Kolosāli!!

Meitai ir 30 gadi. Ir 7 bērnu mamma no 5 dažādiem vīriešiem. Nevienu no bērniem pati neaudzina..

Te tomēr ir atšķirība, ka es savus bērnus audzinu pati.

tik daudz "sarkano lupatu bullim" - aborta nauda, nevēlamas grūtniecības, dzīvošana pie mātes, neiešana pie ginekologa, pabalsti, kredīti.. ar katru komentāru arvien dziļāk bedrē

Es zinu, kas ir trollis, bet es netroļļoju. Esmu pret abortu. Un nekad nesludināšu, ka taisīt abortu ir labi. Jā, katram ir sava izvēle, bet mani nosodīt par to, ka to nedaru arī neļaušu. Grūtniecības nav nevēlamas, es jau mīlu bērniņu, kas ir manī, vienkārši iedomājoties mammas reakciju nokaras rokas un grūtāk ir no tā, ka arī nav cilvēka, kas atbalsta. Draugs neatbalstīs šajā situācijā, draudzenes ir bez bērniem, studentes, kas izbauda dzīvi, protams, uzklausīs, bet lai dziļi, patiesi atbalstītu...nebūs. Pie mātes es dzīvoju, bet ir daudz cilvēku, kas 22 gadu vecumā jau ir uzsākuši savu dzīvi? Studenti? Zinu tikai dažus, bet tos arī vecāki atbalsta. Negāju es pie ginekologa tad, kad man bija 16!!! Jā, jau teicu, ka stulbi, bet ko darīt nepārliecinātam par sevi, patiesībā, vēl bērnam? Pēc dēliņa piedzimšanas mainījos par 180 grādiem, izaugu no tā bērnu vecuma. Jā, varbūt pazaudēju bērnību, bet esmu jauna mamma un man ir 2 burvīgi bērniņi. Pabalsts - nav lielais, bet jāsaka paldies, ka tāds vismaz ir!! Kredītu paņēmu uzreiz, kad palika 18 un tā bija viena reize! Vairs neko tādu neesmu darījusi!

Maniem vīra vecākiem ir ļoti tuvi draugi (vīrs ar sievu), kuriem ir viena vienīga meita. Abiem labas izglītības, introverti cilvēki. Meitai ir 30 gadi. Ir 7 bērnu mamma no 5 dažādiem vīriešiem. Nevienu no bērniem pati neaudzina..
Šādas situācijas ir pavisam reālas. To vai šī tāda ir- neņemos spriest.
Ieteikumu man nav šai situācijai.

Cerams, ka trollis. Ja nav, tad gan baigi bēdīgi.

Jāizplāno pārvākšanās uz valsti ar labiem bērnu pabalstiem. Jo citādi - nabaga, nabaga mamma. Ar vienu mazpilsētas algu uzturēt četrus....

tak trollis.

laikam jau :D tik daudz "sarkano lupatu bullim" - aborta nauda, nevēlamas grūtniecības, dzīvošana pie mātes, neiešana pie ginekologa, pabalsti, kredīti.. ar katru komentāru arvien dziļāk bedrē :D

Godīgi sakot tavs teksts ir nesaprotams.. Viens bērns, divi, trešais??

+++ Vēl man kaut kā acīs krīt tas vārds draugs. Ne kopā dzīvo, ne plāno to darīt. Nu donors tas ir, ne draugs.

tak trollis.

Jebšu vajadzēja tīri tehniski pastāstīt, kā var palikt stāvoklī Pēc 3 reizēm vēl nav skaidrs?

Nu, nē, protams, zinu kā tas notiek. Vienkārši nezinu ko tagad darīt.

nu nopietni? (t)
22 gados jau 3 bērni no 2 dažādiem vīriešiem, visas grūtniecības jāslēpj un nav gribētas, un joprojām dzīvo pie mammas... Ja stāsts nav izdomāts, tad manās acīs diezgan traģisks..

Jebšu vajadzēja tīri tehniski pastāstīt, kā var palikt stāvoklī :D Pēc 3 reizēm vēl nav skaidrs? :D

Godīgi sakot tavs teksts ir nesaprotams.. Viens bērns, divi, trešais??

Kāda ir tava finansiālā situācija? Cik lielā mērā finansiāli palīdz "draugs"?

