attieksme pret jaunajām māmiņām un grūtniecēm

Latviešiem patiesībā tā ir liela problēma - mēs neprotam normāli komunicēt ar svešiniekiem. Vai nu klusībā cepjamies vai lamājamies, tā vietā, lai paskaidrotu, palūgtu, atvainotos, utt.

Vaboleens
Nav jābūt naglajai un nav jābūt princesei uz zirņa, kas gaida, ka visi dancos apkārt. Vajag palīdzību-pieklājīgi palūdz! Lūgt palīdzību var jebkurš-ne tikai jaunās mammas vai grūtnieces. Kas tur tik nesaprotams?!

naglaja ne naglaja, bet man, piemēram, ir dikti nepatīkamas muguras problēmas un mocos, ja ir jāstāv ilgāk par 10-15 minūtēm, tādēl man grūtniece var kaut vai bakstīt ar to savu vēderu, ja man ir vieta, es sēdēšu pati :) Nekas personisks, bet neviens nezina kā cits jūtas (varbūt nagla kādam teiks, lai palaiž, kurš nav ēdis visu dienu un galva reibst utml), tādēļ kaut ko nagla prasīt, manuprāt, ir lieki. Ja cilvēks gribēs/varēs palaist, viņš piedāvās to vietu, bet vai tam vajadzētu būt pienākumam? Tam nepiekrītu. Pati mocīšos nežēlīgi grūtniecības laikā, to jau man no bērnības ārsti ir teikuši, bet attiecīgi diezvai braukāšu ar sabiedrisko (cerams, protams!), bet ja arī sanāks, nu neko. Mocīšos. Man būtu kauns kādam aizrādīt, lai mani palaiž vai iedod savu sēdvietu :)

Īpašas privilēģijas neprasīju, tomēr grūtniecei esot saskāros ar to, kad sabiedriskajā transportā pat pēc lūguma un acīmredzama fakta, ka man ir slikti, netiku palaista apsēsties vairākkārt. Un nesakiet, ka nav ko braukāt ar tramvaju, ja slikti paliek. Grūtniecības fakts diemžēl neatbrīvo no pienākuma doties uz darbu .īdz 6 vai 7. mēnesim.

Šobrīd ar ratiem staigājot. Nekādas privilēģijas nevajag, visu pati varu izdarīt.
Vienīgi, man nepatīk, ka daudzās valsts iestādēs, pašvaldības un medicīnas nav iespējams iekļūt ar ratiem. Uzskatu, ka tādām iestādēm pilnīgi noteikti ir jābūt pieejamām invalīdiem un vecākiem ar bērnu ratiem.

Šodien kā reiz bija tāds vairāk jau smieklīgs atgadījums. Gāju ar ratiem uz liftu pie slāvu pārvada. No cita virziena nāca arī tantīte uz to pašu liftu. Pie lifta es biju pirmā, izsaucu, sagaidīju. Ko dara tantīte? Atrauj durvis un ieslampā iekšā. A lifts tāds, nu ka es ar ratiem iebraucu un tur vieta paliek tādam.. vairāk vai mazāk slaidam cilvēkam, nevis divdurvju skapim (kāda bija šī tantīte). Neko. Atļāvos būt "nekaunīga" un uzbraucu ar ratiem viņai uz kājām un iespiedu stiklā, lai mētelis beržās. Es tomēr biju pirmā pie lifta.

Neons
Visu cieņu tev citās tēmās, bet tava attieksme pret audzināšanu ir šausmīga un pilnīgi nepieņemama. Atvērt puskailai meitenei aizskarus un publiski izrādīt viņas miesu-nu tā ir gan situācija ārpus visiem rāmjiem! Ja tu, kā māte, uzskati, ka tavs bērns ir personība un viņam jāļauj pašam veidot attiecības ar sabiedrību nevis tev viņu jāaudzina un jāpieskata, tad tev jārespektē ka ne visiem ir vienādas audzināšanas metodes. Un ja tu pati neaudzini, tad dod zaļo gaismu sabiedrībai audzināt pa savam un tās ne vienmēr ir ļoti pedagoģiski pareizas metodes.

smiekli nāk palasot, klukstēm, kas te savas negācijas par ģībstošām grūtniecēm izsakās. Bieži vien nemaz nejūti un strauji tas ģībonis nāk un tu krīti.

