Dzīvoju Zviedrijā, ja nekļūdos, gadus 4. Un to arī izvēlētos no piedāvātajām 3. Viss ir tā rāmi un sakārtoti pamatā. Drošības sajūta materiālajā ziņā, dažādas soc. garantijas.
Kas mani īsti neapmierina - tā ir medicīna joma, ir ļoti liela vienaldzība, ļoti jācīnās, lai ņemtu par pilnu, tiktu pie kādam zālēm kaut vai, tāpēc apskates uc. joprojām veicu Latvijā. Mani biedē akūti gadījumi. Bet nu tas pats ir dzirdēts arī par citām lielajām valstīm - UK kaut vai.
Ļoti liels pluss bija valodas bezmaksas kursi, tiklīdz ieguvu personas kodu. Tas ir pirmais līmenis, un pēc sertifikāta iegūšanas - iespēja turpināt mācīties profesiju, valodas, kaut vai eksaktās zinības un par to vēl piedevām maksā stipendiju.
Lai dabūtu darbu, protams, visur tiek uzsvērta zviedru valoda. Var stāties bezdarbnieku rindās, kur viņi sakārtos tavus izglītības dokumentus - pielīdzinās Latvijā iegūtos papīrus Zviedrijas līmenim, piem. - ko vajadzētu piemācīties klāt, lai dabūtu atbilstošos kredītpunktus. Kamēr nevari atrast darbu - viņi palīdz meklēt prakses vietas un par to maksā tev algu.
Drīz man pienāksies arī Zviedrijas pilsonība, jo esmu precējusies ar zviedru, kas piemēram padarīs ērtāku kaut vai ceļošanu (bezvīzu režīmi), domāju, ka taisīšu dubultpilsonību.
Pārtika, apģērbs, tehnika ir tādās pašās cenās kā Latvijā, nereti pat lētāk tādos starptautiskajos tīklos *kaut vai tas pats HM, un izpārdošanu laikā pat nesalīdzināt. Ir pagājuši tie laiki, kad kaut ko centos atvest no Latvijas.
Protams, skarbāks klimats, vēji, Norvēģijā tas gan ir vēl nomācošāks, bet vasarās cenšamies aizlaisties kaut kur, kur temperatūra paceļas augstāk par 25 grādiem :)