Tik vien cik pabalsts. Nestrādāju, jo arī mācībās sākās problēmas no tā, ka gaidīju bērnu. Skolā visi smējās par mani, sauca M vārdā, jo tik jauna un jau stāvoklī, es sāku bastot. Nekad neesmu strādājusi, jo bez izglītības nevienam nevajag, kur nu vēl uz pusslodzi, bērni arī japieskata, kas tad cits to darīs, ja ne es, mammai darbs, viņa nevar. Draugs mēnesī sūta 100eur alimentus, tā ir 1/3 no viņa algas, īrē istabu pie vienas omītes savā pilsētā. Šaubos, ka viņš varēs dot vairāk naudu. Kopā dzīvot ar viņu arī negribu, nebūs nopietni tas viss - viņš ir ballīšu zvērs, daudz meitenes, alkohols. Gan jau atkal mēģinās man iesmērēt naudu abortam.

Situācija, protams, bēdīga.

Ar trīs bērniem tas būs grūti, bet nu, risinājums ir finansiāli nostāties uz savām kājām - savs (nevis mammas) dzīvoklis, tāda alga, ka SMS kredīti nav jāņem un pašai ir nauda gan, ja izlem, abortam, gan, ja izlem, ratiņiem. Un tad varēsi dzīvot, kā gribi, un nebūs tev ne vienam jāatskaitās.

Un ko saka puisietis,kas piedalījās procesā?

Nu, viņš arī ir nenormāli dusmīgs uz mani, saka, lai taisu abortu. Toreiz, kad paliku stāvoklī ar meitiņu, viņš arī pierunāja mani uz abortu, ieskaitīja naudiņu, bet mani mocīja sirdsapziņas pārmetumi, skatoties uz savu dēliņu. Un klāt tam visam, man vēl bija paņemts ātrais kredīts, ko vajadzēja nomaksāt, bet naudas nebija. Par to aborta naudu samaksāju kredītu un neko neteicu. Puncis auga un ceturtajā mēnesī mamma atkal uzķēra. Un atkal viss no sākta gala.

Kāda ir tava finansiālā situācija? Cik lielā mērā finansiāli palīdz "draugs"?

Paskaidro mammai, ka izsargājies, un ka otrs bebis ir LIKTENIS (jo statistiski iespēja, ka pieteiksies, bija tuva nullei)

Tu nezini manu mammu, ja tā saki. Un ir vēl viena maza nianse, ko es nepieminēju. Šis būs mans 3 bērns. Tāpēc es tā baidos par mammas reakciju. Es nezinu kā viņa to uztvers.

un vai pirmais bērns bija no tā paša vīrieša ar ko tagad?

nē, pirmais bērns bija manās pirmajās, tā saucamajās "attiecībās", bet puisis uzzināja, ka esmu stāvoklī un aiztinās. Kad dēliņš jau bija piedzimis, mamma sauca viņu parunāt, bet viņš pateica, ka tas nav viņa bērns un aiztinās uz ārzemēm. Meitiņa gan ir no tā paša puiša, ar ko gulēju tagad, bet mēs neesam attiecībās. Mēs esam ļoti labi draugi un tad, kad viņš atbrauc uz manu pilsētu un mēs iedzeram, parasti aiziet līdz gultai. Tā kā ar viņu jau ir viens bērns, tāpēc pārbaudījām katru reizi prezervatīvu, bet, nu, redz kā..

Tev vairs nav 16 gadi.

Un ko saka puisietis,kas piedalījās procesā?

Toreiz Tu šādu attieksmi saņēmi, jo nebiji atklāti, plus tas, ka vecums tāds. Un noteikti viņa arī raizējās par to, ka tik vēlu aizgāji pie ārsta. Šoreiz ir savādāk, Tev ir 22 gadi, pieaugusi. Ko viņa var izdarīt, prasīt lai izvācies un atrodi savu dzīves vietu, bet varbūt būs priecīga. Un, protams, paskaidro situāciju.

Un ar pirmo bērniņu sanāca traki, es biju diezgan apaļīga un mammai neteicu, ka esmu stāvoklī, jo man tad bija 16 gadi un es vēl ne reizi nebiju bijusi pie ginekologa...zinu, stulba rīcība, bet tad man bija ļoti liels kauns iet pie sieviešu ārsta, rādīt savu intīmo vietu, pat domājot par to sarku. Un 6. mēnesī mammai sāka parādīties aizdomas, jo vēders jau bija liels, viņa lika taisīt grūtniecības testu, tas uzrādīja pozitīvu un viņa man tad pirmo reizi dzīvē iesita. Aizveda pie ginekologa, tur pateica, ka man ir 6. mēnesis, mamma bija ļoti dusmīga, atceros kā šodien. Visu grūtniecības laiku mani nenormāli strostēja. Kad piedzima dēliņš, tad gan atmaiga. Bet kad iedomājos, ka tas viss tagad atkārtosies.:'-(