Arī 1.slimn stāvēju rinda, gribēju uz usg pieteikties un nepaspēju, vienkārši nokritu, kaut kas pacēla un apsēdināja, pārgāja un vēlreiz rindā stāvēju.

arī pēdējā mēn kāda sieviete atļāvās pajautāt vai man neesot grūti (stāvēju kājās), bet apsēsties nepalaida.

Reāli attieksme- sabiedrībai LV ir jāaug un vīriešiem īpaši.

Nebūsi naglaja- neatceros, kā latviski, tā arī stāvēsi ar visu vēderu un ratus stiepsi pati.

Man arī ir gadījies kuriozs ar ģērbtuvēm, ka bērns ieskrien tajā atverot aizskarus, izskatās, ka tas ir ļoti izplatīti. Jutos nepatīkami iztraucēta, atvainošanos nesaņēmu, bet ļaunu prātu neturēju, gadās jau visādi. Tomēr būtu patīkamāk, ja mammas pieskatītu savus bērnus.

Pati izturos pozitīvi pret mammām un grūtniecēm, taču nesteigšos skriet piedāvāt savu palīdzību, piemēram, tai aprakstītajā gadījumā ar grūtnieci centrāltirgū. Domāju, ka latviešu mentalitātei nav raksturīgi uzbāzties ar savu palīdzību, ja neviens to nerpasa, tāpēc esmu par to, ka tiem, kuriem vajag palīdzību, to var palūgt.

Daļēji piekrītu TS. Grūtniecība nepiešķir nekādas privilēģijas manās acīs, nevienam nav par pienākumu skatīties uz sakņupušu grūtnieci pie Centrāltirgus letes un zīlēt vai tā ir narkomāne vai tomēr grūtniece. Katram ir savs dienas ritms un nevienam neinteresē sveši cilvēki vai viņi tur tup vai ko vēl dara. Tādai sakņupušai pie letes nemaz netuvotos.

meow, gan jau, ka tam vīrietim patika pamielot acis pie svaigas gaļas. Tik negaidīti.:-D A tā mājās ne pirmā svaiguma veča, bet te kkas jauns :-D

Fuj, man bija tāds šoks un kauns, ka ar tik sarkanu seju nevienam acīs skatīties negribējās. vēl ilgi ğērbtuvē nosēdēju, lai pārliecinātos, ka skatītāji ir aizgājuši :D

Varēji tur, plika stāvot, paflirtēt ar tiem vīriem, kamēr viņu sieveles netika iekšā kārotajās biksēs :-D Fui, tas bija ļauni no manas puses :-D
Šī situācija atkal demonstrē, ka sludinām tikai tiesības - bērnus nav jāaudzina, tikai jāmāca par viņu tiesībām. Tā gluži nav.

Ai, man dusma pārgāja jau. Izlādējos, tagad labi :D nav negatīvās enerğijas iekšā palicis :)

Cik esmu saskārusies, attieksme neitrāla vai pozitīva, tiesa es nemetos liekās "sarežģītībās". Nebraucu ar sab.tr. ar ratiem, neeju bērnam nepiemērotās vietās (banka, pasts, kur miljons cilvēku rinda un ratos neapmierināts brēcējs) ar domu, lai palaiž. Eju tikai tur, kur zinu, ka pašas spēkiem (un netizli izskatoties no malas :D ) pati varēšu visu izdarīt. Paldies visumam,līdz šim sanāca to visu nomenedžēt. Esot grūtniece arī sab.tr. lietoju maksimāli reti, man gan viena transporta galapunkts tuvu, citos varēju nelīst. Tiesa manu vēderu īsti nemanīja apkārtējie, neslīdēju gluži kā kuģis + virsdrēbes nosedza.

