Kāpēc pirmais ir bērns, pēc tam kāzas?

Es gan no sākuma precēšos un bērns būs tikai pēc 2,3 gadiem. Es jau tādu noteiktumu uzstādīju

Cilvēks plāno, Dievs dara. ;-)

bet radi to vien dara kā izprašņā kad būs mazulis

mani vienmer izbriiniija shaada tipa jautaajumi, it kaa beebi var tik vienkaarsi uztaisiit un veselu piedzemdeet. Ziniet,citi ilgi gaida liidz piesakaas. (t)

The..one
Nē, tieši otrādi, es domāju, ka bērns ir lielāka atbildība, kā kāzas, tur jau tā sāls. Parasti lielākai atbildībai cilvēki gatavojas ilgāk, un tāpēc man liekas savādi ka cilvēki izvēlas to lielāko atbildību sākuma.

Kaut vai tas,ka laulību var šķirt, bet bērnu nekur neatdosi.

+++

Cerams varēja saprast ko uzrakstīju :-D:-D

mani vienmer izbriiniija shaada tipa jautaajumi, it kaa beebi var tik vienkaarsi uztaisiit un veselu piedzemdeet. Ziniet,citi ilgi gaida liidz piesakaas.

Tur jau tā lieta, par laimi mēs ar vīru vēl bērniņu netaisasam, bet es iedomājos ja cilvēkam būtu piemēram problēmas bērniņu ieņemt, tad kā vispār uztvert šīs runas no radiem (s)

Ir arī cilvēki, kas ēd sākumā desertu, bet pēc tam kārtīgu karbonādi :D Mēs esam dažādi un tas vienkārši ir jāpieņem. Vienas atbildes, kāpēc citi dara tā un ne citādi, nebūs! Katram ir savi iemesli, pamatojumi un plāni. Galvenais atrast otro pusīti, ar kuru uzskati saskan un tad tik precēties, taisīt bērnus un darīt visu pēc sirds patikas ;)

Ko tu īsti vēlējies pajautāt, es nesapratu. To, vai citi dzīvo un domā citādāk? Ar citādāku atbildību uztver bērna radīšanu vai precēšanos? Hmm.. jā!!, wow wow! :D
Tāpēc.

Godīgi sakot, es arī īsti nesaprotu šo tendenci.

Bet tā kā mani tas neskar un uz mani neattiecas, tad principā ir vienalga, ko, kā un kurš dara.

No emocionālā viedokļa es vadītos pēc tā, ko abi vēlamies, bet laulībām, manà gadījumā, būs jābūt pirms bērniņa, jo tomēr tās ir formalitātes, tikpat labi beigās viena palikšu. Nu nē, man stabilitāti apliecina laulība. Bet tas tik mans viedoklis, kā es vēlētos!:-) vienkārši līdz šim no malas sliktas situācijas redzētas, kad bērniņš ārlaulības. Jāatceras, ka ja esi civilsieva, tev nekas nepienākās sliktā gadījumā. Ja, nedod Dievs, ptfu, ptfu, ptfu, draugs nomirst, nevienam likuma priekšā nekāda daļa par tevi, tikpat labi esi tukša vieta. Manuprāt, ja ir ģimene vai nopietnas saistības, ir jāprecas. Izšķirties jau var. Tā nu diemžēl mūsu valstī ir.

Ļoti daudz kas ir atkarīgs no tā, kā sieviete sevi pozicionē.
Man ir svarīgi vispirms būt sievai un tikai pēc tam mātei. :-)

bai-bai

Es arī savam vīram jau sākumā pateicu, ka pirms tam kāzas tad bērni :-)
Viņš arī ieklausījās(l)

Es varu pateikt iemeslu, kāpēc man bērni (abi plānoti un ļoti gribēti) ir pirms laulībām - manuprāt, bērns ir pārim viens no lielākajiem pārbaudījumiem attiecībās un tā kā es taisos precēties tikai vienreiz, tad gribu būt droša, ka ar šo cilvēku varu droši iet cauri visām grūtībām.

A kāpēc nē? :D

kjirbis, te ir 101 atbilde, laulības ir drošība, nepaliksi bešā, vari prasīt atbildību, vari manipulēt, piemēram nedot šķiršanos, un vīra nāves gadījumā valsts par Tevi parūpēsies (nu takā Zolitūdes gadījumā).
Bet godīgi, es nespēju pat domāt par nāvi, savā galvā nepieļautu domu, ka otrs varētu mirt un man labumu vajadzētu gūt :-|

Esmu vecmodīga, man tas pilnībā nav pieņemami. Protams, gadās visādi, bet katrā ziņā apzināta bērna plānošana ārlaulībā man nav saprotama.

Man prādā iešāvās šāds scenārijs..
Sakarā ar to, ka mūsdienās arvien izplatītāka kļūst neauglība.. varbūt pāris sākumā mēģina radīt mazuli..
Ja viens no pāriem vēlas bērnu, bet otrs nespēj to dāvāt.. kas notiek ar attiecībām? Jo ne vienmēr sanāk mākslīgā apaugļošana, cilvēkiem arī mēdz būt aizspriedumi pret adopciju..

Slidena tēma..

es gan teiktu, ka ļoti reti tie ir tiešām plānoti mazuļi, gribēti jā, bet plānoti gan diez vai.
Un tas tā ir ļoti vienkārša iemesla pēc- nav vairs nekādi vecie laiki, kad meitas lauzās, gaidīja līdz kāzām vai vismaz oficiālai saderināšanās, jaunieši kniebjas ar savām attiecīgā laika posma mīlestībām, neviena(!) kontracepcijas metode nav 100% un vualāā', tāpēc tā arī notiek. Ir daļa sieviešu, kas ir pret abortiem un kategoriski pret būšanai līgavai- grūtniecei. Turpmākais ir skaidrs pat zirgam :)

Es domāju, ka tas tāpēc, ka laulība mūsdienās vairs nav nekāds drošības garants. Diemžēl ir daudz tādu pāru, kuri izšķīrušiem tieši bērna pirmā dzīves gada laikā - uz nav nozīmes, ir laulība bijusi vai nav.
Un vēl es domāju, ka saprašana ir Dieva dāvana. Nav mums tiesību spriedelēt par citu dzīves veidu vai vērtībām. Ne jau laulības faktā ir vērtība, bet gan savstarpējai savienībai un ko tā spēj veidot un dot

p.s. es arī kā laulību mūsdienās kā baigo drošības pamatu neredzu, šķirtas tiek nejēdzīgi daudz laulības.

Tomēr katrai sievietei ir savs priekšstats par laulībām. Un, protams, žēl ja tas notiek materiālu apsvērumu dēļ un mistiskas drošības iegūšanai. :-|

Jo cilvēki ir dažādi.
Vieniem ir svarīgi būt precētiem pirms bērniņš piesakās, citi par neko traku neuzskata apprecēšanos, kad jau ir vecāki, bet vēl kāds precēties nemaz nevēlas, bet par vecākiem gan grib kļūt. Situācijas ir dažādas, pāri ir dažādi.

Es pati personīgi kādu dienu vēlos nosvinēt skaistas kāzas, bet tām obligāti nav jābūt pirms bērna dzimšanas.