Kāpēc pirmais ir bērns, pēc tam kāzas?

Un mūsdienās situācija- aij, iekritu- ir tiešām reta. Parasti tas ir apzināts solis, kā jau the_one teica, bet mans uzskatis ir tāds, ja vīrietis grib radīt ar sievieti kopīgus bērnus, tad tomēr ir jāprotas, ja sieviete nav kategoriski pati pret kāzām...

Mans gadījums, jo bēbis plānots. Precēties nevēlos, mani viss apmierina. Pārāk daudz šķiršanās, krāpšanu un vnk nelaimīgu gadījumu paziņu lokā, tā kā laulība kā kāds pārdabisks spēks man neeksistē. Ja cilvēki mīl un vēlas - apprecās. Ja viņiem ir citas vēlmes, tad īsteno tās.

Un mūsdienās situācija- aij, iekritu- ir tiešām reta. Parasti tas ir apzināts solis,

Man pazīstamajiem jaunajiem vecākiem visiem bērni ir neplānoti. Nē, vienam pārim plānots. Tā kā... Citādāk, kad jau tuvojas 30.

Es gribu precēties, kad manam bērnam būs apmēram 3-4 gadi, lai var piedalīties kāzās! Man liekas, ka tas ir tik īpašs notikums ģimenei, ka tajā jāpiedalās visiem šīs ģimenes locekļiem, jo tas būtu kā solījums mums kā vienam pret otru un arī mūsu abu solījums un apliecinājums bērnam, ka mēs esam un būsim vienoti kā ģimene :)

Es arī par šito bieži domāju. Īpaši pēdējā laikā, jo draugs bieži runā par bērniņu. Saku, lai sākumā mani bildina, noorganizējam kāzas, tad par bērniem domāsim :D Viņam liekas, ka kāzas var noorganizēt viens un divi. Vīrieši...
Es pati vēlos sākumā apprecēties un tikai tad bērnu plānot. Kāpēc? Jo gribu savās kāzās izbaudīt ballīti, nevis dzert morsu un baidīties, ka varu kaut kā kaitēt bērnam, jo tāpat ir lieks stress, gara diena un nakts un vēl daudz citi apstākļi.

Kā arī, pat, ja cilvēki tā izvēlas - daļa vienkārši nevēlas precēties, daļā gadījumu viena puse nevēlas precēties, daļa vienkārši precēšanos neuztver tik nopietni. Mums vēl precēšanās ir salīdzinoši nozīmīga, man tuvie, kas dzīvo Ziemeļvalstīs nedaudz iesmej, cik latvietēm tas svarīgi. :D Ir jau skaisti, bet tas ir mans personīgais viedoklis. Citiem tas ir vienaldzīgi un tas ir normāli, jo tā ir viņu izvēle, precēties, vai nē un kad to darīt.

Jasmins_, piekriitu. Vins ir praties :D
Tiesham katra situacija atshkiriga. Katraa gadijumaa ir savi iemesli, kapec iets ne vecmodigo celju.

Tā vienkārši ir. Mums ir bērns, precēties pašlaik nevēlamies un nemaz neplānojam. Šķiet, ka esam jau aizmirsuši par tādu opciju - precības :D Neesam labu laiku šo jautājumu cilājuši.

Dzīvojām, dzīvojām un sagribējās bērnu. Tad bija tādi darba apstākļi, ka varēju atļauties sēdēt mājās. Ja , tad nepiepildītos vēlmes, tad šaubos vai pēc tam, mainoties darbam, būtu vēlme sēdēt mājās. Atbilde- vienkārši bija īstais brīdis. Kāzas neprasa tik daudz laika. :-)

Ja kaazaam taa iipashi gadiem jaakraaj, tad varbuut vispaar nekaadus beernus ar taadiem ienaakumiem nevajag plaanot.

Smiekliigi, ka te daudzaam kaazas shkjiet daargaaks pasaakums kaa beerns. Protams, ja dreebes, ratus utt. salasa humpalaas beernam, karina pie pupa gadu un peec tam baro ar plikiem kartupeljiem un auzu paarslaam, tad, protams, jaa, tad veel pirmo pusotru gadu var ienaakumus guut ar beerna radiishanu nevis izdevumus. Tas taa, ironijai.

"90%" vienkaarshi netiek bildinaatas pirms taa beerna radiishanas, beerns ir stimuls piespiest/pamudinaat viirieti uz sho "atbildiigo" soli (skumji un paradoksaali, ka beerna radiishana ir kaa nospljauties, tachu oficiaala attieciibu noformeeshana kaut kas super-uuber bezmaz neiespeejams un tam gadiem jaasanjemas), kad daama staavoklii, tad jau radu spiediens, pashu saak sirdsapzinja mociit utt, un tad visbiezhaak tas bildinaajums naak.

