attieksme pret jaunajām māmiņām un grūtniecēm

meooooww - bet ko tad tam bērnam darīt? Bērni taču nevar nosēdēt mierīgi kā pieaugušie.

Par tiem trokšņojošajiem bērniem vispār ir atsevišķs stāsts...mani jau kaitina, kad pieaugušie visu laiku tirina kājas, vai klikšķina pildspalvu utt. (nu ne līdz psihošanai, protams, bet vienkārši kaitinoši), bet bērni ir vispār kaut kādi sātani šajā ziņā. Biju slimnīcā aizvakar. Kamēr gaidīju savu kārtu, blakus sēdēja tēvs ar meitu, nu kādi gadi 7-8 meitenei, normāla pieaugusi meitene. Nu lūk un sēž un visu laiku plaukšķina un kaut ko bakstās, dīdās, trokšņo, bet tēvs neko nesaka. Sēž tik un priecājas par savu mazo atvasīti, bet reāli cilvēki stāv rindā uz procedūrām, kas nav ne patīkamas, ne arī slimnīcā vispār vajadzētu tā uzvesties. Tajā vecumā, es atvainojos, jau nu gan vecākiem vajadzētu būt spējīgiem aizrādīt saviem bērniem. Tā ir tīrākā vecāku nolaidība.

khkh, kādām vēl piecām lapām? Atveram actiņas, izlasam un tad mētājamies ar apvainojumiem ;) Par to kādēļ bērnu aiz auss neizdzinu? Nu kas par stulbu jautājumu?! Nav mans bērns. Iedomājies, ir māmuļas psihopātes, tādēļ kaut kā riskēt un stumt ārā svešu bērnu ar varu kaut kā negribās ;) Atkārtošos, ka katram no mums ir savas problēmas un likstas, veselības problēmas utt, ja tām pa virsu nāk vēl svešu bērnu maisīšanās pa kājām, tad kādu vēl pozitīvu attieksmi var sagaidīt? :) Mūsdienās mums ir maz laika pašiem priekš sevis, kur nu vēl priekš svešiem cilvēkiem :)

Man vienreiz bija situācija, kad valsts iestādē, sēžot rindā, mani nokaitināja viens sīcis, viņš neko man nedarīja, bet vienkārši ļoti skaļi izdvesa dīvainas skaņas. Manuprāt, uzvedās vienkārši neadekvāti. Pukojos un buršķēju pie sevis savā prātā, bet tad sāku domāt- māte neizskatās, ka aiz labas dzīves atnākusi uz iestādi ar bērnu, visticamāk nav kam atstāt. Un pats galvenais- es jau nevaru zināt, varbūt tam bērnam tiešām ir veselības traucējumi, attīstības aizture vai kaut kas tāds, nevis māmiņas neprasme vai nevēlēšanās audzināt. Kaut kā žēl tās mammas palika.

Drausmigu skatu redzeju nesen sava rajona, berns piesiet pavada kaa suns , bet suns ta pasa laika skraida briviba. Par sunisa dauzisanos sieviete priecajas, par berna skriesanu talu un jostas rausanu dusmojas, pielauju, ka ta nebij mate.

Teika, tur nu es tev nepiekritisu, berni ir un paliek berni. Ari labiem vecaliem berni raud, blauj , krit gar zemi .
Starp citu , sodien aiztadiju vienam mazajam, kurs naca klat un reja, es vnk pakrstiju pirkstu un mamma tik smaidija un priecajas,kads sunitis vinai.

:D :D :D
Jums šķiet, ka bērnus neaudzina, palaiž pašplūsmā un mammas, plaukstiņas sitot, priecājas par šādām ģērbtuvīšu apciemošanām?! Nu, nav tikai melns un balts! Ikdienas situāciju ir miljardiem un mamma nav supervaronis, kas spējīgs paredzēt katru niecīgāko nebūšanu! Tādēļ tupēt mājās un neiet uz sabiedriskām vietām?!
Arī bērnudārza grupiņās visi nesēž rātnās, kārtīgās ierindās un ar skaistiem smaideļiem uz sejas, neizdabā pieaugušo iegribām, jā, iegribām! Tie ir tikai berni!!
Uz šādu vīpsnājošu dāmu degunraukšanu un burkšķēšanu, gribas novēlēt, lai Jums dzimst rātnie, paklausīgie un spontānu darbību neveicošie bērniņi :)!
Manējie, lai bauda savu bērnību dauzoties, skaļi uzvedoties un traucējot jutīgajām Cosmo dāmām! Mēs izvēlamies dzīvot dzīvi, nevis vadīt paraugdemonstrējumus priekšzīmīgai uzvedībai :)

