attieksme pret jaunajām māmiņām un grūtniecēm

Nu , es neuzskatu ka grūtniecība vai kļūšana par mati automātiski piešķir , kādas privilegijas. Man nav problēmu pašai iekāpt ar ratiņiem autobusā , bet mani goda vārds tracina , kad neko nejautajot ķer manus ratus un palīdz , pat ja saku , ka nevajag. Ir bijis kad rindā laiž pa priekšu , man parasti ir Whf izteiksme, jo reāli neredzu tam vajadzību , bet oky , ja jau kādam no tā priecīgāk.

Nu re, weee reprezentē foršo, adekvāto jauno māmiņu viedokli.

Teika manunuprāt pārāk skarbi izteicās, bet tā es pa,lielam piekrītu Teikas komentāram. Ja ir vajadzīga palīdzība tad ir jalūdz, nevis jāgaida un jācepās par to, ka neviens nepalīdz. Manuprāt tā ir bezatbildība pret sevi un bērnu.

:D

No otras puses stulbi jau ir, kad neviens nepalīdz, bet šadā sabiedrībā mēs dzīvojam.

Vienīgais kas man tāds ir bijis, kad sievietes ap 50-60 dagiem mani pagrūda nost no autobusa durvīm lai ieņemtu labākākās vietas savu hemoroīdu sildīšanai un klačas uzsišanai. Arī pateicu ļoti līdzīgu tekstu, pēc tam visu ceļu ar baltu aci uz mani skatījās :-D

Nebija tik slikti lai būtu jāsauc ātrie. Neesmu jau muļķe. Parasts grūtnieču sliktums(ģībiens) no lielā karstuma. Aizbraucot mājās, pagulēju un viss bija ok.

Un kādu tad es palīdzību varētu lūgt tur? Lai kāds man mitru,vēsu dvieli atnes? Mīkstu krēslu noliek un vēl spilvenus atnes? Aizved uz mājām? Nedomāju viss. :D

Sacepos reāli par to ka visiem pohuj, un neviens pat nepaskatās virsū, vai tiešām nav kas nopietns. Mūsdienās visi ir tik ļoti pārņemti ar sevi.

Un tas nenozīmē ka es tagad pieprasu kaut kādas privilēģijas jo esmu ar bēbi. Tāpat stāvu rindās, nelieku nevienam ratus celt vai kaut ko tādu, grūtniecības laikā neņēmu nevienu slimības lapu, biju tikai atvaļinājumā kas jeb kuram darbiniekam pienākas . Reāli Teika - nomierinies, tev pašai ir bērni? Ja nav, tad tas ir stulbi no tavas puses vispār kaut ko komentēt.

Tad, kad staigāju ar bērnu ratiņiem, pamanīju, cik Latvijā tomēr ir daudz laipnu un atsaucīgu cilvēku- gan durvis atvēra, gan palīdzēja ratus pa trepēm uznest, gan veikalā pie kases palaida pa priekšu arī tad, ja tā nebija māmiņu kase (man gan vieglāk bija pastāvēt rindā ar guļošu bērnu ratos, nekā spraukties garām visiem rindā stāvošajiem ar saviem ratiem, bet prieks, ka laipni cilvēki). Man gan nesagādāja problēmas durvis atvērt pašai un savus ratus stiept pašai, bet par cilvēku attieksmi nevarēju sūdzēties.

Nebija tik slikti lai būtu jāsauc ātrie.
Un kādu tad es palīdzību varētu lūgt tur? Lai kāds man mitru,vēsu dvieli atnes? Mīkstu krēslu noliek un vēl spilvenus atnes? Aizved uz mājām? Nedomāju viss.
Sacepos reāli par to ka visiem pohuj, un neviens pat nepaskatās virsū, vai tiešām nav kas nopietns. Mūsdienās visi ir tik ļoti pārņemti ar sevi.

Okeeeej, un ko tad tu reāli gribēji? Lai visi sastājas aplī un skatās uz tevi?

Pēc tam tādā stāvoklī kaut kā centos tik līdz mājām. Vairākas reizes gar sienām stutējos, un centos nekrist. Kad tiku beidzot līdz trolejbusam arī tur dabūju stāvēt kājās.

Godīgi sakot, centrāltirgū uz tās nenormāli netīrās grīdas sēdoša grūtniece, ar pārgrieztām acīm, manī radītu domu, ka sanarkojusies un es baidītos iet klāt.
+Vajag arī pašai domāt par sevi - kādēļ tev nebija līdzi auksta ūdens pudele nenormāli karstā laikā?? Kādēļ tādā stāvoklī nebrauci ar taksi bet vēl klumburēji uz troļļuku? Tiešām jābrīnās..

