attieksme pret jaunajām māmiņām un grūtniecēm

(Nu apmēram tā, ja uz ielas tevi nedaudz aizskar ar plecu un tad tā standarti atvainojas un iet tālāk)

Pēc šitā man vnk gribās pateikt - meow, tev vajadzēja paņemt aiz škvarkas un izlidnāt ārā + vēl uzbrēkt.. nez ko tad teiktu mammīte vai tētis, kurš stāvēja un lūrēja uz tavām krūtīm :-)

Cik esmu saskārusies, attieksme neitrāla vai pozitīva, tiesa es nemetos liekās "sarežģītībās". Nebraucu ar sab.tr. ar ratiem, neeju bērnam nepiemērotās vietās (banka, pasts, kur miljons cilvēku rinda un ratos neapmierināts brēcējs) ar domu, lai palaiž. Eju tikai tur, kur zinu, ka pašas spēkiem (un netizli izskatoties no malas :D ) pati varēšu visu izdarīt. Paldies visumam,līdz šim sanāca to visu nomenedžēt. Esot grūtniece arī sab.tr. lietoju maksimāli reti, man gan viena transporta galapunkts tuvu, citos varēju nelīst. Tiesa manu vēderu īsti nemanīja apkārtējie, neslīdēju gluži kā kuģis + virsdrēbes nosedza.

Par meooooww situāciju piekrītu autorei - sviests. Ja tēvs stāv turpat tad vispār čau. Nevarētu iedomāties, ka manējais šitā "pieskatītu" bērnu, kamēr neesmu klāt. Un nelīstu neko laikot, ja bērnu neviens nepieskata vai nevar sarunāt ar pašu mierīgi pagaidīt. Protams, var jau būt superizņēmumi, tomēr pamatā tas parāda cilvēku līmeni. Ja ne atvainoties nejēdz, tad sorry, ko tas vecāks reāli var iemācīt...

Ai, man dusma pārgāja jau. Izlādējos, tagad labi :D nav negatīvās enerğijas iekšā palicis :)

Varēji tur, plika stāvot, paflirtēt ar tiem vīriem, kamēr viņu sieveles netika iekšā kārotajās biksēs :-D Fui, tas bija ļauni no manas puses :-D
Šī situācija atkal demonstrē, ka sludinām tikai tiesības - bērnus nav jāaudzina, tikai jāmāca par viņu tiesībām. Tā gluži nav.

Fuj, man bija tāds šoks un kauns, ka ar tik sarkanu seju nevienam acīs skatīties negribējās. vēl ilgi ğērbtuvē nosēdēju, lai pārliecinātos, ka skatītāji ir aizgājuši :D

meow, gan jau, ka tam vīrietim patika pamielot acis pie svaigas gaļas. Tik negaidīti.:-D A tā mājās ne pirmā svaiguma veča, bet te kkas jauns :-D

Daļēji piekrītu TS. Grūtniecība nepiešķir nekādas privilēģijas manās acīs, nevienam nav par pienākumu skatīties uz sakņupušu grūtnieci pie Centrāltirgus letes un zīlēt vai tā ir narkomāne vai tomēr grūtniece. Katram ir savs dienas ritms un nevienam neinteresē sveši cilvēki vai viņi tur tup vai ko vēl dara. Tādai sakņupušai pie letes nemaz netuvotos.

Man arī ir gadījies kuriozs ar ģērbtuvēm, ka bērns ieskrien tajā atverot aizskarus, izskatās, ka tas ir ļoti izplatīti. Jutos nepatīkami iztraucēta, atvainošanos nesaņēmu, bet ļaunu prātu neturēju, gadās jau visādi. Tomēr būtu patīkamāk, ja mammas pieskatītu savus bērnus.

Pati izturos pozitīvi pret mammām un grūtniecēm, taču nesteigšos skriet piedāvāt savu palīdzību, piemēram, tai aprakstītajā gadījumā ar grūtnieci centrāltirgū. Domāju, ka latviešu mentalitātei nav raksturīgi uzbāzties ar savu palīdzību, ja neviens to nerpasa, tāpēc esmu par to, ka tiem, kuriem vajag palīdzību, to var palūgt.

arī pēdējā mēn kāda sieviete atļāvās pajautāt vai man neesot grūti (stāvēju kājās), bet apsēsties nepalaida.