Bet vispār, jāsaka, ka es neesmu pamanījusi tās "sliktās mātes un grūtnieces". Un arī "neaudzinātie bērni" mani nav traumējuši līdz reālam dusmu un psihu līmenim. Tādi ir redzēti gan, bet nekādā veidā nav izbojājuši manu ikdienu.

Amely
Labos vecākus parasti nepamana, jo viņu labi audzinātie bērni uzvedas tāpat kā pieaugušie-ne viņus redz, ne dzird. Un man ļoti patīk, kad jaunās mammas aizrāda saviem bērniem nekavējoties, ja bērns baksta svešus cilvēkus. Un tādu foršo mammu ir daudz! (l)

Es noteikti neiebilstu, ja svešs cilvēks mierīgi kaut ko aizrādītu vai pamācītu manam bērnam personīgi. Bez fiziskas aizskaršanas, bet tā stingri vārdos. Tas bieži vien ir 100x iedarbīgāk, kā mātes n-tās reizes atkārtotās pamācibas.

Par to bērnu istabu kafejnīcā - viņa bija tieši kā atsevišķa istaba un citiem bezbērnu kafejnīcas klientiem nekādā veidā netraucēja. Mans novērojums bija par to, ka vecāki tajā istabā pavisam mierīgi spēja uzturēties neskatoties uz skaļo troksni. Runāju par to, cik ļoti vecāki pie tā pierod, ka tas viņus nemaz īpaši netraucē, kaut gan citi to izturēt nebūtu spējīgi tik viegli...

Piekrītu drīzāk domai, ka attieksme rada attieksmi sabiedrībā. Esmu pārliecināta, ka tās "riebīgās māmiņas un grūtnieces" ir tādas, jo jau saskārušās ar veselu virkni neiecietīgu cilvēku, kuri uzskata, ka šādas sievietes nav ne tikai ar kaut ko īpašākas, bet arī nav pelnījušanas elementāru cieņu...

Sabiedriba loti var redzet mammas, kuras audzina bernud, kuras kko teiks,aizradis savai atvasei pat , ja vins neklausas,bauro utt., bet ir mammas, pec kuram varam redzet, ka vinu berniem drikst visu, gan list pie svesam mantam,skriet citu berniem virsu, stumties ar ratiem taa , ka cilvekiem jalec mala...nu to var redzet, var.

Protams, ir daudz , pat loti daudz piemeru ar labiem vecakiem, kuriem tapat berni trako, bet var redzet , ka vecaki nav vienaldzigi pret situacijam, kuras parkapj normas.
Tapat esmu par to, ka bernu maca vecaki - gan uz podina,gan zimet,gan lasit utt. M

par gitas24 gadījumu tiešām gribās iesmiet :D piekrītu teikai spolītei par to, ka divas priviliģētās satikās :D abas ir gatavas cīnīties par savu vip vietu :D

Neons
Visi saprot, ka jaunās mammas nogurst, bet viņas nav pasaules centrs. Katram cilvēkam jaunās mammas ceļā ir miljons rūpju un grūtumu. Varbūt tie cilvēki kafejnīcā bez bērniem ir nīgri nevis tāpēc, ka nezina, kā ir ar bērniem, bet tāpēc, ka beidzot izrāvās reizi gadā ārpus mājas bez bērniem, lai pieaugušo sabiedrībā atpūstos. Bet tur jaunās mammas ļauj atvasēm bērnu stūrī bļaustīties.
Bērnus jāaudzina! Ja uzvedas par skaļu vai neatbilstoši, jaaizrāda. Ja neklausa, tad jāanalizē pašai sevi, kāpēc bērns vecāku neņem par pilnu. Vai jāpārdomā vai izvēlētā aktivitāte ir bērna vecumam atbilstoša. Varbūt jāatstāj mājas ar bērna tēvu vai auklīti.