K
Nu tieši tā-visi pārņemti ar sevi, bet jo īpaši grūtnieces, kas vispār redz un domā tikai par sevi :D
Cilvēki visdrīzāk padomāja to pašu ko tu-sēž grūtniece pie samaņas un nevienam neko nelūdz. Tātad palīdzību nevajag. Ja tu tur gulētu bez samaņas vai nevis apsēstos, bet nokristu, vari būt 100% droša, ka tev apkārt būtu bariņš cilvēku, kas sauktu ātros. Tāpat neviens garām nepaietu, ja lūgtu citiem ātros izsaukt. Un, iespējams, tā pardevēja, zem kuras letes sēdēji, būtu tev atnesusi glāzi ūdens, ja būtu palūgusi.
Sabiedrība nav vienaldzīga-vienkārši neuzbāžas citiem bez vajadzības.

teika, tu neatbildēju uz jautājumu!

K
Tavs jautājums neattiecas uz šo tēmu.

Man vakar bija kuriozs.... mēru lencīškleitu zara, novliku nost un grasījos vilkt atpakal krūšturi, kad kaut kāds sikais blakus kabīnes māmuļas, vienkārši atrauj manas kabīnes aizkarus un visi vīrieši kas pie ejas savas sieveles gaidīja nu redzēja mani vienās apenës (biju kabīnē tieši pret izeju). tā māmuļa man pat neatvainojās!!!! ja mans bērns tā izdarītu es vismaz kafiju piedāvātu izmaksāt tam cilvēkam. Gāju ārā un knapi noturējos vi ņu nenolamāt un nepajautāt viņas vīram kā patika šovs. Tādas dusmas bij! Ja iet ar saviem bērniem pa veikaliem, tad vajag viņus arī pieskatīt un vaktēt, lai neskrien apkārt un šitādus pigorus nedara.

Ņemot vērā, ka ir daudz resnu meiteņu, saprast, kura stāvoklī, kurai riepa ir teju neiespējami.

Kad ir virsdrēbes, piekristu vēl, ka grūti saprast, bet vasarā jau nu gan var skaidri redzēt, kurai ir riepa. bet kurai grūtnieces puncis.

Labs, par to kabīni. Kafiju nevienam neuzsauktu, bet nu atvainotos gan, reāli tizls moments.

meooooww kuriozs atgādināja epizodi pirms vairākiem gadiem, kad arī lielveikalu kabīnēs kaut kāds jautrais sīcis virināja aizkarus un lūrēja smaidīdams, kamēr mamma kaut kur klaiņoja... es jau parasti tā baigi pliki nedefilēju kabīnēs, bet pieņemu, ka tur bija arī tādi cilvēki, kuriem tas nelikās pieņemami (t)

es biju tiiiiik nikna, wee tu nespēj iedomāties. Tur reāli stāvēja kādi 5 vai 6 cilvēki un skatījās uz manām kailām krūtīm un caurspīdīgajām apenēm. Gribējās iebelzt tai māmuļai, kad sīko savāca no manas kabīnes, bet pateikt atvaino, vai aizsūtīt vīru pēc kūciņas vai da jebkā kā atvainošanos? Nē, tā taču ir māmuļa ar bēbi. Viss piedots! Brrrr, joprojām piere saraucas dusmās to sajūtu atceroties. Tā jau kautrīgs cilvēks esmu, bet šitas bija kaut kas!

Nu dumji, es arī būtu dusmīga :D , bet nu tā gadās ...

Te savijas daudzas iepriekš lasītās tēmas kopā, veidojot kopējo attieksmi. Veikalā man nav problēmu palaist cilvēku pa priekšu, kurš grib tikai minerālīti nopirkt, pie krustojumiem, kad dažkārt automašīna ir apstājusies, esmu šķērsojusi ceļu un veltījusi pateicības smaidu šoferim pat situācijās, kad nav bijis nodoma iet pāri, sabiedriskajā transportā pati čekoju, cik daudz vēl brīvu vietu un vai mana soma uz blakus sēdekļa netraucēs nupat iekāpušajam.

Latvijā cilvēkiem ir neērti gan jautāt pēc palīdzības, gan uzbāzties ar palīdzību, jo bail no pretreakcijas. Tu vienreiz piedāvāsi palīdzību, Tev uzbrēks un atteiksies no tās, nākamreiz Tu pārdomāsi, vai kā pirmajam skriet palīdzēt (dažādās situācijās). Forši ir palīdzēt, bet neforši, ja var tikt aizmirsta pat elementāra pieklājība.

Tās, kas saka, ka cilvēki pārāk domā par sevi, arī pašas dažkārt domā tikai par sevi. Arī māmiņas taču nav grūtnieces visu mūžu vai arī ar ratiem līdz pensijai. Tas pārdomām, nevis uzbrukumam vai nosodījumam.

Gadās tas jau jā, bet jāprot arī atvainoties tādās situācijāz. Ja būtu vienkārši apğērbā bijusi, tad neceptos, bet tā kā kaut kādas dumjas māmuļas berns mani pliku atrādīja publikai, tas ir uhhh.... un vēl kaut kādu iecietību tādām vajagot. Ir jēdzīgas un foršas mammas, bet ir tādas, kurām šķiet bērnu vēl nevajadĒtu audzināt :-D