Ir jāšķiro gudrība un prāta spējas. Daudzos gadījumos, piem., pieņemot darbā, cilvēks tiek maldīgi novērtēts, pamatojoties uz to, ka viņam trūkst pieredzes. Viņa vietā tiek izraudzīts cits cilvēks, kuram ir attiecīgā pieredze, bet mazākas prāta spējas. Rezultātā, darbā tiek pieņemts daudz sliktāks darbinieks, jo tam nepieredzējušajam nebūtu nekādu problēmu apgūt jaunās prasmes un viņš tās pat efektīvāk mācētu pielietot. Un šāds cilvēks beigās tiek pieņemts tikai kaut kādā noteiktā darbā, kurš viņam formāli atbilst pēc kaut kādiem no Eiropas ievazātiem standartiem. Un cieš no tā visa sabiedrība.
Cilvēks nevar zināt visu, bet ir spējīgs uzzināt pēc vajadzības daudz, ja ir labas prāta spējas. Un, jo vairāk kāds kaut ko zin, jo vairāk viņš saprot, cik, patiesībā, maz viņš zin. Tikai pilnīgs muļķis ar tīru sirdsapziņu var apgalvot, ka viņš zin visu, jo viņa ierobežotajā pasaulē tā arī būs viņa vienīgā zināšana.