un vēl man rodas iespaids, ka daudzas te mazus razbainiekus un grūtnieces tik uz ielas redzējušas. Viņu ikdienu un situāciju no otras puses ne reizi nav izjutušas, tāpēc jūtas tik lepnas un tiesīgas citus nosodīt.
Ja kāds sīcis pie manis ienāktu kabīnē, tad tā arī puspajokam pateiktu, ja mamma ir tik slikta, ka nevajag klausīt, tad ņemšu tevi pie sevis, man patīk mazi bērniņi :D Audzināt neaudzinātu. Gan jau pēc tāda teksta vēl ilgi no mammas neatliptu.

Vispār , man ir maz pieredze ar trakām , neaudzinātām mammelītēm, "klukstēm", tiešām nav tādu sieviešu manu paziņu lokā, un žēl, ka Jūs te daudzas esat mega heiteres tādu eksemplāru dēļ.

Patiesībā mazliet skumji lasīt šo diskusiju. Kaut kā pieklājībai un tolerancei vajadzētu būt no visām pusēm, un traki lasīt tādus tekstus "grūtniece kačā pravas", jo, lai kāda arī viņa būtu, tomēr, man domāt, ka grūtnieces, mazi bērni ir sevišķa sabiedrības daļa, kam seko cilvēki ar īpašām vajadzībām, veci cilvēki. Visiem pārējiem gabals nenokritīs, ja paplašinās savu perifēro redzi un pievērsīs uzmanību, ja kādam no nosauktajām grupām.
Un par meooooww gadījumu- ja tur bija tēvam jāpieskata sīcis, kamēr māte citā kabīnē, tad, iespējams, ka pats sencis bērna prātā un izstrādāja joku, sarunājot, ka sīcis lien kabīnē pie citām tantēm :D
Un vēl man patika Wee teksts, ka katram ir iespēja radīt savu superaudzināšanas paraugu :D

Cosmo mammas - jums tiešām liktos pieņemami, ja jūsu bērnus audzinātu sveši cilvēki?

Es līdz šim esmu lasījusi tikai pretējus viedokļus, ka svešus bērnus audzināt nedrīkst, tas ir nepieklājīgi un var ļoti norauties no bērna vecākiem, jo svešs cilvēks ir svešs cilvēks bez jebkādām tiesībām uz bērna audzināšanu. Tiešām šķistu normāli, ja sveša tante uzkliegtu uz jūsu bērnu un ar fizisku spēku izstumtu viņu ārā no tās ģērbtuves? Vai tiešām nesekotu kaut kāda jauna Cosmo diskusija vai Bez Tabu raidījums par ļaunām bērnu nīdējām, kas bez maz vai piesit jūsu bērnu? Nu.. man ir radies šāds iespaids, tāpēc es nezinu kam būtu jānotiek, lai es kaut kā skarbāk izturētos pret svešu bērnu. Negribu sev liekas problēmas.

Pēc šitā man vnk gribās pateikt - meow, tev vajadzēja paņemt aiz škvarkas un izlidnāt ārā + vēl uzbrēkt.. nez ko tad teiktu mammīte vai tētis, kurš stāvēja un lūrēja uz tavām krūtīm

Kāpēc šo neizdarīji? Es noteikti tā uzdarītu, nevis ceptos tagad pa piecām lapām, ka neatvainojās.

Protams, ja būtu mans bērns, un es to slikti pieskatītu, es tev ļoti atvainotos, es vispār laikam par daudz visiem atvainojos, neskatoties, vai es vai man kāds uzskrien uz ielas virsū :D

Visu cieņu tev citās tēmās, bet tava attieksme pret audzināšanu ir šausmīga un pilnīgi nepieņemama.

Minēju tikai vienu gadījumu. Īsti kopumā par audzināšanu vispār nerunāju...

Un ja tu pati neaudzini, tad dod zaļo gaismu sabiedrībai audzināt pa savam un tās ne vienmēr ir ļoti pedagoģiski pareizas metodes.

