Dzīve ārzemēs - Norvēģija, Zviedrija, Somija

Atzīmēšos, lai varu vēlāk palasīt.

Izlasīju CariDee ielikto rakstu, ļoti atklāts un patiess viedoklis...

Kā sāki savu dzīvi tur? Vai par darbu jau sāki interesēties būdama LV? Kā ar dzīvošanu, kādam ir jābūt starta kapitālam dodoties uz turieni?

Man draugs un drauga mamma pagaidām dzīvo un strādā Norvēģija. Pēc drauga iniciatīvas atbraucu uz šejieni un pārtraucu mācības Latvijā.
Par darbu īpaši nedomāju, vnk pieteicu draugam, ja es braucu pie viņa, tad nevēlos diendienā sēdēt mājās. Bet nu kā atbraucu, tā sāku strādāt tīrīšanas firmā. Un tad sākās arī visa dokumentu kārtošana, kaut arī kā jau pus gadu esmu Norvēģijā visus dokumentus neesmu nokārtojusi, jo man patstāvīgas darba vietas. Strādāju kā extra palīdze, kad vajag - tikai tāpēc, ka man nav auto tiesību.
Dzīvošana te noteikti ir labāka kā Latvijā, protams, viss ir dārgāks, bet arī algas attiecīgā līmenī.
Dzīvojamo platību var īrēt pie kādiem māju saimniekiem, kas izīrē, piem - kādu stāvu mājai, vai izremontētā pagrabstāvā ar visām nepieciešamajām vajadzībām un mēbelēm.
Ja Tev te neviena pazīstama jau nav, tad varētu būt ļoti grūti iekārtoties, tad varbūt vienīgi caur kādu firmu, kas tās lietas kārto.
Ir autobusi kā Latvijā, bet braukusi neesmu, jo diezgan dārgi, cik noprotu, tad ar personīgo auto ir izdevīgāk.

Noteikti valoda jāmāk :)) Foršākais, ka viņiem ir daudz dialektu un godīgi, valoda atšķiras ļoti dažādos reģionos.
Iesākt dzīvi visai dārgi, uz turieni jābrauc ar kārtīgu sākuma kapitālu!
Pie ēdiena noteikti visai jāpierod. Kā arī pie viņu dzīves izpratnes, viņi dzīvi uztver visai tādā chill versijā, normāli ir dzīvot ar vecākiem līdz 30+ kamēr dabū ūber labo darbu.

CariDee, tas ir vēl viens svarīgs faktors...es arī esmu mamma, tāpēc, interesē informācija par mazāku bērnu apmācību:-) Man patīk, kas Somija un Zviedrija ir tuvāk.
Paldies, par linku, noteikti palasīšu

Es gribētu braukt prom uz Austrāliju (Kanbera vai Sidneja), liekas skaistākā vieta pasaulē.

No tevis nosauktajām noteikti neizvēlētos Norvēģiju, jo varbūt esmu steriotipaina, bet cik tur dzirdēts par tām bērnu atņemšanām, pedofīju un incestu. Tākā esmu mamma, tad nekad nebrauktu tur. Tādā ziņa vnk liekas slima valsts.
Nesen arī lasīju P.Kļavas rakstu, kur tieši viņš bija pieminējis Norvēģiju:

Inga Marte Thurdkildsen (Norvēģijas Bērnu un genderu vienlīdzības ministrijas ministre; vienā no intervijām izteicās, ka incests ir Norvēģijas “sociālā tradīcija”) aicina ieviest skolu jaunākajās klasēs stundas, kuras ir veltītas incestam. Viņiem Norvēģijā tā ir norma, tāpēc redziet bērnus ir jāapmāca pēc kādām pazīmēm var pateikt, ka tētis drīzumā “pienāks ļoti tuvu”.

http://www.mammamuntetiem.lv/articles/30642/bernu-reanimatologs-klava-32-glasti-diena-lai-izaugtu-laimigs/

Par Zviedriju un Somiju nekādus šausmu stāstus neesmu dzirdējusi. Cik zinu, tas algas ir pat ļoti augstas, bet nu dzīvošana arī.

Paldies! Kā sāki savu dzīvi tur? Vai par darbu jau sāki interesēties būdama LV? Kā ar dzīvošanu, kādam ir jābūt starta kapitālam dodoties uz turieni? Es ļoti vēlētos studēt ārzemēs, tāpēc, tas ir svarīgs faktors.
nu re , eit jau sarodas tie miljons jautājumi:-)

Pašlaik dzīvoju Norvēģijā, bet drīz došos atpakaļ uz LV, bet tāpat plānoju atgriezties atpakaļ te.
Cik zinu izglītība šeit ir par velti.
Norvēģi ir jauki, pozitīvi un smaidīgi cilvēki.
Darba intervijās ir svarīgi kā Tu proti sevi pasniegt, + valoda un auto tiesības.
Eju arī norvēģu valodas kursos, grūta valoda, bet patīk.

mani tas ļooooti interesē:-)
man šķiet, ka ir pienācis īstais laiks pārmaiņām. Man ir 6 mēneši laika, lai sagatavotos, tai skaitā apgūtu valodu. Lūdzu, meitenes, ja ir, kas sakāms, abas ar Winterru gaidīsim:-D

mani arī šis interesē! celšu regulāri.