Reāli attieksme- sabiedrībai LV ir jāaug un vīriešiem īpaši.

Nebūsi naglaja- neatceros, kā latviski, tā arī stāvēsi ar visu vēderu un ratus stiepsi pati.

smiekli nāk palasot, klukstēm, kas te savas negācijas par ģībstošām grūtniecēm izsakās. Bieži vien nemaz nejūti un strauji tas ģībonis nāk un tu krīti.

Arī 1.slimn stāvēju rinda, gribēju uz usg pieteikties un nepaspēju, vienkārši nokritu, kaut kas pacēla un apsēdināja, pārgāja un vēlreiz rindā stāvēju.

Neons
Visu cieņu tev citās tēmās, bet tava attieksme pret audzināšanu ir šausmīga un pilnīgi nepieņemama. Atvērt puskailai meitenei aizskarus un publiski izrādīt viņas miesu-nu tā ir gan situācija ārpus visiem rāmjiem! Ja tu, kā māte, uzskati, ka tavs bērns ir personība un viņam jāļauj pašam veidot attiecības ar sabiedrību nevis tev viņu jāaudzina un jāpieskata, tad tev jārespektē ka ne visiem ir vienādas audzināšanas metodes. Un ja tu pati neaudzini, tad dod zaļo gaismu sabiedrībai audzināt pa savam un tās ne vienmēr ir ļoti pedagoģiski pareizas metodes.

Īpašas privilēģijas neprasīju, tomēr grūtniecei esot saskāros ar to, kad sabiedriskajā transportā pat pēc lūguma un acīmredzama fakta, ka man ir slikti, netiku palaista apsēsties vairākkārt. Un nesakiet, ka nav ko braukāt ar tramvaju, ja slikti paliek. Grūtniecības fakts diemžēl neatbrīvo no pienākuma doties uz darbu .īdz 6 vai 7. mēnesim.

Šobrīd ar ratiem staigājot. Nekādas privilēģijas nevajag, visu pati varu izdarīt.
Vienīgi, man nepatīk, ka daudzās valsts iestādēs, pašvaldības un medicīnas nav iespējams iekļūt ar ratiem. Uzskatu, ka tādām iestādēm pilnīgi noteikti ir jābūt pieejamām invalīdiem un vecākiem ar bērnu ratiem.

Šodien kā reiz bija tāds vairāk jau smieklīgs atgadījums. Gāju ar ratiem uz liftu pie slāvu pārvada. No cita virziena nāca arī tantīte uz to pašu liftu. Pie lifta es biju pirmā, izsaucu, sagaidīju. Ko dara tantīte? Atrauj durvis un ieslampā iekšā. A lifts tāds, nu ka es ar ratiem iebraucu un tur vieta paliek tādam.. vairāk vai mazāk slaidam cilvēkam, nevis divdurvju skapim (kāda bija šī tantīte). Neko. Atļāvos būt "nekaunīga" un uzbraucu ar ratiem viņai uz kājām un iespiedu stiklā, lai mētelis beržās. Es tomēr biju pirmā pie lifta.

naglaja ne naglaja, bet man, piemēram, ir dikti nepatīkamas muguras problēmas un mocos, ja ir jāstāv ilgāk par 10-15 minūtēm, tādēl man grūtniece var kaut vai bakstīt ar to savu vēderu, ja man ir vieta, es sēdēšu pati :) Nekas personisks, bet neviens nezina kā cits jūtas (varbūt nagla kādam teiks, lai palaiž, kurš nav ēdis visu dienu un galva reibst utml), tādēļ kaut ko nagla prasīt, manuprāt, ir lieki. Ja cilvēks gribēs/varēs palaist, viņš piedāvās to vietu, bet vai tam vajadzētu būt pienākumam? Tam nepiekrītu. Pati mocīšos nežēlīgi grūtniecības laikā, to jau man no bērnības ārsti ir teikuši, bet attiecīgi diezvai braukāšu ar sabiedrisko (cerams, protams!), bet ja arī sanāks, nu neko. Mocīšos. Man būtu kauns kādam aizrādīt, lai mani palaiž vai iedod savu sēdvietu :)

Vaboleens
Nav jābūt naglajai un nav jābūt princesei uz zirņa, kas gaida, ka visi dancos apkārt. Vajag palīdzību-pieklājīgi palūdz! Lūgt palīdzību var jebkurš-ne tikai jaunās mammas vai grūtnieces. Kas tur tik nesaprotams?!