Nekur neteicu, ka mans bērns tā dara un, ka es neaudzinu. Bet tieši tāpat, kā dažas te smagi pārspīlē ar to, ka bērni ir tik debīli un izlutināti, ka princesēm visādi traucē normāli sabiedrībā atrasties - tiešu to pašu dažreiz gribu tādām arī pateikt, ka bez viņām un viņu egoistiskās bieži vien pasaules uztveres (bez bērniem un pieredzes šajā jautājumā) pastāv 1000 un 1 situācija, kad gadās tā, kā gadās - un tā nav ne traģēdija, ne baigākais notikums, ne pārākās šausmas audzināšanā, bet vnk gadījums... Bērns ir bērns - kas šim galvā mēdz rasties, to neviens nevar paredzēt un nevar vienmēr visam izsekot, nevar vienmēr par visu paspēt atvainoties, nevar vienmēr bērnu savaldīt un visu viņam aizliegt. Citreiz mātes ir tik nogurušas (morāli), no bērna izdarībām, ka goda vārds iestājās tāds totāls apniciens uz to, ko viņš dara. Godīgi, labāk, lai tā ļaunā tante paņem un uzbrēc beidzot šim svešajam bērnam, jo pašai mēdz gadities jau aizmirst, ko nozīmē dzīve bez bērna un viņa blēņām...

Interesanta situācija. Vienā kafejnīcā ierīkota bērnu rotaļu istaba (ar iespēju turpat sēdēt un ēst vecākiem). Tajā istabā tāds non-stop nepārtraukts troksnis - spiedzieni, klaigas, smiekli, un vnk ļoti skaļas visvisādas skaņas bez pauzēm. Bērni spēlējas. Normāls cilvēks tādā istaba izturētu varbūt pāris minūtes labākajā gadījumā, kad viņam jau sāktu sāpēt galva un sabojātos apetīte un garastāvoklis. A kas notiek ar vecākiem?.. Mierīgi sēž, spēj pat klusi sarunāties savā starpā starpā un ēd. Jo ir pieraduši... Godīgi sakot, iespējams pat priecājas, ka beidzot bērns/bērni ir ar kaut ko savā starpā aizņemti un beeeeeidzot ir likuši mierā vecākus.

Dažām vajag tikai pusstundiņu sabiedriskajā transportā pabraukt kopā, vai uz ielas garām paiet, vai pavisam neilgu laiku vēl kaut kā saskarties, bet nu jau tāāāādas dusmas par neaudzināto knēveli un tik brūk virsū mātēm, ka šīs audzināt nemāk. A jūs kaut stādaties priekšā, kā būtu, ja šis "briesmonis" ar jums būtu diendienā n-tos gadus un tā vai tā katrreiz rādītu savu raksturu, lai kā jūs viņu audzinātu?...
Attieksme dažām tieši tāda, kā pret kasierēm veikalā - kad nemaz i nenāk prātā iztēloties, cik nogurusi viņa var būt, cik piekususi no negācijām un garajām darba stundām un ļoti lielu uzmanības un atbildības devu. Nē, kur nu... Ja par lēnu, vai kur kļūdās - noteikti atradīsies kāda "gudrīte", kura izgāzīs savas dusmas apvainojumos par to, kāda šī kasiere ir atsaldēta idiote...

Gita42
Tavs piedzīvojums pie lifta mani sasmīdināja :D Satikās divas "priviliģētās". :D Abas vienādas :D Tā kā tu juties ar ratiem, tā jūtas ikviens, kad grūtnieces vai jaunās mammas kačā savas pravas. Ja tante būtu tev palūgusi, vai drīkst braukt pirmā, jo steidzas/slikti jūtas, diez vai tu būtu viņu pasūtījusi trīs mājas tālāk.
Savukārt, sabiedriskajā transportā, izskatās, ka nebiji uzskatījusi pat vajadzīgu pateikt, ka esi grūtniece, jūties slikti un tāpēc tev gribas apsēsties. Un ja arī cilvēks atteicās palaist (tas, ka nav liels vēders, nenozīmē, ka cilvēks vesels un jūtas labi), kāpēc negāji pie cita pasažiera? Tad jau laikam nemaz tik slikti nejuties, ja varēji pastāvēt.