Man ir kaut kāda melnā strīpa ar neveiksmēm. Nepietiek, ka divus mēnešus ārsti ārstē kaiti, kas man nemaz nav, ar AB, kas tomēr nav vitamīni. Tad beidzot tieku pie īstajām zālēm un ārstējos mājās, paliek labāk, tad tagad ņemu un sastiepju celi uz līdzenas vietas, pašķiebjot kāju uz linoleja. (e)
Un šodien vēl kronis visam - priecājos, ka virtuvē nav aizkaru vai kā tamlīdzīga, dedzinu sērkociņu, bet tas nolūzt un degošs aizlido prom. (e)
Vārdu sakot, esmu dusmīga.