas bija kā duncis sirdī :D

Lai nu par ko es šajā dzīvē šaubītos, bet par mums abiem noteikti nē. Vismaz, dzīvojot ar tādu apziņu, ir vieglāk un patīkamāk :)

Mēs apzināti plānojām bērnu, kaut arī nebijām/neesam precējušies, tobrīd pat neiedomājos par domu, ka vajadzētu fiksi paspēt apprecēties, lai tik kāds "šķībi" neskatās (aizspriedumi par to jau ir citu problēma, ne manējā). Man šķiet forša doma, ka mana meita būs savu vecāku kāzās, ne vairs kā bēbis, bet jau paaugusies un neredzu baigo starpību- bērns pirms vai pēc kāzām gadījumā, ja ar konkrēto cilvēku vispār ir vēlme precēties, būt kopā, radīt bērnus utt.

Es arī nesaprotu un piekrītu, ka bērns ir daudz lielāka atbildība par laulību. Ja jau bērns ir, laulība ir tikai likumsakarīga aizmugure, lai visa ģimene būtu vienota, nevis bērnam ir vecāki, bet savā starpā tie ir sveši cilvēki (juridiski).

Gabija, es jau pavilku uz zoba. Bet gan jau tā līgava arī bija droša, ka viss ir labi :D

Es nesaprotu, kapec cilveki spriez, uztraucas par to kaa dzivo citi. Kas tas par stulbu secinajumu, ja paris neprecas, tad virietis noteikti negrib un tad jau pa kreisi iet ir okey?
Katram mums tie uzskati savadaki, nu nav tas kazas tik svarigas visiem- ta saka tikai tas, kuras neprec un nelaimigas, teiksiet? Ka tad jus to ziniet? Ir pieredze?
Teiksu, ka es priecajos par milosam gimenem, un nav savari gredzens ir pirksta vai nav. :)

Annie mans pirmskāzu stress saka tev paldies, ka pabaroji viņu :D

manuprāt, bērns ir pārim viens no lielākajiem pārbaudījumiem attiecībās un tā kā es taisos precēties tikai vienreiz, tad gribu būt droša, ka ar šo cilvēku varu droši iet cauri visām grūtībām.

Šis komentārs man patīk..taisos precēties vienreiz, tāpēc jāpārbauda vai vīrietis izies pārbaudi ar bērnu. Ja izies, tad precēšu, bet ja nē, tad nu neko.. pēc tam dzemdēšu nākamajam un atkal pārbaudīšu vai izturēs pārbaudi :D

Tagad jau tas skaitās vecmodīgi, bet es ar to lepojos(l) Abi studijas gandrīz pabeidzām, abiem pastāvīgs darbs, tad skaistas kāzas un tagad pēc pusgada esmu gaidībās. Arīdzan priecājos, ka mums abiem bērns būs pirmais un kopējais, negribētu, lai vīram būtu iepriekš bijuši kādi bērni vai laulības;-)

bērrni kas dzimst ārpus laulības ir bastardi

Bet, ja pa tēmu, tad, manuprāt, liela daļa jauno pirmo neplāno, bet vienkārši iekrīt. Bet tā kā iepriekš par kāzām netika runāts un vīrietis nav izteicis vēlmi precēt, tad viss paliek tā, kā ir.
šim arī piekrītu

Atljaushos apgalvot, ka "90%" paariem, kuriem beerns naak pirmais, tomeer ir taa skaudraa realitaate, ka viirietis nafig nav bildinaajis, ja buutu bildinaajis, daama buutu pienjeemusi visparastaako gredzenu un paleekdamaas aizskrietu sarakstiities.

Precēšanās ir saistību uzņemšanās pret otru cilvēku. Ja cilvēks nevēlas/nav gatavs uzņemties saistības pret otru, kāpēc ar šādu cilvēku plānot bērnu pret kuru pienākumi un atbildība ir daudz lielāka? Nepazīstu ilgtermiņā nevienu veiksmīgu šādu "moderno" attiecību modeli. Neprecētie pāri ar bērniem ir psiholoģiski nenobrieduši cilvēki.