Par meooooww situāciju piekrītu autorei - sviests. Ja tēvs stāv turpat tad vispār čau. Nevarētu iedomāties, ka manējais šitā "pieskatītu" bērnu, kamēr neesmu klāt. Un nelīstu neko laikot, ja bērnu neviens nepieskata vai nevar sarunāt ar pašu mierīgi pagaidīt. Protams, var jau būt superizņēmumi, tomēr pamatā tas parāda cilvēku līmeni. Ja ne atvainoties nejēdz, tad sorry, ko tas vecāks reāli var iemācīt...

(Nu apmēram tā, ja uz ielas tevi nedaudz aizskar ar plecu un tad tā standarti atvainojas un iet tālāk)

Pēc šitā man vnk gribās pateikt - meow, tev vajadzēja paņemt aiz škvarkas un izlidnāt ārā + vēl uzbrēkt.. nez ko tad teiktu mammīte vai tētis, kurš stāvēja un lūrēja uz tavām krūtīm :-)

neon, ne tev spriest par to kā es tobrīd jutos :) mans kailums nav unikāls, taču tā ir ļoti intīma lieta un katrs savu ķermeni uztver citādāk. Man tas ir ļoti big deal ;)

+++ Zīle viedoklim ;-)

bet nu tādu drāmu vai traģēdiju no tā taisīt gan ir absurdi!

Bet tragedija jau netika taisita :)

Nu varbūt tev liekas, ka tas ir no big deal, man tomēr liekas, ka rādīt vai nerādīt kādam savas kailas krūtis ir mana izvēle

Tava vai ne tava izvēle, bet dzīvē mēdz gadīties situācijas, ka kāds netīšām vai tīšām tevi redzēs kailu vai puskailu. Un tas tik tiešām nav nekas īpašs priekš apkārtējiem, ja nu vienīgi tev ir trīs pupi un bez vagīnas vēl arī vīrieša dzimumloceklis... Tu ļoti pārspīlē, ka tavs kailums būtu kaut kas baigi unikāls! Jā, es saprotu, ka tev bija kauns un neēti, bet saproti arī, ka tava miesa nav īpašāka par jebkuru citu parastu standarta miesu. Un ķiķina parasti tikai skolnieki, nevis pieauguši cilvēki, kuri jau ir atskatījušies uz kailumu kā tādu.

Jebkurā gadījumā, kā jau teicu, varu saprast, ka bija nepatīkami (tici vai ne, esmu bijusi tādā situācijā ne reizi vien un pat vēl "pikantākās" situācijās), bet nu tādu drāmu vai traģēdiju no tā taisīt gan ir absurdi! :-/
Un manu bērnu veikalos pieskata vīrs, kamēr es esmu pielaikošanas kabīnē. Ja bērns ko sadara - par to atbild vīrs tajā brīdī, nevis es lecu no kabīnes laukā un vācu bērnu (manējais gan nekad nav izcēlies ar šādām blēņām).

Par pašu atvainošanos, iedomājos sevi un es protams atvainotos, bet visticamāk tas būtu tā garāmejot vnk "atvainojiet" un viss. (Nu apmēram tā, ja uz ielas tevi nedaudz aizskar ar plecu un tad tā standarti atvainojas un iet tālāk). Tīri automātiska frāze, neiedziļinoties "cietēja smagajā emocionālajā traumā". :-P No tā tev paliktu vieglāk?...

Man neko pirkt nevajadzetu, pietiktu, ka mamma pateiktu savam bernam, ka ta darit nevar, nevis smaidot un priecajoties cik vins zinatkars.