Sveikas! Pēdējā mēneša laikā galvā daudzās visādas domas. Esmu domājusi pat par šķiršanos, jo šķiet, ka nav vairs jūtu, bet tad pēc 10 minūtēm saprotu, ka nevarētu bez viņa dzīvot.
Maijā būs jau 3 gadi, kopš esam kopā. Es mācos Rīgā, viņš Jelgavā un tiekamies 1x nedēļā. Šis ir pirmais tāds gads, kad tik reti tiekamies, jo iepriekšējos gadus, kad mācījos Jelgavā, tikāmies 3-4x nedēļā. Man ir tādi kā emociju uzplūdumi, domāju, ka nezinu cik ilgam laikam būs jāpaiet līdz dzīvosim kopā u.tt. Vai vispār mums ir nākotne? Bet pēc mirkļa es saprotu, ka viņš ir pats labākais draugs pasaulē un reāli bez viņa nu nekādīgi. Un tad es arī redzu mūsu nākotni, viss atgriežas vecajās sliedēs.
Vai tas ir normāli, ka ir tādi uzplūdumi? Tādi, ka šķiet, ka gribas šķirties ..
32