Latviešiem patiesībā tā ir liela problēma - mēs neprotam normāli komunicēt ar svešiniekiem. Vai nu klusībā cepjamies vai lamājamies, tā vietā, lai paskaidrotu, palūgtu, atvainotos, utt.

Gita42
Tavs piedzīvojums pie lifta mani sasmīdināja :D Satikās divas "priviliģētās". :D Abas vienādas :D Tā kā tu juties ar ratiem, tā jūtas ikviens, kad grūtnieces vai jaunās mammas kačā savas pravas. Ja tante būtu tev palūgusi, vai drīkst braukt pirmā, jo steidzas/slikti jūtas, diez vai tu būtu viņu pasūtījusi trīs mājas tālāk.
Savukārt, sabiedriskajā transportā, izskatās, ka nebiji uzskatījusi pat vajadzīgu pateikt, ka esi grūtniece, jūties slikti un tāpēc tev gribas apsēsties. Un ja arī cilvēks atteicās palaist (tas, ka nav liels vēders, nenozīmē, ka cilvēks vesels un jūtas labi), kāpēc negāji pie cita pasažiera? Tad jau laikam nemaz tik slikti nejuties, ja varēji pastāvēt.

Visu cieņu tev citās tēmās, bet tava attieksme pret audzināšanu ir šausmīga un pilnīgi nepieņemama.

Minēju tikai vienu gadījumu. Īsti kopumā par audzināšanu vispār nerunāju...

Un ja tu pati neaudzini, tad dod zaļo gaismu sabiedrībai audzināt pa savam un tās ne vienmēr ir ļoti pedagoģiski pareizas metodes.

Nekur neteicu, ka mans bērns tā dara un, ka es neaudzinu. Bet tieši tāpat, kā dažas te smagi pārspīlē ar to, ka bērni ir tik debīli un izlutināti, ka princesēm visādi traucē normāli sabiedrībā atrasties - tiešu to pašu dažreiz gribu tādām arī pateikt, ka bez viņām un viņu egoistiskās bieži vien pasaules uztveres (bez bērniem un pieredzes šajā jautājumā) pastāv 1000 un 1 situācija, kad gadās tā, kā gadās - un tā nav ne traģēdija, ne baigākais notikums, ne pārākās šausmas audzināšanā, bet vnk gadījums... Bērns ir bērns - kas šim galvā mēdz rasties, to neviens nevar paredzēt un nevar vienmēr visam izsekot, nevar vienmēr par visu paspēt atvainoties, nevar vienmēr bērnu savaldīt un visu viņam aizliegt. Citreiz mātes ir tik nogurušas (morāli), no bērna izdarībām, ka goda vārds iestājās tāds totāls apniciens uz to, ko viņš dara. Godīgi, labāk, lai tā ļaunā tante paņem un uzbrēc beidzot šim svešajam bērnam, jo pašai mēdz gadities jau aizmirst, ko nozīmē dzīve bez bērna un viņa blēņām...

Interesanta situācija. Vienā kafejnīcā ierīkota bērnu rotaļu istaba (ar iespēju turpat sēdēt un ēst vecākiem). Tajā istabā tāds non-stop nepārtraukts troksnis - spiedzieni, klaigas, smiekli, un vnk ļoti skaļas visvisādas skaņas bez pauzēm. Bērni spēlējas. Normāls cilvēks tādā istaba izturētu varbūt pāris minūtes labākajā gadījumā, kad viņam jau sāktu sāpēt galva un sabojātos apetīte un garastāvoklis. A kas notiek ar vecākiem?.. Mierīgi sēž, spēj pat klusi sarunāties savā starpā starpā un ēd. Jo ir pieraduši... Godīgi sakot, iespējams pat priecājas, ka beidzot bērns/bērni ir ar kaut ko savā starpā aizņemti un beeeeeidzot ir likuši mierā vecākus.

