Kad es strādāju darbā, uz kuru braukāju ar auto, un kāds man prasīja aizvest, es citreiz samelojos, ka braucu ne uz mājām, jo biju tik nogurusi, ka pēc darba negribējās ne ar vienu runāt, bet atteikt vest likās nepieklājīgi (t). Uz augstskolu kad braukāju, tad gan tur kursabiedri viens otru veda un es arī pāris reizes, kad man pajautāja. Tas man nelikās apgrūtinoši. Varbūt tāpēc, ka ar kolēģiem man negribējās kontaktēties ārpus darba, bet ar kursabiedriem - labprāt.