esat domājušas par pašnāvību?

Jā,esmu. Tad izaugu un sapratu cik tā doma bija stulba.

Kurš gan nav ..

Esmu domājusi, bet tad es vēl biju maza un glupa, tagad saprotu, ka nespētu sev nodarīt pāri. :)
Un nesaki vis, ka tie, kas to stāsta, tikai izrādās, es reāli zinu jau 2 piemērus, kas konkrēti pateica, ka taisīs pašnāvību, tā arī notika :(

Jā, esmu gan, bet tas tādos stulbos izmisuma brīžos bijis.

Paldies Dievam, necked pat nest par to iedomājusies.

Jā, bet tad es biju vēl maza muļķe.

Jā un par to domāju nevis tīņa gados, bet jau pieaugušā vecumā. Tīņa vecumā man visa pasaule šķita jauka, izaugot saprotu, ka tā nebūt nav. Vēl joprojām reizi pa reizei pašnāvības doma šķērso prātu.

Nē, nekad neesmu par to domājusi. Tik vien kā vienkārši par tēmu "kas ir pašnāvība?" un "vai es to fiziski spētu izdarīt?". Taču nekad nav nācis prātā, ka būtu tas jādara kāda iemesla dēļ.

Nē, neesmu nekad bijusi tādā stāvoklī, lai pat prātā ienāktu tādas domas..

Agrak domaju par pashnavibu biezhi,tieshi tiinu gados laikam. Tagad,kad ir gruuti vienkarshi domaju,ka gribas nomirt,lai vieglaak.

Lai cik smagi arī nebūtu bijis, nekad nav ienākusi prātā tāda doma.

nē, nekad neesmu tādu variantu apsvērusi. man tas nešķiet pareizi - pazudinot sevi, likt ciest citiem.

es tieši tādā veidā esmu par to domājis. kā izdarīt pašnāvību lai citus netraumētu. škiet ka labākais veids būtu veikt letālu injekciju kkur ne mājās, tā lai nevienam pazīstamam nav jāatrod mans ķermenis.

Katru reizi, kad par to atcerējos, atgādināju sev, ka tad es vienmēr cilvēku atmiņās paliktu vāja. Kā cilvēks, kurš nebija pietiekami stiprs, lai panestu dzīvi.

nav nekas stiprs dzīvot. dzīvot nav nekāds sasniegums.

Tad izdarīt pašnāvību ir vēl zemāk.

nē, tas nav nedz augstāk nedz zemāk. tam nav nozīmes. tas ir tāpat kā ēst, dirst, mīzt utt. tās ir vnk aktivitātes, viena nav augstāka vai zemāka par otru. tas ir pirmkārt.

otrkārt, pēc nāves tu esi miris, neeksistē, tātad arī tevi neietekmē ko kāds par tevi domā.

Esmu domājusi, bet ne pēdējos gados.

Piekrītu ka40kam, man vienmēr neizpratni izraisa apgalvojumi, ka pašnāvība ir gļēvums vai vājums. Šķiet, tas drīzāk nāk no cilvēku uzskata, ka viss, ko viņi nesaprot, ir slikts un stulbs.

meiģināju. :-|

Jā un par to domāju nevis tīņa gados, bet jau pieaugušā vecumā. Tīņa vecumā man visa pasaule šķita jauka, izaugot saprotu, ka tā nebūt nav. Vēl joprojām reizi pa reizei pašnāvības doma šķērso prātu.

Jā... Man tāpat.