Dažām vajag tikai pusstundiņu sabiedriskajā transportā pabraukt kopā, vai uz ielas garām paiet, vai pavisam neilgu laiku vēl kaut kā saskarties, bet nu jau tāāāādas dusmas par neaudzināto knēveli un tik brūk virsū mātēm, ka šīs audzināt nemāk. A jūs kaut stādaties priekšā, kā būtu, ja šis "briesmonis" ar jums būtu diendienā n-tos gadus un tā vai tā katrreiz rādītu savu raksturu, lai kā jūs viņu audzinātu?...
Attieksme dažām tieši tāda, kā pret kasierēm veikalā - kad nemaz i nenāk prātā iztēloties, cik nogurusi viņa var būt, cik piekususi no negācijām un garajām darba stundām un ļoti lielu uzmanības un atbildības devu. Nē, kur nu... Ja par lēnu, vai kur kļūdās - noteikti atradīsies kāda "gudrīte", kura izgāzīs savas dusmas apvainojumos par to, kāda šī kasiere ir atsaldēta idiote...

Pēc šitā man vnk gribās pateikt - meow, tev vajadzēja paņemt aiz škvarkas un izlidnāt ārā + vēl uzbrēkt.. nez ko tad teiktu mammīte vai tētis, kurš stāvēja un lūrēja uz tavām krūtīm

Kāpēc šo neizdarīji? Es noteikti tā uzdarītu, nevis ceptos tagad pa piecām lapām, ka neatvainojās.

Protams, ja būtu mans bērns, un es to slikti pieskatītu, es tev ļoti atvainotos, es vispār laikam par daudz visiem atvainojos, neskatoties, vai es vai man kāds uzskrien uz ielas virsū :D

Cosmo mammas - jums tiešām liktos pieņemami, ja jūsu bērnus audzinātu sveši cilvēki?

Es līdz šim esmu lasījusi tikai pretējus viedokļus, ka svešus bērnus audzināt nedrīkst, tas ir nepieklājīgi un var ļoti norauties no bērna vecākiem, jo svešs cilvēks ir svešs cilvēks bez jebkādām tiesībām uz bērna audzināšanu. Tiešām šķistu normāli, ja sveša tante uzkliegtu uz jūsu bērnu un ar fizisku spēku izstumtu viņu ārā no tās ģērbtuves? Vai tiešām nesekotu kaut kāda jauna Cosmo diskusija vai Bez Tabu raidījums par ļaunām bērnu nīdējām, kas bez maz vai piesit jūsu bērnu? Nu.. man ir radies šāds iespaids, tāpēc es nezinu kam būtu jānotiek, lai es kaut kā skarbāk izturētos pret svešu bērnu. Negribu sev liekas problēmas.

Patiesībā mazliet skumji lasīt šo diskusiju. Kaut kā pieklājībai un tolerancei vajadzētu būt no visām pusēm, un traki lasīt tādus tekstus "grūtniece kačā pravas", jo, lai kāda arī viņa būtu, tomēr, man domāt, ka grūtnieces, mazi bērni ir sevišķa sabiedrības daļa, kam seko cilvēki ar īpašām vajadzībām, veci cilvēki. Visiem pārējiem gabals nenokritīs, ja paplašinās savu perifēro redzi un pievērsīs uzmanību, ja kādam no nosauktajām grupām.
Un par meooooww gadījumu- ja tur bija tēvam jāpieskata sīcis, kamēr māte citā kabīnē, tad, iespējams, ka pats sencis bērna prātā un izstrādāja joku, sarunājot, ka sīcis lien kabīnē pie citām tantēm :D
Un vēl man patika Wee teksts, ka katram ir iespēja radīt savu superaudzināšanas paraugu :D