Un, ak vai, es te protams nerunaaju par kaazu niideejaam, par taam uz pirkstiem saskaitaamajaam, kas bildinaajumam ir atteikushas, nerunaaju arii par taam, kuraam ir super ienaakumi un super iipashumi, bet viirietim plika dirsa. Nee, nee, lai tas paliek pie tiem atlikushajiem "10%", kuraam pashaam tieshaam taas kaazas nevajag.

Atljaushos apgalvot, ka "90%" paariem, kuriem beerns naak pirmais, tomeer ir taa skaudraa realitaate, ka viirietis nafig nav bildinaajis, ja buutu bildinaajis, daama buutu pienjeemusi visparastaako gredzenu un paleekdamaas aizskrietu sarakstiities.

Un nesmiidiniet ar to iekrishanu, ar muusdienu kontracepciju? Visas "iekritushaas" pieder pie taa nelaimiiga 1 vai 0,1 procenta, kas draud, ja pareizi tiek lietota kontracepcija? Nu, nee, tachu, taa iekrishana ir bijusi vairaak vai mazaak apzinaata. Taapeec nav taa jaadefinee kaa iekrishana vai jaasaka, ka "beebis pieteicaas". Muusdienu metodes "99% +" ljauj beernus plaanot, nevis tie "piesakaas"

P.S. Es sheit filozofeeju par LV realitaati, rietumos uz to visu savaadaaks skats.

Interesanti, ka tik daudz cilvēkiem uztrauc citu cilvēku dzīves modelis un plāni :D
Mūsu gadījumā jau sen vēlējāmies mazuli, kaut zinājām, ka tuvākajā laikā neprecēsimies. Mazulis plānots, tāpat kā kāzas pēc tam, kad mazais būs nācis pasaulē. Ta-dāā :)

Mans ir viens tāds jautājums, izskatot tēmu:
Tad sanāk ka cilvēki uztver bērnu ne tik nozīmīgu soli un atbildību, kā kāzas?
Manuprāt, bērns ir atbildīgākais solis manā mūžā, vēlos būt materiāli 100% nodrošināta un arī garīgi gatava 100% atdoties bērna audzināšanai. :-)

Interesanti, ka tik daudz cilvēkiem uztrauc citu cilvēku dzīves modelis un plāni

+++

un cik daudzi gūst orgasmu kritizējot un izsakot savus pieņēmumus.

KAĶIS

Šeit vairāk runa iet tieši par plānotu bērniņu :-)
Protams, ja neplānota grūtniecība tad nekāds aborts, lai kāzas būtu pirmās, vienk. tāda nosliece ka bērniņu pirmo plāno :-)

chocco, bet uzprasi to konkrētai sievietei,ko viņa domā par atbildībām. Tev neliekas,ka nebūs vienotas atbildes? Cilvēki taču ir tik dažādi!

Chocco1, kas Tev liek domāt, ka neprecēts pāris nevar būt nodrošināts un garīgi gatavs atdoties bērna audzināšanai?
Tad man arī rodas jautājums, vai, pasaulē nākot bērniņam, vecākiem pazūd jebkāda cita loma dzīvē kā tikai būt mātei/tēvam?
Bet laikam jau vislabāk, pareizāk un foršāk ir dzīvot tieši tā, kā vēlies pats, nevis kā ir ierakstīts kādā gudrā grāmatā.

The..one

Nevajag to uzskatīt par kritizēšanu, jo tiešām tā nav.:-) Es vienk. reizēm domāju kāpēc es šajā lietā domāju savādāk, tā ir tikai vispārēja diskusija un citu dzīvēs līst netaisos. :-)

Nezinu kāpēc, varbūt nav gatavi precēties un bērniņs ir tas, kas pastumj uz to soli.

Es gan no sākuma precēšos un bērns būs tikai pēc 2,3 gadiem. Es jau tādu noteiktumu uzstādīju. :)

rakaris

Es to situāciju (par nodrošināšanu) rakstīju tikai un vienīgi par sevi, savas domas ;-)
Nē, nezūd nekāda dzīves cita dzīves lomā, kā tētis/mamma, bet lielākā daļa dzīves gan ir jāpakārto bērniņam :-)

Protams, katrs dzīvo kā grib. (l)

chocco, ne jau visiem jādomā vienādi. Tu domā savādāk.
Bet par atbildību-nopietni? Tev liekas,ka kāzas ir lielāka atbildība kā bērns? Tās ir nesalīdzināmas lietas. Kaut vai tas,ka laulību var šķirt, bet bērnu nekur neatdosi.