Selīnamanuprāt, bērns ir pārim viens no lielākajiem pārbaudījumiem attiecībās un tā kā es taisos precēties tikai vienreiz, tad gribu būt droša, ka ar šo cilvēku varu droši iet cauri visām grūtībām

.
Lūk, laikam loģika ko tiešam nesaprotu. Laulibas lielaka atbildiba, neka berns.
:-)Bet nu katram savs.

Nu šo nu es nekādā gadījumā nesauktu par "mūsdienu sērgu". Padomājiet par posmu, kad mūsu vecāki bija jauni. Kāpēc jums liekas ka tad viss bija savādāk? Labi, bērns vēl nebija piedzimis, bet ļoooti daudz jauno ģimeņu radās tāpēc, ka pēc pāris mēnešiem viņam bija jānāk pasaulē. Kāzu kleitas tika veiksmīgi uzšūtas, lai noslēptu grūtnieces vēderiņus, steigā tika sarīkotas kāzas (jo bērns neprecētai-kur tas redzēts!). Tas tā pārdomām.

Man personīgi pilnīgi vienalga, bērni dzimst reģistrētās vai nereģistrētās attiecībās. Galvenais lai gaidīti, mīlēti un aprūpēti. Par ģimeni uzskatu un saucu arī nereģistrētu pāri ar bērniņu/-ņiem.

Es arī nesaprotu šo modes kliedzienu,bet es daudz ko nesaprotu. :D
Man nav izprotams,kā cilvēkiem,kuri vēlas kopīgu nākotni,varētu būt problēmas apprecēties,nu vismaz sarakstieties,lai esat viens vesels un bērns dzimst laulībā. Un pateikt,ka bērns ir lētāks prieks par kāzām? hehe :D nu ok ietaupās uz kontracepciju,bet tas arī viss,ja mēs izrēķinam vidējas kāzu izmaksas un 18 gadus(kā minimums)uzturēt bērnu,tad es šaubos,ka kāzas sanāk lētākas.
Jā,es nezinu kā var gribētu bērnu,bet negribēt otru precēt.
Bet nu es vispār uzskatu,ka nav cilvēki,kuri nevēlas precēties,vienkārši nav blakus satikts kāds,kuru vēlas apprecēt. Un manas domas neviens nemainīs šajā jautājumā. :-)

ka kāzas sanāk lētākas.

kāzas sanāk dārgākas *

Pazīsu dažus pārus (kas tieši ir paziņu lokā), kas nodzīvojuši 10 gadus kopā un tikai tad aprrecējās. Nejautāju, kāpēc tik vēlu, bet cilvēki ļoti mīl viens otru. Ir savi iemesli, emocinoāli, finansiāli, varbūt kas cits, bet ir. Vēl tagad ir zināmi tādi, kuriem būs 10 gadi attiecībās, bet nav vēl precēti, ir bērns, dzīvo kopā kopš paša sākuma.
Es piemēram gribu skaistas kāzas. Tā kā es to vēlos..nevis cep ļep un pļavā cepam šašļiku. Bērns ir, jā..tas nudien nav lētāk kā kāzas, ja visu to iztērēto naudu par bērnu saliku kāzām, sanāktu sapņu kāzas :D
Daļēji piekrītu versijai, ka 100% blakus nav tas cilvēks, ko ļoti, ļoti vēlas apprecēt. Ne visiem tā ir, bet daļai tā ir. Mīlēt jau mīl, bet tā precību vēlēšanās nav. Ja nu otrs baigi ēd uz to, tad jau uzēdās arī un nākas piekāpties. Uzskatu, ka daudz muļķīgāk ir precēt ar nostāju - kā būs, tā būs. Beigās abi ir nelaimīgi. Kad nu kurš pāris nonāk līdz kāzām, tad nonāk.

Cormeum, ja vīrietim būs patiesas jūtas un sievietei nevarēs būt bērni, tad precēs arī bez bērniem.
Ja neprec dēļ tā, ka nav bērni iespējami, tad, manuprāt, īsti nemīl.