... Es dzīvoju ārzemēs ar savu puisi, mana visa ģimene ir Latvijā, bet viņa ģimene ir ar mums vienā valstī, pilsētā, dzīvojam atsevišķi. Es esmu nereāls ģimenes cilvēks, taču tā pieķēros puisim,kad pēc vidusskolas devos pie viņa dzīvot, bet sanāca tā, ka nevaru šeit atrast darbu,jo nezinu valodu, bija doma iestāties augstskolā , bet nepaspēju.! Tagad jau pirms 3mēnešiem nolēmu doties atpakaļ uz Latviju, sākt iet augskolā un tā, rīt ir lielā diena, kad dodos prom, šodien kurjers paņēma visas mantas un jau aizveda prom, es visu laiku biju pārliecināta, kad esmu gatava un man tikai vajag Latviju, jau čatoju ar citiem puišiem un tā, bet pēdējo nedēļu es to vien daru kā raudu un saprotu, ka izvēle bija galīgi garām...:/ ko darīt? vai tiešām es esmu visu sačakarējusi? manī šobrīd ir tāds bezspēks un asaru plūsmas tik vien,protams, kamēr puisis ir prom, kad atnāk no darba es smaidu un tēloju ,ka viss ir labi. Viņš zina, ka es viņu mīlu, itkā plānoju visādus plānus,kā atgriezties, braukt ciemos pie viņa....
100
